Priesteris J. Vasiļevskis – dzīve Kristus dēļ līdz galam

10. novembrī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēka notika Jadvigas Radziņas grāmatas „Priesteris Jans Vasiļevskis. Priestera no Latvijas dzīvesstāsts” atvēršanas svētki. Grāmata izdota poļu valodā.

Pasākumu organizēja Polijas vēstniecība, un tā laikā klātesošos uzrunāja Polijas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis , grāmatas autore, „Tadeuša Goņeviča palīdzības fonda poļu skolām Austrumos” pārstāvji, kas grāmatas iznākšanā palīdzēja ar finansiāliem līdzekļiem, kā arī Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Atklājot pasākumu, Polijas vēstnieks norādīja, ka J. Vasiļevska dzīve noteikti līdzinās daudzu tā laika mūsu un kaimiņvalstu priesteru dzīvesstāstiem, tomēr vēstnieks arī uzsvēra, cik daudz no šī priestera varam mācīties un īstenot šodien. Kā vienu no piemēriem viņš minēja priestera atvērtību uz nabadzīgajiem cilvēkiem, viņa karitatīvo darbību un attieksmi pret tiem, kuriem klājas vissmagāk.

Grāmatas autore J. Radziņa pasākuma laikā saņēma daudz ziedu un laba vēlējumu. Stāstot par grāmatas tapšanu, autore sacīja, ka viens no tās mērķiem ir likt sabiedrībai un Baznīcai atcerēties boļševisma upurus, jo grāmata ir viena boļševisma nomocīta priestera dzīvesstāsts. „Ja sabiedrība aizmirst par saviem varoņiem, tad tā tiek uzskatīta par slimību, ja par saviem varoņiem aizmirst Baznīca, tad tā ir nāve,” citējot kādu autoru, norādīja J. Radziņa.

Priesteris J. Vasiļevskis ir dzimis 1885. gada 27.jūnijā (pēc jaunā kalendāra) Daugavpils apriņķa Mudrilovā pie Asūnes Aleksandra un Franciškas (dzim. Stankeviča) ģimenē. Viņš bija vecākais no astoņiem bērniem. Mācījies Viļņas ģimnāzijā, Pēterburgas Garīgajā seminārā, Luvrēnas Universitātē. Kādu laiku kalpojis Daugavpilī, Pēterburgā, Pinskas diecēzē, kur strādājis arī Garīgajā seminārā. Priesteris publiski nosodīja boļševiku teroru, par ko vairākas reizes tika apcietināts, piedzīvoja psiholoģisku spiedienu, tika apmelots presē. Par boļševiku teroru sarakstījis grāmatu „Antikrista nagos”, no kuras padomju gados viņam rosināts atteikties. Taču priesteris to nedarīja.

1945. gada 22. augustā J. Vasiļevski kārtējo reizi apcietināja. Viņu ievietoja Minskas cietumā. Draudzes ticīgie savāca 150 parakstus, pieprasot priestera atbrīvošanu, taču neko nepanāca. 1947. gadā priesteris „par antipadomisko aģitāciju” tika notiesāts uz 10 gadiem un izsūtīts uz Kazačinskoje Krasnojarskas apgabalā Sibīrijā. Dzīvodams badā un aukstumā, priesteris saslima un 1948. gada naktī no 9. uz 10. aprīli nomira.

Arhibīskaps Z. Stankevičs, uzrunājot klātesošos, pievērsa uzmanību tam, ka J. Vasiļevskis bija cilvēks, kurš gāja līdz galam. Brīdī, kad viņam bija iespēja sevi glābt un doties uz Poliju, J. Vasiļevskis labprātīgi devās uz Baltkrieviju, uz kurieni tika aicināts, lai arī apzinājās, ka tur situācija būs sarežģītāka. Tāpat arhibīskaps pievērsa uzmanību šī priestera cilvēcībai – viņš to nezaudēja pat tad, kad tika arestēts, pat tad, kad draudēja nāve.

Lasot šo grāmatu, arhibīskaps aicināja novērtēt pagātnes mantojumu un tās saknes, no kurām augusi Latvija, sargāt to, kas stiprina mūsu sabiedrību un uzturēt to gara spēku, kāds bija J. Vasiļevskim.
Jautāta par to, kas autori pašu visvairāk aizkustināja J. Vasiļevska personībā, viņa pastāstīja kādu epizodi no priestera dzīves: „Mani aizkustināja kāds fakts no bērnības, kas liecina, ka jau no bērnības viņš auga par priesteri. Viņš pie mājas sienas bija iekārtojis altāri, pie kura mēdza sasaukt savus brāļus, māsas un vecākus. Pats uzvilka garu mēteli, apsējās ar dvieli, runāja sprediķi, izmantojot vārdus, ko svētdienās bija dzirdējis baznīcā.”

Autori ar J. Vasiļevski vieno arī radu saites. Priestera mamma un J. Radziņas vectēvs bija brālēns un māsīca. Priestera tēvs J. Radziņai ir radinieks no vecmāmiņas puses. „Par vectēvu priesteri nesauc, bet man tomēr viņš šķiet ļoti tuvs. Viņu neatceros, vienīgi atceros, kā mani vecāki sūtīja J. Vasiļevskim paciņas, jo tie bija grūti laiki,” stāsta autore. Arī arhibīskapu ar J. Vasiļevski vieno radu saites, jo J. Radziņa ir viņa māsīca.

Ilze Mežniece; foto: Toms Grīnbers, Latvijas Universitātes preses centrs

Foto: 1. rindā (no kreisās):1. grāmatas autore Jadviga Radziņa, 2. Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, 3. LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere
Foto 2. rindā (no kreisās):1. Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs (pa kreisi) un Polijas Republikas vēstnieks Latvijā Ježi Mareks Novakovskis (Jerzy Marek Nowakowski), 2. Polijas Republikas vēstnieks Latvijā Ježi Mareks Novakovskis sveic grāmatas autori Jadvigu Radziņu, 3. Jadvigas Radziņas grāmatas “Priesteris Jans Vasiļevskis. Garīdznieka no Latvijas dzīves stāsts” atvēršanas svētku dalībnieki.

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti