Kādam šī mazā grāmatiņa jau ir ierasts palīgs ikdienas lūgšanu dzīvē, kādam tas ir jaunatklājums, bet vēl dažiem cilvēkiem tas ir darbs un ieguldījums. Lai uzzinātu vairāk par „Mieram tuvu”, sarunājos ar vienu no tā veidotājām- Baibu Balodi.
Kad iznāca pirmais numurs?
Tas iznāca 1999. gada augustā. Ir jau pagājuši 8 gadi.
Kā radās doma veidot šādu grāmatiņu?
Rašanās vēsture ir ļoti skaista. Tas notika Grašu bērnunamā, kur mana māsa strādāja par audzinātāju. Es tur pavadīju ļoti daudz sava laika. Šo bērnunamu bija izveidojis francūzis, un tur mēs izmantojām līdzīgu grāmatiņu -„ Magnificat”, kurā ir katras dienas Svēto Rakstu lasījumi. Toreiz tas šķita pats par sevi saprotams, ka Latvijā arī tāda grāmatiņa ir. Kad mana māsa (Aija Balode) bija Rīgā, viņa vēlējās tādu grāmatu nopirkt. Kā izrādījās, tādas nemaz nav. Tad Grašu bērnunama direktors Kristofs Aleksandrs teica Aijai: „ Ja tādas grāmatiņas nav, tad Tev tā ir jāizveido”. Sākumā šķita- tā ir tāda drosmīga uzdrīkstēšanās, bet tas ir tāds darbiņš, kas var turpināties un ko Dievs ir svētījis un, lūk, jau 100. numurs.
Kā radās nosaukums?
Bija daudz dažādu iespējamo nosaukumu. Vesels saraksts, no kura tika izvēlēts nosaukums „Mieram Tuvu”. Un vēl aizvien mēs turpinām šo nosaukumu atklāt.
Cik cilvēku sākumā strādāja pie šīs grāmatas?
Sākumā bija divas meitenes, galvenā redaktore Aija Balode un Laura Feldberga – māksliniece. Viņas bija tās, kuras izdarīja grūtāko darbu. Drīzi pēc tam pievienojos es- kā palīgs. Pavisam drīzi iesaistījās arī pr. Andris Kravalis kā teoloģiskais konsultants
Skatoties atpakaļ uz šiem astoņiem gadiem, kādi bija sarežģījumi, kuriem bija jāiet cauri, lai nonāktu līdz pirmajam numuram?
Protams, tās bija tehniskas grūtības. Tas bija kaut kas jauns un arī jauni cilvēki, kas to sāka darīt. Bija viss jāizdomā no jauna – kāds būs formāts, kāds būs teksta izkārtojums, tekstu izvēle. Kas attiecas uz Svēto Rakstu lasījumiem, tā nav mūsu izvēle, bet tā ir baznīcas izvēle. Mēs vēlējāmies, lai Mieram tuvu nav tikai Dieva Vārds, bet arī cilvēka atbilde Dieva Vārdam, caur rīta un vakara lūgšanām un citiem tekstiem. Lai tas būtu pamudinājums cilvēkam lūgties ne tikai formulās, bet mācīties lūgties ar sirdi. Mums nebija redakcijas telpu. Pirmā grāmatiņa tika salikta privātā dzīvoklī, ļoti šauros apstākļos pie viena datora. Šodien tas viss veido Mieram tuvu vēsturi.
„Katoļu Baznīcas Vēstneša”
speciālkorespondente Vidzemē Līga Malāne