Benedikts XVI ir adresējis vēstuli visas pasaules priesteriem. Tajā viņš aicina pievērst uzmanību sv. Jāņa Marijas Vianeja dzīves piemēram. Pasvītro, ka priesterība ir milzīga dāvana Baznīcai un visai cilvēcei. Norāda uz apustuliskajām grūtībām, viņu nenogurstošo kalpojumu un priesteru lielo mīlestību. Neskatoties vajāšanām, reizēm līdz pat asins izliešanai, priesteri nesavtīgi veltī sevi kalpošanai Dievam un cilvēkiem. Svētais tēvs ar rūgtumu pievēršas arī dažu priesteru neuzticībai, pieļautajām kļūdām un izraisītajiem skandāliem, no kā cieš visa Baznīca.
Runājot par Arsas prāvestu Vianeju, Benedikts XVI norāda uz viņa pazemību un atgādina, ka vienlaikus viņš teicami apzinājās priesterības lielumu. Priesteris ir otrais Kristus. „Priesteris ir kaut kas liels”, savā laikā sacīja sv. Vianejs. „Ja mums nebūtu ordinācijas sakramenta, tad mums nebūtu arī Kunga. Priesterība ir Jēzus Sirds mīlestība”. Pāvests atgādina, ka Arsas prāvests pilnīgi un nesavtīgi veltīja sevi šim kalpojumam. Protams, zinām, ka priestera kalpojuma derīgums nav atkarīgs no viņa svētuma. Tomēr nedrīkstam aizmirst arī to, ka no priestera dzīves svētuma ir atkarīgs viņa darba auglīgums. Pr. Vianejs viesojās ģimenēs, apmeklēja slimos, rīkoja draudzes svētkus, vāca līdzekļus žēlsirdības darbiem, rūpējās par dievnama skaistumu, iestājās par bērnu izglītošanu un aicināja lajus uz sadarbību. Šajā sakarā Svētais tēvs pasvītro, ka mūsdienu priesteriem pienākas aizvien lielākā mērā sadarboties ar lajiem, ar kuriem tie veido „vienu priesterisko tautu”.
Jānis Vianejs uzrunāja un turpina uzrunāt ar savu ikdienas dzīves liecību. Viņš stundām ilgi pavadīja lūgšanā Vissvētākā Sakramenta priekšā un stundām ilgi bija cilvēku rīcībā konfesionālā. Bez tam, viņš bija pārliecināts, ka priestera kalpojuma auglīgums ir atkarīgs no Svētās Mises. Priesteris kļūst remdens tādēļ, ka nepievērš pietiekošu uzmanību Svētajai Misei – viņš norādīja. „Cik nožēlojami, ja priesteris celebrē Euharistiju tā it kā darītu kaut ko ikdienišķu”, sacīja Arsas prāvests.
Vēstulē Benedikts XVI mudina priesterus ar neizsmeļamu paļāvību uzlūkot gandarīšanas sakramentu un ierādīt tam centrālo vietu savā pastorālajā darbībā. Bieži vien Arsas prāvests biktskrēslā pavadīja 16 stundas diennaktī. Viņš prata mierināt mazdūšīgos un izvest no remdenības vienaldzīgos. Viņam izdevās pārveidot neskaitāmu cilvēku dzīves, jo prata tiem atklāt Kristus žēlsirdīgo mīlestību – skaidro Benedikts XVI. Arsa bija kļuvusi par „lielu dvēseļu slimnīcu”. Cilvēki tur ieradās no visas Francijas. Pr. Vianejs mācīja, ka Dievs pirmais steidzas pretī grēciniekam. Dievs savā mīlestībā meklē katru cilvēku, jo vēlas, lai viņš dzīvotu. Pāvests pasvītro, ka arī mūsdienu cilvēkam ir steidzami vajadzīga Dieva žēlsirdīgā mīlestība. Nepieciešams liecināt un atklāt šo patiesību, proti, ka Dievs ir Mīlestība.
Saviem brāļiem priesterībā, Arsas prāvests reiz sacīja, ka lielas sāpes priesterim sagādā cilvēka remdenums, pieradums grēkot un vienaldzība. Tāpēc viņš pats dzīvoja ļoti askētisku dzīvi, daudz gavēja. Vēstulē Benedikts XVI aicina priesterus sekot šī svētā paraugam un patiesi izdzīvot trīs evaņģēliskos padomus – nabadzību, šķīstību un paklausību. Šķīstība skaidri atspoguļojās jau pr. Vianeja skatienā. Runājot par paklausību, viņš mācīja, ka Dievam varam kalpot tikai vienā veidā, proti, izpildot Viņa gribu. Savā laikā sv. Vianejs pasvītroja arī priesteru savstarpējo brālības saišu un vienotības ar savu bīskapu būtisko nozīmi. Tikai dzīvojot komūnijā, priesteri varēs pilnībā izdzīvot celibāta dāvanu un viņu kalpošana ticīgo vidū nesīs augļus.
Dokumenta noslēgumā Benedikts XVI atgādina sava priekšgājēja Pāvila VI teikto, ka mūsdienu cilvēks labprātāk uzklausa lieciniekus nekā skolotājus. Bet ja tas klausa skolotājus, tad tāpēc, ka tie ir liecinieki. „Dārgie priesteri”, raksta Svētais tēvs, „Kristus liek uz jums cerības. Sekojot svētā Arsas prāvesta piemēram, ļaujieties piederēt Viņam, tad arī jūs būsiet mūsdienu pasaulē cerības, izlīgšanas un miera vēstneši”.
J. Evertovskis / VR
