Ekonomikas un finanšu krīze ir apliecinājusi, ka nevar ignorēt tradicionālos sociālās ētikas principus, tādēļ jācer, ka tā liks ieskatīties sevī ne tikai katram cilvēkam atsevišķi, bet savu darbību un principus pārvērtēt arī valdībām.
Šādu pārliecību intervijā aģentūrai BNS pauda Vatikāna apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Luidži Bonaci (Luigi Bonazzi).
“Pēdējo mēnešu laikā daudzi cilvēki, tostarp pāvests Benedikts XVI, regulāri ir atgādinājuši, ka globālā finanšu krīze ir rezultāts īstermiņa ieguvumu meklēšanai un vēlmei uzkrāt bagātību uz vispārējā labuma rēķina. Ekonomikas un finanšu krīze ir apliecinājusi, ka tradicionālos sociālās ētikas principus, piemēram, caurredzamību, godīgumu un atbildību, nevar ignorēt vai atšķaidīt bez nopietnām sekām atsevišķiem indivīdiem un visai sabiedrībai kopumā,” viņš norādīja.
Līdz ar to pašreizējā krīze dot iespēju cilvēkiem izprast un pārbaudīt sevi. “Lielais filozofs Platons reiz teica: “Tas, kurš neizzina pats sevi, nevar dzīvot patiesi cilvēcisku dzīvi.” Cerēsim, ka šie ekonomiski grūtie laiki liks cilvēkiem un valdībām ieskatīties sevī! Esmu pārliecināts,” vēl piebilda Bonaci.
Viņaprāt, pašreizējā krīze jo vairāk uzsver nepieciešamību saglabāt saikni starp sociālo un dzīves ētiku, starp vides ekoloģiju un “cilvēka ekoloģiju”. “Runājot Benedikta XVI vārdiem, kā gan mēs varam cerēt, ka mūsu jaunatne cienīs dabisko vidi, ja mūsu izglītības sistēmas un likumi nepalīdz viņiem cienīt pašiem sevi?” minēja pāvesta sūtnis.
Materiāls tapis sadarbībā ar BNS
Vatikāna sūtnis Pujata atbalstu atsevišķām partijām skaidro ar kardināla cīņu par vērtībām un centieniem sekmēt kristīgos tikumus
13:16, 3 aprīlis 2010
RĪGA, APR 03, BNS – Lai arī katoļu baznīca pēc būtības neiesaistās politikā, tā cīnās par kopējo labumu un kristīgām, cilvēciskām vērtībām, intervijā aģentūrai BNS norādīja Vatikāna apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Luidži Bonaci (Luigi Bonazzi).
Ar šo cīņu par vērtībām, centieniem sekmēt kristīgos tikumus, viņaprāt, skaidrojams arī kardināla Jāņa Pujata atbalsts atsevišķiem politiskiem spēkiem.
Pēc būtības baznīca personiski neiesaistās politikā, bet ievēro valsts un tās iestāžu, tostarp politisko partiju, autonomiju. Personiski neiesaistīdamās politikā, baznīca dedzīgi piedalās cīņā par taisnīgumu, par kopējā labuma sekmēšanu.
Tāpēc katoļu baznīca nesasaistās ne ar vienu politisko partiju, bet cenšas veicināt kristīgās vērtības, kas ir cilvēciskas vērtības,” paskaidroja pāvesta sūtnis, šādu vērtību skaitā nosaucot gan reliģiskās brīvības principu, gan dzīvības svētumu kopš ieņemšanas brīža līdz dabīgajai nāvei, ģimenes brīvību, kura balstīta uz vīrieša un sievietes laulību un kurā iespējama atbildīga mātes un tēva pienākumu pildīšana, audzināšanas un izglītības brīvību, kā arī brīvību strādāt taisnīgi atalgotu darbu, iespējas saņemt veselības aprūpi.
“Katoļu baznīca aicina visus kristiešus, kuri iesaistījušies politikā, atbalstīt šīs vērtības un tādējādi atvērt arvien jaunus ceļus taisnīgumam,” pastāstīja Bonaci, vienlaikus uzsverot, ka tieši to, atbalstīdams atsevišķus politiskos spēkus, dara arī Pujats.
“Kardināls Jānis Pujats, kuru es ļoti cienu un augsti vērtēju, ļoti centīgi sekmē kristīgās vērtības Latvijā. Šajā nolūkā viņš atbalsta visus, kuri cīnās par šīm vērtībām,” sacīja pāvesta sūtnis.
Jau vēstīts, ka Pujats vairākkārt paudis atbalstu atsevišķiem politiķiem un partijām, kā arī piedalījies to kongresos, tādējādi izraisot pretrunīgu reakciju. Kardināls šādu savu rīcību gan skaidrojis nevis ar atbalstu konkrētam politiskam spēkam, bet gatavību atbalstīt jebkuru partiju, kura iestājas un cīnās par baznīcu un tās aizstāvētajām vērtībām.
Latvijā katoļu baznīcā darbojas apmēram 160 priesteru un 100 klostermāsu
09:06, 4 aprīlis 2010
RĪGA, APR 04, BNS – Latvijā darbojas apmēram 160 priesteru un 100 klostermāsu uz aptuveni 500 tūkstošiem katoļticīgo, kas nav daudz – dvēseļu ganu valstī vajadzētu vairāk.
Šādu pārliecību intervijā aģentūrai BNS pauda Vatikāna apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Luidži Bonaci (Luigi Bonazzi).
Uz jautājumu par baznīcas nodrošinājumu Latvijā ar materiālajiem un cilvēkresursiem Bonaci atbildēja, ka Latvijas četru katoļu diecēžu – Rīgas, Rēzeknes-Aglonas, Liepājas un Jelgavas – bīskapiem palīdz kopumā apmēram 160 priesteru, septiņi pastāvīgie diakoni, aptuveni simts klostermāsu, kā arī laji jeb kristumticīgie, kas brīvprātīgi kalpo draudzēs.
“Vai viņu pietiek, ja padomājam par aptuveni 500 tūkstošiem katoļticīgo, un – brālīgā sadarbībā ar dažādu kristīgo baznīcu spēkiem – ja padomājam par visu latviešu tautu? Domāju, ka arī uz baznīcu Latvijā ir jāattiecina Jēzus vārdi: ” Pļaujamā daudz un strādnieku maz: tad nu lūdziet .3″ Ir jālūdzas, it īpaši par to, lai būtu vairāk aicinājumu uz priesterību un uz konsekrētu dzīvi, jo šie aicinājumi ir nepieciešamais priekšnoteikums baznīcas izaugsmei un pārbaude tās garīgajai v italitātei,” atzina Bonaci.
Pagaidām nav zināms, kad varētu notikt pāvesta vizīte Baltijā
11:15, 4 aprīlis 2010
RĪGA, APR 04, BNS – Lai arī gan laicīgās, gan baznīcas iestādes atbalsta pāvesta Benedikta XVI vizīti Baltijas valstīs, pagaidām nav skaidrības, kad tā varētu notikt.
To intervijā aģentūrai BNS atzina Vatikāna apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Luidži Bonaci (Luigi Bonazzi).
Viņš norādīja, ka pāvests saņēmis gan Latvijas prezidenta Valda Zatlera, gan Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites ielūgumus apmeklēt šīs valstis. Pāvests par šiem un citu valstu ielūgumiem ir pateicīgs, tomēr pagaidām nav zināms, vai un kad vizīte Baltijas valstīs varētu notikt.
“Domāju, ka gan laicīgās, gan baznīcas iestādes vispārēji atbalsta pāvesta Benedikta XVI vizīti Baltijas valstīs,” minēja pāvesta pārstāvis. Viņaprāt, daudzie ielūgumi apmeklēt dažādas pasaules valstis liecina arī par interesi, “kādu izraisa viņa vārdi, kas ir vienkārši, bet dziļi, kas ir godbijīgi, bet rosinoši, un kas apskaidro apziņu”.
“Tomēr ļoti daudzie pienākumi, kas saistīti ar baznīcas ikdienas vadību, neļauj Svētajam Tēvam apmierināt visus lūgumus, kas gandrīz katru dienu nonāk uz viņa darbgalda,” sacīja Bonaci un piebilda, ka pagaidām nevar atbildēt uz jautājumu, cik reālas ir iespējas, ka pāvests varētu apmeklēt Latviju vai kādu citu Baltijas valsti tuvākajā laikā. “Pāvests no jauna Baltijas valstīs? Lūgsimies un cerēsim!” viņš vien aicināja.
Romas pāvesta vizīte Latvijā norisinājās 1993.gadā, kad to apmeklēja toreizējais katoļu baznīcas galva Jānis Pāvils II.
Bonaci Vatikāna apustuliskā nuncija pienākumus Baltijas valstīs un Latvijā pilda kopš pērnā gada vasaras.
Luidži Bonaci dzimis 1948.gadā Itālijā. Viņš ir izglītības zinātņu doktors, bet 1973.gadā iesvētīts par priesteri, savukārt 1999.gadā konsekrēts par bīskapu. Darbu Vatikāna diplomātiskajā dienestā viņš sācis 1980.gadā Kamerūnā, tad sekoja Trinidāda, Malta, Spānija, ASV, Itālija, Kanāda un Haiti.
Bonaci 2004.gadā iecelts par nunciju Kubā, bet 2009.gadā pāvests Benedikts XVI viņu izvēlēja par savu pārstāvi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Pāvesta sūtnis Baltijā: latviešos joprojām vērojama ļoti spēcīga saikne ar dzimteni un vēlme attīstīt savu īpašo identitāti
18:05, 5 aprīlis 2010
RĪGA, APR 05, BNS – Lai arī Latvijā parādījusies emigrācijas problēma, tomēr daudzos latviešos arī vērojama ļoti spēcīga saikne ar savu valsti un kultūras un tautas identitāti.
To intervijā aģentūrai BNS atzina Vatikāna apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Luidži Bonaci (Luigi Bonazzi).
Uz jautājumu par viņa iespaidiem par Latviju, jau gandrīz gadu pildot pāvesta sūtņa pienākumus arī šajā valstī, Bonaci atbildēja, ka pēdējā laikā radies iespaids par emigrācijas problēmu, turklāt īpaši bieži valsti pamet jaunieši.
“Ikdienā dzīvoju Viļņā, Lietuvā, bet vairākas reizes uz vairākām dienām esmu bijis Latvijā. Esmu apmeklējis Rīgu, Aglonu, Rēzekni, Liepāju, Daugavpili, Jēkabpili .Iespaids par valsti? Godīgi sakot, domāju – lai varētu atbildēt, man tā jāiepazīst labāk. Tomēr man šķiet, ka pašlaik arī Latvijā ir no jauna parādījusies emigrācijas problēma. It īpaši valsti atstāj jaunieši,” norādīja Bonaci, tajā pašā laikā uzsverot, ka nereti latviešos tomēr vērojams arī īpašs lepnums par savu dzimteni un vēlme attīstīt savu identitāti.
“Esmu sastapis arī daudz cilvēku, kuri ir lepni par savu dzimteni, par savu vēsturi, kuri ļoti vēlas apliecināt un attīstīt īpašo latviešu identitāti. Jā, man ir radies iespaids par spēcīgu saikni ar Latvijas vēsturi un kultūras, laicīgo un reliģisko identitāti,” sacīja Bonaci.
“Šis veselīgais patriotisms, kas noteikti nenozīmē noslēgšanos sevī, ir būtisks spēks, vērtība,” viņš vēl uzsvēra.
Pāvesta sūtnis: Latvijā starp luterāņu un katoļu baznīcu sācies tiltu laikmets
06:16, 6 aprīlis 2010
RĪGA, APR 06, BNS – Latvijā starp luterāņu un katoļu baznīcu noslēdzies mūru un sācies tiltu laikmets, intervijā aģentūrai BNS atzina Vatikāna apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Luidži Bonaci (Luigi Bonazzi).
Viņš sacīja, ka piekrīt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapa Jāņa Vanaga viedoklim, ka Latvijā attiecības abu konfesiju vidū ir ļoti labas. To pāvesta sūtnis atzinis arī tikšanās laikā ar Vanagu, kas notikusi marta sākumā.
“Tikšanās reizē man bija liels prieks paziņot arhibīskapam Vanagam, ka pāvests Benedikts XVI ar lielu cieņu un cerību seko tam, cik sirsnīgas Latvijā ir attiecības starp luterāņu un katoļu baznīcu. Tēlaini runājot, es teiktu, ka mēs kopā esam noslēguši mūru un sākuši tiltu laikmetu,” teica Bonaci.
“Mēs neslēpjam doktrinārās un pastorālās atšķirības, kas mūs vēl šķir, bet ticam, ka šī dažādība nekad neattaisno nesaskaņas, pārpratumus, prāta un sirds noslēgšanu,” viņš vēl piemetināja.
Vienlaikus pāvesta sūtnis arī norādīja, ka visiem kristiešiem ir “liela atbildība pret vēsturi”, jo šķelšanās baznīcā ir izraisījušas sašutumu un ne mazums veicinājušas arī mūsdienu sabiedrības dekristianizācijas procesu. “Tāpēc, kopības garīguma rosināti, mēs apņemamies saredzēt pozitīvo otrā, lai to pieņemtu un novērtētu kā Dieva dāvanu un lai nestu cits cita nastas,” uzsvēra Bonaci.
Tomēr viņš arī atzina, ka “ar tiltiem vien nepietiek”.
“Kā Kunga mācekļi mēs vēlamies daudz vairāk! Patiesībā tilti tiek uzcelti tur, kur pastāv grāvji, kas šķir. Tilti vairs nav vajadzīgi tur, kur šķelšanos atrisina patiesība un mīlestība. Tur tiek atjaunota vienotība,” skaidroja pāvesta pārstāvis, aicinot lūgt Dievu, lai šī vienotība ir aizvien ciešāka, līdz sasniedz pilnību.
“Lai turpinātu kopības ceļu līdz vienotībai, galvenā uzmanība ir jāpievērš žēlsirdībai. Tāpēc “nekad vairs” neiecietībai, aizvainojumiem, apsūdzībām, naidīgumam; un “vienmēr” dzīvot savstarpējā cieņā un brālībā, par kuru Kungs ir atdevis pats sevi,” aicināja Bonaci.
Jau vēstīts, ka arī LELB arhibīskaps Jānis Vanags iepriekš atzinis – kristiešu vienotība un ekumeniskais dialogs Latvijā ir pārsteidzoši labā līmenī, norādot, ka satuvināšanās konfesiju vidū Latvijā notikusi jau padomju laikos.
Runājot par kristīgo konfesiju šķelšanās iemesliem un tuvināšanos pēdējos gados, viņš norādījis, ka šķelšanās “cēloņi ir bijuši gan teoloģiski, gan emocionāli, gan politiski”. Viņaprāt, “domstarpībām nevajadzētu sašķelt baznīcu. Taču tagad vairs nevar pārlēkt pāri tam, ka vairāk nekā 400 gadu katoļi un luterāņi tomēr gājuši katrs savu ceļu un ir saceltas visādas sienas”.
“Tas, ka ar Romas katoļu baznīcu esam sākuši teoloģiskas sarunas, Latvijai ir labs jaunums. Diemžēl televīzijā no tā tika izpūsta nelāga sensācija, ka luterāņu baznīca pievienosies Romas katoļu baznīcai. Kādas blēņas! Pašlaik mēs runājam tikai par labāku saprašanos, par viedokļu noskaidrošanu un pārpratumu novēršanu,” skaidrojis arhibīskaps.
“Protams, katram ekumeniskam dialogam, kas notiek pasaulē, augstākais mērķis ir zemes virsū atjaunot baznīcas vienotību. Taču, vai un kad to izdosies sasniegt, ir Dieva ziņā,” viņš vēl piebildis.
Lauma Spridzāne, +371 67088611, zinas@bns.lv
Foto no Apustuliskā nuncija Baltijas valstīs L.Bonacci personīgā arhīvamailto:zinas@bns.lv
