Dieva sirds dziļumos pulsē kāda vēlme: darīt mūs līdzdalīgus Viņa mīlestībā, kuras dēļ un kurā mēs esam radīti. Lai to īstenotu, Viņš nolēma padarīt par neesošu attālumu starp debesīm un zemi, “kļūdams miesa”, kļūdams par “cilvēku starp cilvēkiem”, un Viņš mums deva Jēzu, “Dievu ar mums”.
Šajās dienās, kas vēl atlikušas līdz Ziemassvētkiem, kā ģimene atklāsim šīs mīlestības skaistumu, to, ka tā mums dota bez atlīdzības. Lai ko mums nāktos piedzīvot, lai kādas problēmas mums būtu jārisina, lai kādi lēmumi jāpieņem, lai kādas ciešanas mājotu mūsu sirdī… Dievs mūs neatstāj vienus, Viņš nepaliek vienaldzīgs, Viņš ir mums tuvu klāt. Dieva uzticība atver sirdi dialogam ar Viņu lūgšanā, kas ir pilna paļāvības.
Laimīgu ceļu un priecīgus Ziemassvētkus!
16. decembris
Pieņemoša sirds
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis sv. Matejs: 21, 31-32
Kurš no šiem diviem izpildīja tēva prātu? Viņi saka: Pirmais. Jēzus viņiem sacīja: Patiesi es jums saku, ka muitnieki un netikles pirms jums ieies debesvalstībā. Jo Jānis nāca pie jums pa taisnības ceļu, bet jūs viņam neticējāt; bet muitnieki un netikles ticēja viņam. Jūs to redzējāt, bet arī vēlāk jūs neatgriezāties un neticējāt viņam.
Kāpēc muitnieki un grēcinieki ticēja, bet citi ne? Varbūt tieši viņi bija tie, kuros šie vārdi vispirms sastapa pieņemošu sirdi… Mūsu sirds slāpst pēc Tava Vārda, slāpst pēc Tevis, Jēzu!
Apņemšanās: Uzklausot Tavu Vārdu, mācīsimies vairāk ieklausīties.
Lūgsimies: Jēzu, Tu, kas nāc, palīdzi mums labāk iepazīt un vairāk saprast, lai mūsu ģimenē ikviens justos pārliecināts par pārējo ģimenes locekļu mīlestību. Dāvā mums spēju paklusēt un runāt piemērotā brīdī, jo strīdi mūs sašķeļ, bet pārāk ieilgusi klusēšana atsvešina.
Kustība Pro Sanctitate, Antonella un Franco Gentili. Tulkoja Astra Feldmane
17. decembris
…gaidot
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis sv. Matejs: 9, 35-36
Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un miestus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams valstības evaņģēliju, un dziedinādams katru slimību un katru vājību. Bet, redzot ļaudis, Viņam kļuva to žēl, jo viņi bija apspiesti kā avis, kam nav gana.
Pasaule ir pilna ar pretējiem viedokļiem, noslēgšanos un nepārvaramiem žogiem. Arī mēs savā ģimenē reizēm ceļam mūrus – ceļam no sava egoisma, sevis īstenošanas, sava “es”, kas nostājas pirms “mēs”. Taču mums nepieciešams pilnīgi kas cits: dalīšanās, solidaritāte, rūpes citam par citu.
Apņemšanās: Nojaukt mūrus
Lūgsimies: Jēzu, Tu, kas nāc, liec mūsu sirdī Tavas mīlestības dvesmu. Iznīcini egoismu un bailes, kas mūs ieslēdz. Lai mūsu ģimene ir izpalīdzīga pret saviem radiniekiem, atvērta draugiem un viesmīlīga pret visiem.
18. decembris
Klausoties…
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis sv. Lūkass: 1, 26-27
Bet sestajā mēnesī Dievs sūtīja eņģeli Gabrielu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete. Pie jaunavas, kas bija saderināta Dāvida cilts vīram, kam vārds bija Jāzeps; un jaunavas vārds bija Marija.
Ja paraugās dziļāk, kāda tikšanās ar cilvēku, dzirdēti vārdi, dāvātas un saņemtas labestības žests var izteikt tik daudz un kļūt par nozīmīgu vēsti mūsu dzīvei.
Apņemšanās: Šodien neatstāsim bez ievērības nozīmīgas norādes attiecībā uz kādu mūsu dzīves aspektu: ģimeni, mācībām, darbu.
Lūgsimies: Jēzu, Tu, kas nāc, māci mūs pārdomāt, prast apstāties, lai padomātu par to, ko mēs diendienā piedzīvojam. Paraugoties dziļāk, mēs varam saskatīt, kādi brīnumi notikuši mūsu dzīvē; raugoties uz priekšu, sapratīsim, cik liela dāvana ir veidot saiknes ar cilvēkiem. Tas viss piešķir nokrāsu kādam lielam plānam, kāds Tev ir attiecībā uz katru no mums.
19. decembris
… lai sacītu “jā”
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis sv. Lūkass: 1, 28-29; 38
Un eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: Esi sveicināta, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi; tu esi svētīta starp sievietēm. To izdzirdusi, tā iztrūkās no viņa valodas un domāja: kas tā par sveicināšanu? Bet Marija sacīja: Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda! Un eņģelis no viņas aizgāja.
Kad Kungs runā lūgšanas klusumā, ar kāda cilvēka sacīto vārdu starpniecību vai tad, kad ko īpašu piedzīvojam, sirds kļūst satraukta, tajā rodas nemiers, jo tiek atklāta patiesība un norādīts ceļš.
Apņemšanās: Atbildēsim ar “jā” uz lūgumu uzklausīt, palīdzēt, būt kopā, atvēlot savu laiku un gatavību.
Lūgsimies: Patiesība satrauc mūsu sirdi, jo liek no tik daudz kā atteikties; mēs nesaskatām ceļa jēgu, jo esam pārlieku pievērsušies soļiem, ko speram. Marija, māci mūs būt vērīgiem pret Tava Dēla balsi un, pat ja esam satraukti, atbildēt ar “jā” paļāvībā, ka Viņā viss ir iespējams.
20. decembris
Rūpēties
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis sv. Matejs: 1, 20.24
(..) redzi, Kunga eņģelis viņam parādījās sapnī un sacīja: «Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties ņemt pie sevis Mariju, savu sievu; (..) Jāzeps, uzmodies no miega, darīja tā, kā Kunga eņģelis viņam bija pavēlējis, un viņš ņēma savu sievu pie sevis.
“Ņemt pie sevis” – šie vārdi liecina ne jau par nekonkrētu rīcību, kurai raksturīga paviršība, bet smalkjūtīgu rīcību un rūpēm, ar kādām Jāzeps pieņēma Mariju, ar kādām līgavainis pieņem savu līgavu. Kas pieņem un tiek pieņemts, lai paliktu kopā, lai solītu viens otram uzticību un lai pateiktos par dāvanu, kas viņi ir viens otram. Dāvana, kas jāpieņem ar īpašu smalkjūtību, ar drebošu sirdi.
Apņemšanās: Dzīvosim šo dienu, apzinoties, ka esam “dāvana”…
Lūgsimies: Jēzu, māci mūs būt pazemīgiem, lai mums izdotos saskatīt labo, kas ir otrā cilvēkā, saprast viņa pasauli, vajadzības, nepretendējot to mainīt.
21. decembris
Mājas…
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis sv. Matejs: 7, 24-27
Tad nu ikviens, kas šos manus vārdus dzird un dara, līdzinās saprātīgam vīram, kas savu namu būvējis uz klints. Kad lietus nāca un straumes plūda, un vēji pūta un gāzās pār šo namu, tas nesabruka, tāpēc ka tā pamati bija likti uz klints. Bet ikviens, kas šos manus vārdus dzird un nedara, līdzinās nejēgam, kas savu namu būvējis uz smiltīm. Kad lietus nāca un straumes plūda, un vēji pūta un triecās pret šo namu, tas sabruka, un posts bija liels.
Mājas ir vieta, kur laulātais pāris kļūst par ģimeni, – vieta, kuru pirmām kārtām raksturo mīlestība; vieta, kur rodas, tiek izkoptas un īstenotas jūtas; vieta dzīvībai. Tās sienas stāsta par priecīgiem un skumjiem brīžiem, ko piedzīvo ģimene. Jēzus mūsu rīcībā ir nodevis vislabākos materiālus, lai mūsu kopdzīves pamati tiktu izveidoti pēc iespējas stiprāki. Tie ir paļāvība, uzticība, dialogs, uzklausīšana un Viņa Vārda īstenošana dzīvē. Ja pamats būs šāds, tad ikviena ģimenes iecere pilnībā īstenosies.
Apņemšanās: Šodien padomāsim par to, uz kā celta mūsu ģimenes dzīve.
Lūgsimies: Jēzu, Tu mājo un dzīvo kopā ar mums. Mēs Tevi lūdzam – lai mūsu ģimene diendienā arvien vairāk kļūst par Tavas Baznīcas “dzīvo akmeni”.
22. decembris
…lūgšanas vieta
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis sv. Matejs: 6, 5-6
Kad jūs lūdzat, neesiet kā liekuļi, kuriem patīk sinagogās un uz ielu stūriem stāvēt un ilgi lūgt Dievu, lai cilvēkiem izrādītos. Patiesi es jums saku: tie savu algu jau saņēmuši. Bet, kad tu lūdz, tad ieej savā kambarī un, durvis aizslēdzis, lūdz savu Tēvu apslēptībā, un tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tevi atalgos.
Viena no vietām, uz kuru Jēzus norāda kā uz lūgšanai piemērotu vietu, ir mājas. Mājās, ģimenē ir kāds sarunu biedrs, kuram paliekam uzticīgi ikdienas sarunā, – Kungs! Tādējādi mājas kļūst par “mājas baznīcu”, par mājām, kur lūdzas, jo tajās ir klātesošs Dievs, un sarunā ar Viņu ne tikai var atklāt Viņa ieceri, bet arī gūt spēku, lai to īstenotu.
Apņemšanās: Kopā lūgties Tēvs mūsu.
Lūgsimies: Kungs, savas gaidas mēs uzticam Tavai gribai; Tavai gudrībai mēs lūdzam padomu. Māci mūs ieklausīties Tavā Vārdā un slavēt Tavu vārdu. Tā mēs ik dienas atklāsim, ka Tu, labais Tēvs, Apredzība, vienmēr mūs uzklausi.
23. decembris
Būt par gaismu
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis sv. Matejs: 5, 14-16
Jūs esat pasaules gaisma: pilsēta, kas atrodas kalnā, nevar būt apslēpta. Gaismekli iededzis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; un tas spīd visiem, kas ir namā. Tāpat lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā, tā ka tie redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
Neaizstājama misija, uz kuru aicināti visi kristītie, ir būt pasaules gaismai ar savu dzīves liecību. It īpaši ģimene var veidoties par kopienu, kas liecina, un kļūt par norādi, kura citiem palīdz saskatīt to, cik labs ir Kungs, kas ir ikviena mīlestības žesta pirmsākums.
Apņemšanās: Kļūt citiem par zīmi, par priecīgiem ticības lieciniekiem.
Lūgsimies: Jēzu, palīdzi mums kļūt līdzdalīgiem Baznīcas misijā pasaulē, iesaistoties tajā atbildīgi un bez vilcināšanās un apzinoties, ka to, kas veicams mums, neviens cits nevar paveikt.
24. decembris
Dievs ar mums
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis sv. Matejs: 1, 23
Lūk, jaunava ieņems un dzemdēs dēlu un nosauks viņu vārdā Emanuēls, kas nozīmē “Dievs ar mums”.
Emanuēls patiešām kļūst par “Dievu ar mums”, kad mūsu dzīves ceļš un Dieva darbība sastopas. Lai Mīlestība iemantotu konkrētu veidolu, mūsu dzīvei jākļūst par “iemiesošanās vietu”, tā ka laiks, ko diendienā pavadām, “dzīvojot kopā”, Mīlestībai dotu iespēju ienākt vēsturē: šeit, tagad, ik mirkli.
Apņemšanās: Dāvāt citiem saņemto mīlestību.
Lūgsimies: Jēzu, dari mūs spējīgus visā savā cilvēciskumā identificēties ar Tevi, lai tajā rezonētu jaunais, kas piemīt Tavai mīlestībai, kura iemiesojās. Lai ikviena mūsu rīcība atspoguļotu bezgalīgo: mīlēt bez mēra, pieņemt bez izņēmumiem, kalpot bez atlīdzības.
