20 novembra vakarā Sv. Franciska baznīcā pulcējās ticīgie, lai pieminētu pirms gada mūžībā aizgājušo priesteri. Arturu Krištapoviču.
„Šovakar esam šeit pulcējušies, lai pateiktos par to, ko viņš mūsu visu labā ir darījis. Mūsu atmiņās viņš ir bijis klātesošs un tā būs arī turpmāk.” Rektors dalījās atmiņas par to laiku, ko bija pavadījuši kopā ar priesteri. Viņš ir palicis atmiņā kā dedzīgs priesteris, vienmēr gatavs palīdzēt. „Tad, kad pr. Arturs mācījās Garīgajā seminārā, viņš bija teicis, ka vēlētos kļūt par priesteri, lai varētu nosvinēt kaut vienu Sv. Misi. Mēs varam tikai iedomāties ar kādām izjūtām viņš teica šos vārdus. Ko viņam nozīmēja Sv. Mise. Mēs esam aicināti ar tādu dedzību svinēt šo Euharistisko upuri Dievs bija žēlīgs un deva iespēju pr. Arturam astoņu gadu garumā ik dienas svinēt Sv. Mises upuru.”
Ar homīliju klātesošos uzrunāja priesteris Andris Priede. Priesteris atmiņā atsauca bēru dienu un arhibīskapa uzrunu. Priesteris apcerēja nāves noslēpumu un to dāvanu, kas ir katra jauna diena, ko Dievs mums dod kā dāvanu.
Pēc Sv. Mises priesteri un ticīgā tauta ar aizdegtām svecēm rokās skaistā procesijā devās uz kapsētu, lai kādu brīdi būtu kopā lūgšanā.
foto: Līga Malāne, KBV
