23. februārī, ļaudis Svētā Franciska baznīcā sāka pulcēties jau ilgāku laiku pirms dievkalpojuma. Svētās Mises sākumā priesteris Juris Jalinskis Garīgā semināra vārdā pateicās klātesošajiem, kuri kuplā skaitā bija ieradušies Svētā Franciska baznīcā, kurā ilgus gadus kalpoja priesteris Arturs. Šī klātbūtne liecina par dziļo cieņu, kas joprojām ir pret šo priesteri.
Sprediķī priesteris Juris Jalinskis atgādināja, ka ir labi, ka varam sanākt kopā uz dievkalpojumu, kas, protams, ir neizsmeļams Dieva mīlestības avots, un arī tas, ka šādā vidē mēs vienojamies ar dārgu un tuvu cilvēku, kāds mums daudziem bija priesteris Arturs. Debesu tēvs viņu uzticēja Jēzum kā priesteri. Priesterības gadi bija nobriedis ceļš. Tādā veidā priesteris Arturs ieguva garīgo gudrību, varbūt bieži vien vairāk caur ciešanām un, protams, arī caur mīlestību uz Dievu.
Priesteris Juris Jalinskis atcerējās pēdējo nedēļu, kurā priestera Artura vecāki, tuvinieki un viss Garīgais seminārs domās bija kopā ar priesteri Arturu un lūdzās par viņu. Šī nedēļa sākās ar negaidītu operāciju, pēc kuras radās sarežģījumi.
Dievs Arturam, kurš bija Viņam uzticīgs un pats nenogurstoši steidzās pie slimniekiem, bija paredzējis pieņemt visus nepieciešamos sakramentus. Priesteris Juris Jalinskis atcerējās īsziņu, kuru priesteris Arturs nosūtījis īsi pirms pēdējās operācijas. Šajā īsziņā ļoti spilgti atspoguļojās priestera Artura ticība. Tur bija rakstīts – pēc brīža mani atkal operēs, cik labi, ka saņēmu sakramentus. Palūdzieties par mani. Tie iespējams bija viņa pēdējie apzinātie vārdi, kas tika veltīti daudziem cilvēkiem. Ne tikai šie vārdi, bet daudz kas no viņa dzīves mums liecina par viņa stipro ticību, mīlestību un paļāvību uz Dievu.
Priesteris Juris Jalinskis no sirds pateicās visiem priesteriem, kuri bija ieradušies uz šo Svēto Misi. Vislielākā pateicība priestera Artura vecākiem par to, ka mums ir bijis tik labs priesteris un arī labs draugs. Paldies arī visiem pārējiem, kuri bija ieradušies, lai tādā veidā vienotos ar mūžībā aizgājušo priesteri ar garīgām mīlestības saitēm. Tika izteikta pateicība pasākuma iniciatoriem, jo, pateicoties dažu čaklu jauniešu mīlestības pilnām rūpēm ir izdots kompaktdisks.
Svētās Mises noslēgumā Aija Balode no izdevniecības „KALA” Raksti pateicās visiem par piedalīšanos Svētajā Misē, pateicās Dievam par šo skaisto ierosmi. Pirmais kompaktdiska eksemplārs tika pasniegts priestera Artura vecākiem. Diski un nelielas piemiņas dāvaniņas tika pasniegtas arī mūziķiem, un pārējiem cilvēkiem, kuri piedalījās kompaktdiska tapšanā. Aija Balode izteica pārliecību, ka priesteris Arturs tagad ir mūsu aizgājēju priesteris pie kunga. Šis vakars daudziem lika padomāt par to, kas ir būtisks, par to, kas nebeidzas, par dāvanām, ko Kungs mums dod.
Pēc Svētās Mises klātesošie ar aizdegtām svecītēm rokās devās pie priestera Artura Krištapoviča kapa, kur kavējās kopējās lūgšanās un atmiņās.
Majoros, Dievmātes Bezvainīgās Sirds draudzes baznīcā, piemiņas pasākums sākās Pelnu trešdienā 25. februārī pēc Krusta ceļa un Svētās Mises. Draudzes prāvests, priesteris Andžejs Keziks atcerējās, ka priesteri Arturu pirmo reizi saticis tieši šajā baznīcā, kad viņš atnāca šeit piekalpot. Vēlāk braucot kopā autobusā viņiem bija iespēja aprunāties. Jau pirmajā dienā iepazinušies viņi kļuva par labiem draugiem.
Draudzes prāvests atgādināja, ka Priesteris Arturs ir priesteris uz mūžiem un viņš turpina mūs vadīt arī no Debesīm. Gan viņa dzīve, gan nāve uzrunāja cilvēkus. Mēs zinām, ka patiesiem kristiešiem īstā dzīve sākas tikai tur. Mēs visi pagaidām esam svētceļojumā uz Debesu valstību. Priesteris Arturs mums aizgājis pa priekšu, bet šī patiesā draudzība turpinās.
Noslēgumā priesteris Andžejs Keziks pateicās visiem, kuri piedalījās šajā piemiņas brīdī, bet sevišķi priestera Artura Krištapoviša vecākiem un šī pasākuma iniciatoriem, kompaktdiska izdevējiem, kuri mums ir atstājuši tādu brīnišķīgu piemiņu.
Aigars Brikmanis, Vatikāna Radio, Rīga
