“Kad Vasarsvētku diena bija pienākusi, visi viņi bija kopā Jeruzalemē. Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un piepildīja visu māju, kur tie sēdēja. Un viņiem parādījās mēles it kā no uguns, kas sadalījās un nolaidās uz ikviena no viņiem. Un visi tika Svētā Gara piepildīti un iesāka runāt dažādās valodās, kā Svētais Gars deva viņiem izrunāt. Bet Jeruzalemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visām tautām zem debess. Kad šī balss atskanēja, daudzi sanāca kopā un apjuka, jo ikviens dzirdēja tos runājam savā valodā. Un visi samulsa un brīnījās, sacīdami: “Lūk, vai tie visi, kas runā, nav galilejieši? Un kā mēs ikviens dzirdējām savu valodu, kurā mēs dzimuši. Mēs dzirdējām viņus mūsu valodās sludinām Dieva lielos darbus.”
Apustuļu darbi 2,1-8.11
Dievs ir mīlestība, un Mīlestība ir pirmā dāvana, kas ietver sevī visas pārējās.
Šī Mīlestība ir ielieta mūsu sirdīs ar Svēto Garu, kas mums ir dots.
Tā kā mēs esam miruši grēka dēļ vai vismaz esam grēka ievainoti, Mīlestības dāvanas pirmā izpausme ir grēku piedošana.
Svētā Gara klātbūtne Baznīcā kristītajiem atkal atdod Dieva līdzību, kas tika pazaudēta grēkojot.
Dievs dāvā mūsu mantojuma ķīlu vai pirmos augļus – Vissvētās Trīsvienības dzīvi, kas nozīmē mīlēt, kā Viņš mūs ir mīlējis. Šī mīlestība ir pamats jaunajai dzīvei Kristū, kas kļūst iespējama, tādēļ ka mēs esam saņēmuši Svētā Gara spēku.
Svētā Gara spēka dēļ Dieva bērni var nest augļus, kas ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labvēlība, uzticība, lēnprātība, savaldība.
Gars ir mūsu Dzīvība.
Jo lielāka ir mūsu pašaizliedzība, jo vairāk mēs dzīvojam Garā.
Katoliskās Baznīcas katehisms
Bet mēs neesam saņēmuši šis pasaules garu,
bet Garu, kas ir no Dieva,
lai zinātu, ko Dievs mums dāvājis
1 Kor 2,12
Ja gavēņa laiks ir kā saderināšanās un Lieldienu svētki – kāzas, tad Vasarsvētki paver jaunu dzīvi mīlestības pārpilnībā, kas mums tiek dota caur Svētā Gara nonākšanu.
Svētajos Rakstos lietotais vārds gars ebreju valodā skan ruah (latīņu valodā spiritus), kas latviski tiek tulkots kā dvaša, elpa vai dvesma. Radīšanas grāmata tēlaini apraksta, kā Dievs dāvā savu Garu pirmajam cilvēkam: “Kungs Dievs no zemes putekļiem izveidoja cilvēku un viņa nāsīs iepūta dzīvības dvašu, un cilvēks kļuva par dzīvu būtni.” (Rad 2, 7) Cilvēka gars jeb Dieva dvaša ir realitāte, kuru mēs neredzam, bet kas ir vitāli nepieciešama dzīvībai, gluži kā gaiss, ko ieel-pojam. Cilvēka gars nāk no Dieva un vēlas pie Viņa atgriezties, visa mūsu dzīve ir Dieva Gara dzīvināta.
Par ebreju vārda ruah bagāto nozīmi liecina tas, ka grieķu valodā šim vārdam ir vismaz 24 (!) dažādi tulkojumi. Daudzie Vecās Derības pravietojumi, dažādās zīmes un simboli Baznīcas liturģija cenšas izteikt šo lielāko Dieva mīlestības dāvanu, ko Tēvs ir sūtījis caur savu Dēlu, – Svētais Gars tiek attēlots kā balodis, zīmogs, roka, uguns, ūdens, pirksts, gaisma.
Svētais Gars ir spēks, kas dod dzīvību un liek ilgoties pēc Dieva. Viņš ir mūsu dvēseles gaidītākais viesis, dzīvā uguns mūsos. Pateicoties Viņam, mēs esam kļuvuši Dieva bērni un mūsu dzīve – dievišķota…
Dzīvot Svētā Gara vadībā, Tēva un Dēla sadraudzībā – tāds ir kristieša aicinājums un sūtība šinī pasaulē. Svētais Gars, Tēva un Dēla mīlestība, arī mūs ieved mīlestības attiecībās. Viņš ir svētdarītājs un Jēzus mācības skolotājs. Viņš dāvā dzīvību, apvieno un stiprina. Svētā Gara nonākšana ir kristīgās atklāsmes īstenojums – Vasarsvētku dienā dzimst Baznīca, un Svētais Gars mums atklāj tās noslēpumu.
Mēs katrs esam saņēmuši Dieva Gara dāvanas. Kā vienu no pirmajiem Svētā Gara augļiem apustulis Pāvils vēstulē galatiešiem min prieku. Lai Dievs arvien uztur mūsu sirdīs spēju priecāties! Jo prieks ir Svētā Gara klātbūtnes zīme.
Nāc, Svētais Gars Iepriecinātāj! Nāc, Svētais Gars, patiesības Kungs! Nāc, Svētais Gars, Dieva Mīlestība!
Priesteris Andris Kravalis
Mēs visi esam sava aicinājuma, sava dzīves plāna meklējumos. Ne vienmēr tas ir vienkārši: iespējams, mēs ilgi šaubāmies, atkāpjamies, pat pazaudējam ceļu un galu galā atkal izrādāmies starta lauciņā.
Taču Gars rūpējas par mūsu gājienu. Viņš rāda sasniedzamo mērķi, atklāj aicinājumu. Viņš mūs viegli iedunkā, lai speram pirmo soli un tiekam cauri visiem kritiskajiem punktiem, visām šaubām, sastingumam, neizlēmībai.
Tā notika ar Jēzu Nācaretes, Viņa jaunības ciemata, sinagogā. Ne jau profesiju Kungs Jēzus tajā atrada – Viņš taču bija galdnieks jau ilgu laiku! -, bet gan savu aicinājumu, to, ko vēlējās Dievs: “Kunga Gars ir pār Mani, tāpēc Viņš Mani svaidīja un sūtīja sludināt Evaņģēliju nabagiem un dziedināt tos, kam satriekta sirds. Cietumniekiem pasludināt atbrīvošanu un akliem redzi, nomāktos palaist brīvībā, pasludināt Kunga žēlastības gadu.”
Tāds ir ari mūsu aicinājums: pasludināt labo vēsti, sacīt vārdus, kas atbrīvo, pielikt roku atbrīvošanas darbiem, atvērt acis, vēstīt, ka Dieva labestības gads ir nenovēršami pienācis.
Un mūsu pirmie klausītāji būs tie paši, kas klausījās Jēzū: nabagie, ieslodzītie, aklie un nomāktie.
Kardināls Danēlss
Baznīca piecdesmit dienu garo Lieldienu laiku noslēdz ar ne mazāk nozīmīgiem svētkiem – Vasarsvētkiem. Šajā dienā, kad jūdi pulcējās Jeruzalemē pieminēt notikumus Sinaja tuksnesī, Dieva Gars ugunsmēļu veidā nolaidās pār Mariju un apustuļiem un piepildīja viņus ar savu spēku (Apd 2: 1 – 5).
Dievbijīgi jūdi šajā dienā atcerējās izceļošanas notikumus, kad 50 dienas pēc Pashas jēra upurēšanas un iziešanas no Ēģiptes zemes Dievs Mozum deva 10 baušļus un noslēdza ar Izredzēto tautu derību. Ar Jēzus dzīvi sākas jauns posms. Dievs noslēdz jaunu derību ar savu tautu. Tā vairs nav tauta, kas apvieno kādas konkrētas valodas un kultūras pārstāvjus. Šī ir Dieva tauta, kurā ir vieta ikvienam, kura apvieno visu kultūru un valodu cilvēkus. Šajā tautā tiek uzņemts ikviens neatkarīgi no savas ādas krāsas, vecuma, dzimuma, politiskās pārliecības, izglītības, sabiedriskā statusa. Šī Dieva tauta ir svētā Baznīca, kuru dibināja Jēzus Kristus uz 12 apustuļu pamata.
Arī tu vari saņemt Dieva Garu. Tā nekad nevar būt par daudz! Tu to vari lūgt vēl un vēl! Lūdz, lai arī tu būtu piepildīts ar Dieva Garu, kā mācekļi bija piepildīti. Ļauj Dieva Garam sevi vadīt. Nebaidies!
Apustuļi, kas iepriekš slēpās aiz aizslēgtām durvīm un bija noskumuši par Jēzus aiziešanu, tajā pašā Svētā Gara saņemšanas brīdī dodas ārā un nebaidās stāstīt par Jēzu, Viņa dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos, par Svēto Garu un grēku piedošanu (Apd 2:14-39). Varbūt arī tu no kaut kā baidies? Tevi kaut kas nomāc? Kaut kas neļauj brīvi baudīt dzīvi visā tās pilnībā? Māc neziņa? Varbūt kautrējies no savas ticības vai baidies pieņemt jebko, kas ir ārpus tavas ierastās ikdienas? Lūdz, lai arī tevi piepilda Svētais Gars! Uztici savas bailes, nedrošību, šaubas Dievam un lūdz, lai Svētā Gara liesma aizdedzina tavu sirdi ar mīlestību pret Dievu un tuvāko un izkliedē visu to tumsu, kas tevi biedē un nomāc.
Kā var zināt, vai esi piepildīts ar Svēto Garu? Svētais Pāvils tev palīdzēs to uzzināt, pārdomājot Svētā Gara augļus Vēstulē galatiešiem (5:16-25). Vai tevī ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticība, lēnprātība, atturība? Lūdz Svētā Gara žēlastību, lai arī tavā ikdienā viņš pamodina šīs spējas!
Baidies, ka netiksi galā ar saviem kristieša un profesionālajiem pienākumiem? Lūdz Svētā Gara dāvanas to izpildīšanai (1 Kor 12:3-13)! Bet atceries, ka šīs dāvanas tev ir dotas, lai nestu labus augļus, nevis lai izmantotu savam labumam vai kļūtu augstprātīgs (1 Kor 13).
Iedomājies! Pats Dievs vēlas tevī iemājot un parādīt savu spēku! Viņš vēlas kopā ar tevi darīt brīnumus! Vairot pasaulē mīlestību, mieru un prieku! Ļauj Dieva Garam sevi piepildīt! Ļauj Viņam sevi vadīt. Lūdz, lai Viņš aizdzen visas bailes, nedrošību un kaunu. Un tu pieredzēsi Dieva spēku savā dzīvē, Dieva brīnumus, kas nebeidz pārsteigt.
Priecīgus Vasarasvētkus!
Pēteris Skudra
