30. janvārī Rīgas Garīgajā seminārā notika svētā Akvīnas Toma (1225-1274) piemiņas dienas svinības, kurās piedalījās Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, V.Em. Jānis Kardināls Pujats, Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis un V.E. Antons Justs, priesteri no visām Latvijas diecēzēm, semināra audzēkņi un ticīgā tauta. Svētais Akvīnas Toms ir izvēlēts par vienu no semināra aizbildņiem, un ik gadu šajā laikā tiek godināts īpaši.
Sakot uzrunu Svētajā Misē Rīgas Sv. Franciska baznīcā, Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs uzsvēra, ka sv. Akvīnas Tomu vispirms raksturo gudrība. Viens no tās aspektiem, kas parādījās viņa dzīvē, bija atstāt visu, sekot Kristum un veltīt sevi pilnībā Dievam. Toms pārvarēja šķēršļus un kārdinājumus, lai īstenotu savu aicinājumu – iestātos dominikāņu, ubagotāju, ordenī. Toma dižciltīgā ģimene vēlējās viņu redzēt prestižajā benediktīniešu ordenī, tāpēc bija nepieciešams īpašs imperatora Frederika II rīkojums, lai Toms varētu pievienoties nabadzīgajiem dominikāņiem. Viņš atteicās no pasaulīgās baudas, bagātības un slavas, lai iedziļinātos Dieva lietās. Šajā saistībā arhibīskaps mudināja ikvienu ielūkoties savas sirds dziļumos un uzdot sev jautājumu – vai Dievs man ir pirmajā vietā un vai patiešām mana darbība, dzīve un kalpošana par to liecina?
Garīdzniekiem arhibīskaps ieteica lūgt dievišķu gudrību, kuras gaismā izvērtēt veicamos pienākumus. Ja lūgšanā kļūst skaidrs, ka Kungs neprasa uzņemties kādu lietu, jāspēj pateikt „nē”. Šāda pieeja nepieciešama, lai spētu uzturēt iekšēju līdzsvaru un kalpošana nestu labus augļus. Semināristiem vajadzīga gudrība, lai sabalansētu intelektuālo studiju dimensiju ar garīgo dimensiju. Tāpat jāsabalansē pastorālā prakse un intelektuālā un garīgā formācija, kā arī mācībām, sportam un draugiem veltītais laiks. Savukārt draudžu locekļus arhibīskaps aicināja lūgties par garīdzniekiem un semināristiem šajos nodomos, lai viņi meklē gudrību un iemīl Dievu, kas „nāk palīgā, apgaismo, stiprina un dara auglīgu kalpošanu”.
Pēc dievkalpojuma tika piešķirti bakalaura diplomi teoloģijā priesteriem no Rēzeknes – Aglonas diecēzes: Ainaram Londem, Guntim Brūveram un Arturam Mozgam, no kuriem pēdējais diplomu klātienē saņems vēlāk. Rīgas Garīgā semināra rektors priesteris Pauls Kļaviņš pauda gandarījumu par to, ka teoloģijas bakalaura grādu saņēmušie priesteri ir rādījuši labu piemēru ceļā uz patieso gudrību, kas ir attiecības ar Jēzu Kristu.
Savukārt filozofijas doktore un pasniedzēja Žanete Narkēviča uzrunāja klātesošos ar priekšlasījumu par draudzību saistībā ar dažādiem svētā Akvīnas Toma dzīves aspektiem.
Viena no izcilām svētā Akvīnas Toma dvēseles iezīmēm bija draudzība ar Kristu. Nozīmīga svētā Akvīnas Toma dzīvē bija viņa intelektuālā draudzība ar sengrieķu filozofu Aristoteli, garīgā draudzība ar sv. Albertu Lielo, kā arī patiesā, brālīgā draudzība ar viņa sekretāru Redžinaldu no Piperno, kurš palīdzēja darba „Teoloģijas summa” tapšanā. Šie trīs draudzības piemēri savu spēku, noturību un pārliecību smēlās dziļākā avotā – sv. Akvīnas Toma ciešajā draudzībā un mīlestībā uz Pestītāju.
Lai gan Akvīnas Toms nav sarakstījis darbu ar nosaukumu „Draudzība”, tomēr domas par draudzību ir bagātīgi klātesošas viņa teoloģiskajā, literārajā mantojumā. Draudzību viņš skaidro kā racionālu būtņu attiecību ideāla paraugu, un iespējamo draugu lokā ietver ne tikai cilvēkus, bet arī eņģeļus un Dievu. Akvīnas Toms ir pārliecināts, ka draudzība ir svarīga, jo cilvēka lielākās iespējas uzplaukt intelektuāli, morāli un garīgi ir, dzīvojot sabiedrisku dzīvi, kas balstīta tikumā. Šo iespēju dod tieši draudzība. „Teoloģijas summā” viņš draudzību iekļauj to vērtību klāstā, kas dara cilvēku laimīgu. Viņš ir pārliecināts, ka laimīgai personai dzīvē ir vajadzīgi draugi nevis tāpēc, lai no viņiem gūtu kādu labumu vai iepriecinājumu, bet lai varētu īstenot labu un tikumisku rīcību, veikt labus darbus gan aktīvajā, gan kontemplatīvajā dzīvē. Draugi mums palīdz saglabāt tikumiskās dzīves noturību un nepārtrauktību jo īpaši tad, kad mazinās interese un entuziasms.
Svinot Akvīnas Toma svētkus, Ž. Narkēviča aicināja lūgties viņa vārdiem: „Kungs, mans Dievs, dāvā man prātu, lai zinātu Tevi, sirdi, lai meklētu Tevi, gudrību, lai spētu Tevi atrast! Dāvā man savu vadību, lai spētu Tevi iepriecināt, uzticīgu neatlaidību, lai gaidītu Tevi, un cerību Tevi satikt mūžībā!”
Svētku noslēgumā bija iespēja vērot Antonijas Apeles veidoto un Rīgas Katoļu ģimnāzijas skolēnu izspēlēto uzvedumu par studentu, kuram jāpaveic neiespējamais – jāsagatavo referāts par tēmu „Akvīnas Toma mācības praktiska izmantošana mūsdienās”. Palīdzīgu roku izmisušajam studentam sniedz erudīts 4. kursa seminārists, kurš viņu pārsteidz, iesakot iet vannā, lai mazinātu dvēseles ciešanas, un nobaudīt šokolādi, lai remdētu skumjas. Izrādās, tam pamatā ir padomi, kurus savulaik ir teicis Akvīnas Toms: „sagādāt sev ko patīkamu”, „nekaunēties raudāt” vai „pieņemt draugu līdzjūtību”, kas vēl joprojām ir aktuāli arī XXI gs. cilvēkam.
LRKB IC, foto: Baiba Motivāne
