Pēc smagas slimības 13. maija pēcpusdienā Parīzes slimnīcā mūžībā aizgāja kard. Bernardins Gantins. Bīskapu kongregācijas prefekts, Pontifikālās komisijas Latīņamerikas jautājumos un Kardinālu kolēģijas dekāns, kard. Gantins dzimis 1922. gada 8. maijā Tofo, Beninā. Uzvārds Gantins nozīmē Āfrikas zemes koku (gan) un dzelzi – (tin). Viņa tēvs bija dzelzceļa pārvaldnieks.
„Atskatoties uz aizritējušajiem 30 gadiem un vērtējot pašreizējo situāciju, nevar neatzīt, – pasvītroja Svētais tēvs, ka aizstāvēt cilvēka dzīvību šodien ir daudz grūtāk, jo ir izveidojusies tāda mentalitāte, kas pakāpeniski nonicina tās vērtību”. Jautājums par dzīvību tiek pakļauts katra atsevišķa indivīda spriedumam. Šāda fenomena sekas ir aizvien „mazāka cieņa pret pašu personu”.
Pāvests atzina, ka „pastāv daudzi sarežģīti iemesli, kas nereti noved pie sāpīgā lēmuma, piemēram, izdarīt abortu. Ja, no vienas puses, Baznīca, būdama uzticīga Kunga pavēlei, nenogurstoši atgādina, ka katra cilvēka dzīvība ir svēta un tās vērtības saknes meklējamas Dieva plānā, tad, no otras puses Baznīca mudina darīt visu iespējamo, lai atbalstītu sievietes un ģimenes, un tādējādi, radītu labvēlīgus apstākļus dzīvības pieņemšanai.” Šajā kontekstā Benedikts XVI kārtējo reizi netieši atgādināja, ka ģimenes pamats ir laulība starp vīrieti un sievieti. Viņš uzsvēra, ka grūtniecības pārtraukšana, īstenībā, ne tikai neatrisina problēmas, kas nospiež sievietes un ģimenes, bet turklāt vēl arī atver jaunas lielākas brūces visā mūsu sabiedrībā.
Pāvests atzina, ka līdz šim daudz ir paveikts dzīvības aizstāvēšanas laukā, pie tam – ne tikai no Baznīcas puses. Taču priekšā ir vēl daudz darāmā. Daudzas sabiedrībā pastāvošās problēmas (piem., darba trūkums un nespēja iegūt bērnu uzturēšanai un audzināšanai vajadzīgos līdzekļus) nereti atņem jauniešiem vēlmi veidot ģimeni, vairo viņos neuzticēšanos, mazina nākotnes cerības. Tādēļ ir nepieciešams apvienot spēkus, lai dažādas institūcijas savā darbībā no jauna centrālo vietu ierādītu cilvēka dzīvības aizstāvībai un prioritāru uzmanību pievērstu ģimenei, kur tieši dzīvība rodas un attīstās. Nepieciešams, ar visiem likumdošanas līdzekļiem, palīdzēt ģimenei, lai atvieglotu tās formāciju un audzināšanas darbu mūsdienu ne pavisam vieglajā sociālajā kontekstā.
Uzrunā pāvests pasvītroja kristiešu neatliekamo pienākumu būt apustuļiem un autentiskiem Evaņģēlija vēsts sludinātājiem. Esam aicināti ar drosmi un mīlestību aizstāvēt dzīvību visās tās stadijās. Vienīgais dzīvības Kungs ir Dievs. Viņš pazīst un mīl katru cilvēku. Ikviens ir Viņa gribēts. Tieši tanī rodams visas cilvēces vienības pamats: katram cilvēkam jāīsteno to Dieva plānu, kas tieši viņam ir paredzēts. Katram jānoiet savu vienreizējo Dieva nosprausto ceļu. Noslēgumā pāvests pateicās kustības „Par dzīvību” locekļiem par lielo ieguldījumu, ko tie līdz šim snieguši visai sabiedrībai. Tieši pateicoties šai kustībai daudzie bērni ir piedzīvojuši dzīvības dāvanas prieku. „Cik daudz dzīvību esat izglābuši no nāves! Turpiniet iet šo ceļu un nebīstieties, lai dzīvības smaids triumfē uz visu bērnu un viņu māmiņu lūpām”, mudināja Benedikts XVI, uzrunājot minētās kustības pārstāvjus.
LRKBIC
