No 11. – 13. februārim Rīgas Katoļu ģimnāzijā notika Svētās Marijas no Nacaretes, Baznīcas mātes, Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skolas 1. sesija. Tās pamatlicējs un vadītājs ir priesteris Pjotrs Kurkevičs OFM Cap no Ukrainas. Stāstot par skolas rašanos, pr. Pjotrs saka, ka process, kura rezultātā izveidojās Evaņģelizācijas skola, aizsākās jau pirms trīsdesmit gadiem, kad viņš aizbrauca uz kādu kristiešu nometni. Pēc pirmajām četrām dienām viņš gribējis bēgt prom, tomēr palicis līdz beigām. Ar laiku sajutis spēcīgu Dieva aicinājumu un iestājies Kapucīnu ordenī, bet vēlāk aizbraucis kalpot uz Ukrainu, kur arī izveidojusies Evaņģelizācijas skola. Pats priesteris gan apgalvo, ka viņš ir tikai skolas pamatlicējs, bet dibinātājs – ir Dievs.
Evaņģelizācijas skolas sadarbība ar Latviju izveidojusies, pateicoties priestera Arņa Maziļevska starpniecībai. Pirmo reizi viņš par šo skolu uzzinājis Latvijas Jauniešu Dienās Aglonā kādā no interešu grupu teltīm. Šāda skola bija atvērta Lietuvā, un viņš turp aizbraucis uz vienu sesiju. Tai sekoja nākamā, kurā viņš arī satika pr. Kurkeviču. Evaņģelizācijas skolas veidošana Latvijā bija pr. Kurkeviča iniciatīva, kas ātri guva svētību arī no Latvijas Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča.
Evaņģelizācijas skolas 1.sesiju vadīja kapucīnu brāļi no Ukrainas un laji no dažādām valstīm – Ukrainas, Izraēlas, Baltkrievijas, Polijas un Lietuvas, kopumā desmit cilvēki. Šajā sesijā bija septiņdesmit dalībnieki, taču pr. Arnis cer, ka skola augs un attīstīsies. Viņš uzskata, ka Latvijā ir vajadzīga šāda skola, jo tā mudina kopienas uz sadarbību un evaņģelizāciju. Turklāt, caur šo skolu Latvija varētu sniegt lielu ieguldījumu bijušās Padomju Savienības evaņģelizācijā. Ar ko Evaņģelizācijas skola ir īpaša? Pirmkārt, ar savu vienkāršību un vienojošo spēku, kā arī ar to, ka sniedz sistemātiskas zināšanas un sagatavo evaņģelizācijai.
Skolas 1. sesija bija vairāk virzīta uz cilvēku ievadīšanu kristīgajā dzīvē un ticības nostiprināšanu. Lekcijas notika divos līmeņos: 0-A un 0-B. 0-A līmenī piedalījās kristieši, kas savā dzīvē vēl nebija pieņēmuši Jēzu un nebija iepazinuši dzīvo Dievu. Šīs grupas lekcijās varēja uzzināt par Dieva mīlestību pret ikvienu no mums un grēku, kurš liedz piedzīvot Viņa mīlestību. Tās nebija parastas lekcijas, kurās vienkārši stāsta par to, kas ir labs un kas ir ļauns. Tajās caur liecībām palīdzēja ieraudzīt, kā mūsdienās atpazīt grēku, kas ir iemācījies “paslēpties”. Savukārt 0-B grupas dalībniekiem, kuri ir jau praktizējoši un aktīvi kristieši, tika piedāvātas lekcijas par to, kā atmest visu lieko un uzsākt jaunu dzīvi Kungā, un tas viss tika skatīts caur Ābrahama dzīvi.
Īpašu noskaņu lekcijām un arī visam pasākumam piešķīra vadītāju neizsīkstošais humors un dzīvesprieks. Caur jokiem un interesantu dzīves pieredzi pasniegtā informācija šķita tik tuva un saprotama, bet vienlaikus tajā bija ietvertas kristieša dzīvei svarīgas atziņas. Liels uzsvars tika likts arī uz dažādām kopīgām lūgšanām. Katra diena sākās ar meditāciju jeb iekšējo lūgšanu un beidzās ar spontānu slavēšanu. Neatņemama sastāvdaļa bija Sv. Mise un adorācija. Taču brīvajā laikā vadītāji mudināja dalībniekus savstarpēji sarunāties ne vien ar sev pazīstamiem cilvēkiem, bet ar ikvienu, kurš bija ieradies.
Katras sesijas noslēgumā dalībnieki var sniegt liecības, un arī šī reize nebija izņēmums. Ikviens, kurš bija nolēmis runāt pārējo priekšā, apgalvoja, ka ir sajutis īpašu Svētā Gara klātbūtni, pieredzi, ka šī ir īstā vieta, kur būt, vieta, kur meklēt savu misiju.
Jāpiebilst, ka piedalīšanās Evaņģelizācijas skolā prasa arī attiecīgu rīcību. Nepietiek tikai ar lekciju noklausīšanos. Jauniegūtās zināšanas jāliek lietā, pie tam nevis kampaņveidīgi, kā Ziemassvētku labdarības akcijas, bet gan ik brīdi savā ikdienas dzīvē, kļūstot par Kristus liecinieku.
Liela daļa dalībnieku uz Evaņģelizācijas skolu bija nākuši, lai satiktu Dievu un piepildītu ilgas pēc Viņa. Varu droši apgalvot, ka šis mērķis ir sasniegts, jo katram, kurš to vēlējās, tika dota iespēja pieņemt Jēzu par savu Kungu un Pestītāju. Arī es biju viena no šiem cilvēkiem un esmu pārliecināta, ka diez vai kādreiz piedzīvošu ko skaistāku. Jo kas gan var būt skaistāk, kā sajust Dieva klātbūtni, kurš ar mīlestību uzlūko cilvēkus, kas aizmirst savu statusu, aizspriedumus un rāmjus un nāk Dieva priekšā kā Viņa bērni, lai vienotā balsī uzrunātu savu Kungu un uzlūkotu Viņu gara acīm.
Nākamā Evaņģelizācijas skolas sesija paredzēta no 1. – 3. aprīlim, un uz to pieteikties var ikviens.
Maija Zepa
