1. novembris (lieli svētki)
Visu svēto diena Baznīcā tiek svinēta jau kopš VII gs. Lai šie svētki ceļ mūsu domas pretī Debesu valstībai un dara stipru mūsu cerību, ka, šķērsojuši nāves robežu, arī mēs iemantosim prieku svēto kopībā, sasniegsim atjaunotu, dievišķu dzīvi un pievienosimies tiem, kas jau ir iegājuši Debesu godībā! Prieka pilni svinēsim šos svētkus, kuros godinām svētos, kas ir Dieva tuvumā un aizlūdz par mums, uzlūko Kungu vaigu vaigā un dzīvo no Viņa mīlestības! Viņu kopība ir jaunā Jeruzaleme, Debesu Baznīca, kurā ieies visi, kas būs dzīvojuši saskaņā ar Kunga svētībām.
Šodien godinām gan tos svētos, kurus Baznīca ir kanonizējusi, kurus mēs pazīstam un mīlam, gan tos, par kuriem neviens nezina, bet kuri ir pildījuši Dieva gribu, vairojot Viņa godu un cilvēku labumu. Pateiksimies Dievam par paraugu, ko Viņš mums sniedz savos svētajos, un par viņu aizlūgumiem mūsu labā! Godināsim Kunga svētos, tā slavējot pašu Dievu, visa svētuma Avotu!
Šos svētkus gan Rietumos, gan Austrumos svinēja jau IV gadsimtā. Baznīca tajos pieminēja ticības lieciniekus – mocekļus -, un svētku diena tika saistīta ar Lieldienām. Kristietības sākumā Romas panteons tiek pārveidots un kļuva par Mocekļu baznīcu. VIII gadsimtā šie svētki pārtapa par Visu svēto piemiņas dienu. 833. gadā Kārļa Lielā dēls imperators Ludvigs Dievbijīgais izdeva dekrētu par šo svētku svinībām 1. novembrī. Šis datums tika izvēlēts, lai evaņģelizētu ķeltus, kuri šajā laikā pieminēja savus mirušos. X gadsimtā Romā šie svētki kļuva par Visu svēto dienu, kurai gatavojās ar svinīgu vigīliju un gavēni.
