Šīs nedēļas sākumā uz Spāniju pa dažādiem ceļiem devās Latvijas jaunieši, lai vispirms sagatavotos, bet pēc tam piedalītos Pasaules Jauniešu dienās, kas no 16. līdz 21. augustam notiks Madridē. Sekosim līdzi viņu gaitām un piedzīvojumiem, lasot turp devušos jauniešu ikdienas piezīmes un ierakstus tviterī!
10.augusts
11.augusts
Kopienas „Chemin Neuf” organizētais Pasaules Jauniešu dienu sagatavošanās festivāls nu ir sācies un rit pilnā sparā. Viss sākās jau vakar vakarā ar skaļu, taču skaistu iepazīšanās vakaru, kurā katrs prezentēja savu valsti. Kopā šeit ieradušies 3000 cilvēku no 44 valstīm, tai skaitā Brazīlijas, Ēģiptes, Ķīnas, Krievijas, Peru, Polijas, Kongo, Libānas, Ruandas un daudzām citām valstīm, kuras apvienojušās 25 delegācijās. No Latvijas ieradušies vairāk nekā 60 jaunieši.
Iepazīšanās vakars sākās ar slavēšanas dejām un dziesmām, plīvojot visu valstu karogiem. Jaunu pieredzi ieguvām arī iepriekš, Sv. Misē, pirms Evaņģēlija lasījuma izdejojot vārdu Aleluja.
Protams, daudzās tautības ļauj ieraudzīt, cik universāla ir Baznīca, taču tas netraucē veidot arī personīgas attiecības ar Dievu. Sēžot koku ēnā un izbaudot siestu, rodas tāda sirreāla sajūta. Brīžiem pat neticas, ka esmu Spānijā, jo it kā nekas jau nemainās – Dievs mani mīl un esmu laimīga. Nespēju beigt apbrīnot Dieva godību. Sēžot adorācijā un uzlūkojot Hostiju, Dieva klātbūtne šķiet fiziski izjūtama, taču atliek vien pagriezt galvu nedaudz pa kreisi un acīm paveras brīnišķīga kalnu ainava. Bet tas it nemaz neizjauc adorāciju, jo, arī raugoties uz kalniem, var uzlūkot Dieva godību un apbrīnot Viņu kā Radītāju.
Kaut arī nogurums liek par sevi manīt, ar patīkamu satraukumu gaidu nākošās dienas. Dieva plāns ir prātam neaptverams, atliek tikai tam ļauties.
Maija
Ceturtdienas vakarā latviešiem tika dota iespēja vadīt slavēšanas koncertiņu teritorijā esošajā amfiteātrī, ko apmeklēja diezgan daudz cilvēku. Pirms tam šķita, ka Latvija, iespējams, nav tik eksotiska kā Filipīnas, Ēģipte vai Libāna, taču sanākušos patiesi aizrāva mūsu dziedātās dziesmas latviešu, angļu un spāņu valodā, kā arī iespēja izpildīt kustības, no kurām dažas bija aizgūtas no latviešu tautas dejām.
Pēc latviešu koncerta tika dejotas patiešām interesantas libāniešu dejas. Pēc tam visi bija pārguruši. Šis vakars beidzās ar ļoti pozitīvu noskaņu.
Velta
12. augusts
Piektdiena bija mierīgāka, klusāka un dziļāka. Pēcpusdienu ievadīja neierasts krusta ceļš, kuram bija tikai četras stacijas, turklāt katra no tām bija veltīta kāda attiecību aspekta dziedināšanai. Meditācijas papildināja īpaši simboli. Piemēram, trešajā stacijā puiši tika aicināti nomesties ceļos un tādējādi lūgt piedošanu visām meitenēm, ko ir sāpinājuši. Pēc tam to pašu darīja arī meitenes. Šis bija viens no īpašākajiem krusta ceļa mirkļiem. Uz nākamo staciju tie, kuri to vēlējās, varēja doties ar sasietām rokām līdzīgi kā Jēzus. Pēc lūgšanas krusta priekšā ceturtajā stacijā varējām šo auklu nomest pie krusta, simboliski atdodot arī tās saites, kas saista mūs, lai pēc tam šķīstītu sevi ar ūdeni.
Vakars bija veltīts izlīgumam ar Dievu, tuvākajiem un sevi. Tika piedāvātas dažādas iespējas, kā to izdzīvot: pielūgsmes dziesmas krusta priekšā, adorācija (hostija bija patiešām milzīga), grēksūdzes un garīgās sarunas ar kopienas „Chemin Neuf” brāļiem un māsām, kā arī iespēja uzrakstīt vēstuli Dievam, kādam cilvēkam, kas jau ir miris, vai arī vienkārši kādam, ar kuru nepieciešams izlīgt.
Īpaši mani šajā vakarā uzrunāja lietus, kas pirmo un vienīgo reizi festivālā laikā nolija. Sākumā lija mazliet, taču pēc neilga brītiņa tas kļuva pavisam spēcīgs, tomēr joprojām grēksūdzes krēsli bija aizņemti un arī adorācijas laukumu pildīja cilvēki.
Velta
13. augusts
Dodoties pa četru Latvijas diecēžu ceļu, visa mūsu grupa ir veiksmīgi nonākusi Spānijā. Esam uzsākuši sagatavošanas nodarbības Spānijas pilsētiņā Pamplonā, kas slavena ar vēršu skrējienu caur pilsētu – san fermin. Pamplonā mūs sagaidīja vietējie draudžu ticīgie, kas ar smaidu un sirsnību aicināja savā pulkā. Bet mums nebija daudz laika, lai baudītu viesmīlību, jo pamplonieši bija sagatavojuši iespaidīgu programmu, kas bija saplānota līdz pēdējai minūtei. Pirmajā vakarā daži iepazinās ar viesģimenēm, bet citi iekārtojās kopējās naktsmītnēs skolā, pansionātā un seminārā. Piedalījušies Sv. Misē, devāmies gulēt agri, jo bija nepieciešams možums nākamās dienas plānu pieveikšanai. Jau agri no rīta sākām ekskursiju pa Pamplonas centru. Apmeklējām vairākas baznīcas, kas pārsteidza ar sienu vienkaršību un altāru greznību. Katrā no tām mūs sagaidīja vietējie jaunieši, kuri iejutās gidu lomā un izsmeļoši stāstīja par baznīcas vēsturi, nozīmi, darbību un izcelsmi. Apskatījām arī daudzus pieminekļus, strūklakas un parkus. Izgājām arī san fermin ceļu. Priekā par ekskursiju dalījāmies ar mūsu biedriem – vāciešiem un itāļiem, ar kuriem ātri atradām kopīgu valodu.
Garlaikoties tiešām nebija laika. Pat gulēšanai laika bija maz! Nākamajā dienā (13. augustā) visi Pasaules Jauniešu dienu dalībnieki, kas bija Pamplonā, devās uz Havjeru, kur ir skaista pils ar baziliku un kapelu. Dienu iesākām ar apmēram 7 km garu svētceļojumu uz Havjeru. Ceļā Rožukroni lūdzāmies vairākās valodās – krievu, spāņu, angļu u.c. Nonākuši Havjerā, piedalījāmies Sv. Misē, kuru vadīja bīskapi un priesteri. Programmā bija iekļauts starptautisks festivāls, kurā katra valsts varēja sevi prezentēt. Ar Latvijas prezentāciju var lepoties. Aizstāvējām godam! Visi redzēja latviešu tautas tērpus un tautas dejas, ko demonstrēja prasmīgi dejotāji. Skatītāji varēja baudīt ne tikai ar acīm, bet arī ar ausīm. Divu puišu izpildītās skanīgās latviešu dziesmas – „Kur tu teci gailīti manu”, „Pūt vējiņi” – skanēja vēl skaistāk un lepnāk. Visi atraktīvi rādīja, ko spēj un ar ko lepojas. Pat rupjmaizi deva nogaršot! Pēc festivāla baudījām gospeļa koncertu, kas sirdī raisīja prieku pat brīžos, kad lija. Priekšā vēl viena diena Pamplonā, kurā paredzētas diskusijas par katra ticību un Jēzus vietu dzīvē. Tālāk gaidāms brauciens atpakaļ uz Madridi, kur notiks pats svarīgākais pasākums. Viss ir lieliski! Pateicība Dievam par katru sekundi, ko pavadām šeit, veltot to Viņam. Vissaulainākie sveicieni no Spānijas!
Anita Kalinkeviča
14.augusts
Šodiena bija gara, tāpat kā visas iepriekšējās. Patīkami gara. Rītu iesākām ar kopējām lūgšanām pie uzstādīta Vissvētākā sakramenta. Dziedājām dziesmas latīņu, latviešu, spāņu un vācu valodā. Kopā ar San Salvadora draudzi piedalījāmies Sv. Misē. Noslēgumā viesvalstis dāvināja draudzei dāvanas un pateicās par laipno uzņemšanu.
Šodiena bija atpūtas un izklaides diena. Visi iesaistījāmies spāņu “nacionālajās” spēlēs. Viena no tām bija mētāšanās ar ūdensbumbām. Šīs spēles mērķis ir panākt, ka draugs ir slapjāks par tevi. Es noteikti biju zaudētāja, jo ūdensbumbu vietā uz manas galvas nolija trīs spaiņi ūdens. Patiesībā draudzes priesteri bija vieni no visatraktīvākajiem un nekaunīgākajiem spēlētājiem, jo viņi, mums nemanot, uzbruka no dzīvokļu mājas logiem. Spēlējām vēl vienu tikpat kauslīgu spēli, kurā visi rokās ņēmām no putuplastveidīga materiāla veidotas nūjas un tēlojām pirātus.
Pēc izklaidēm ķērāmies pie nopietnākiem pasākumiem. Sadalījāmies grupās un pārrunājām, kāda ir mūsu ticība, tās pirmsākumi un spēki. Atklājām viens otram motīvus, kādēļ devāmies uz jauniešu dienām. Dalījāmies pieredzē, tādējādi cits citu atbalstot un pamudinot mīlēt Jēzu. Pēc grupu kopējas apspriedes devāmies klausīties koncertu Pamplonas centrā. Uzklausījām sprediķi, diemžēl tas bija spāņu valodā. Tie, kas sprediķi saprata, raksturoja to kā ļoti vērtīgu. Personīgi man visvērtīgākais šodien bija laiks Vissvētākā sakramenta priekšā. Šajā laikā saņēmu svētību un atbildes uz līdz šim neatbildētiem jautājumiem.
Programmas tupinājumā varējām izkustēties dažādas mūzikas ritmos. Līdz laikam, kad nogurums ņēma virsroku un visi devāmies uz naktsmītnēm.
Svētīgu visiem nākamo nedēļu! Rīt tiekamies Madridē! Despedida!
Anita Kalinkeviča
15.augusts
Pēdējās divas dienas kopā ar kopienu „Chemin Neuf” bijušas ārkārtīgi skaistas. Aizvakar Mums bija Svētā Gara izliešanās, bet vakar – atvadu vakars ar dejām. Ārkārtīgi patīkami ir redzēt tik daudz jauniešus, kas slāpst pēc Svētā Gara un līksmo Kunga priekā. Patiess stiprinājums gan mums pašiem, gan citiem.
Šodien ierādamies Madridē. Nedaudz savāda sajūta atrasties nevis Aglona, bet gan Spānijā. Sēžu dīvānā un apkārt izlikts PJD svētceļnieka somas saturs. Neliels satraukums un nezinu, ko no tā sagaidīt. Redzēs, ko diena nesīs. Galvenais palikt paļāvībā uz Kungu.
Maija
17. augusts
Pirms divām dienām ieradāmies Madridē. Dzīvojam šobrīd kādā lielā villā ar baseinu, tāpēc vakaros ir kāda iespēja patverties no milzīgā karstuma, kas moka pa dienām (vairāk nekā 40 grādi! latviešiem, vismaz man, neliels pārbaudījums gan tas ir). Vakardienu pavadīju stāvot rindās, vizinoties metro (izmēģināju vismaz sešas dažādas metro līnijas) un klejojot apkārt. Mums, nelielam pulciņam latviešu, gadījās nedaudz apjukt līdzīgajos draudžu nosaukumos, līdz ar to tā vietā, lai dotos uz kopīgo kopienas „Chemin Neuf” slavēšanu, mēs nonācām draudzē Madrides nostūrī, kur nesatikām praktiski nevienu cilvēku. Izmantojām laiku, lai uz diviem soliņiem pagulētu spāņu tā saukto siestu 🙂 Tagad vieglāk saprast spāņus, kāpēc viss pa dienas vidu ir slēgts, jo sākumā to bija ļoti grūti pieņemt.
Vakardienas Mise, kā jau bija gaidīts, bija pilna ar cilvēkiem – Madrides ielas piepildīja Mises dalībnieki. Taču arī šajā pūlī, kur pat uz ceļiem nav vietas notupties, Dievs darbojas tikpat spēcīgi. Īpaši uzrunāja miera sveiciens – cilvēki, kas tikko viens otram ir kaut ko īgni pārmetuši, vienojās miera sveicienā un izlīgumā. Tāpat īpaši skaista bija komūnijas saņemšana, jo šķita, ka tas nebūs iespējams piebāztajā laukumā. Taču priesteri, kā jau Jēzus sūtīti, nāca cilvēku vidū un izdalīja komūniju, kas bija ļoti uzrunājoša tikšanās ar Jēzu cilvēku vidū.
Šobrīd pilnā sparā norit latviešu tikšanās katehēzes vietā, par kuru pastāstīšu nedaudz vēlāk.
Velta
PJD ir jau sākušās ar tik daudz dažādām izjutām. Vakardienas atklāšanas Svētā Mise izraisīja pretrunīgas jūtas. Milzīgais pūlis, kurš, šķiet, teju, teju nospiedīs, pilnīgi neatgādināja Baznīcu ar tās mieru. Taču, sākoties Svētajai Misei, viss pārvērtās. Tāds saviļņojums, ieraugot milzu pūli reizē nometamies ceļos, lai pagodinātu Dievu! Dzīva liecība katrai valstij. Viens vienīgs āmen pilnīgi spēj mainīt masu noskaņu. Tik vienoti. Ikviens, neatkarīgi no ādas krāsas vai sociālā stāvokļa, smaidot pasniedz Dieva miera sveicienu. Neaprakstāmas izjūtas.
Tikko ir beigusies pirmā latviešu katehēze, kuru vadīja pr. Ilmārs, un Svētā Mise. Savādi pārmaiņas pēc Misi svinēt latviešu valodā. Pēkšņi viss ir tik saprotams un skaidrs. Lai gan valodai jau īsti nav nozīmes, visu nosaka mīlestība vienam uz otru un Jēzu.
Maija
