Vasarsvētki ir Svētā Gara nosūtīšanas svētki un bez šī notikuma Baznīca nepastāvētu. Apustuļu darbos var lasīt: „Kad Vasarsvētku diena bija pienākusi, visi viņi bija kopā Jeruzālemē. Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un piepildīja visu māju, kur tie sēdēja. Un viņiem parādījās mēles it kā no uguns, kas sadalījās un nolaidās uz ikviena no viņiem. Un visi tika Svētā Gara piepildīti un iesāka runāt dažādās valodās, kā Svētais Gars deva viņiem izrunāt. Bet Jeruzalemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visām tautām zem debess. Kad šī balss atskanēja, daudzi sanāca kopā un apjuka, jo ikviens dzirdēja tos runājam savā valodā. Un visi samulsa un brīnījās, sacīdami: Lūk, vai tie visi, kas runā, nav galilejieši? Un kā mēs ikviens dzirdējām savu valodu, kurā mēs dzimuši. Mēs dzirdējām viņus mūsu valodās sludinām Dieva lielos darbus.” (Apd 2, 1-8;11)
Tātad Svētā Gara piepildīti, apustuļi sāka sludināt „Dieva brīnumdarbus” (Apd 2,11), bet Pēteris pasludināja, ka šī Gara nonākšana ir mesiānisko laiku zīme. Tie, kas toreiz ticēja apustuliskajai sludināšanai un pieņēma Kristību, saņēma arī Svētā Gara dāvanu. Tieši Svētā Gara spēka dēļ Dieva bērni varēja nest augļus, kas ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labvēlība, uzticība, lēnprātība, savaldība.
„Svētais Gars ir spēks, kas dod dzīvību un liek ilgoties pēc Dieva. Viņš ir mūsu dvēseles gaidītākais viesis, dzīvā uguns mūsos. Pateicoties Viņam, mēs esam kļuvuši Dieva bērni un mūsu dzīve – dievišķota,” saka priesteris Andris Kravalis. „Dzīvot Svētā Gara vadībā, Tēva un Dēla sadraudzībā – tāds ir kristieša aicinājums un sūtība šinī pasaulē. Svētais Gars, Tēva un Dēla mīlestība, arī mūs ieved mīlestības attiecībās. Viņš ir svētdarītājs un Jēzus mācības skolotājs. Viņš dāvā dzīvību, apvieno un stiprina. Svētā Gara nonākšana ir kristīgās atklāsmes īstenojums, – Vasarsvētku dienā dzimst Baznīca, un Svētais Gars mums atklāj tās noslēpumu.”
Vasarsvētku dievkalpojumā bīskaps dala Iestiprināšanas sakramentu, kas ir būtisks elements, cilvēku ievadot kristīgajā dzīvē. Baznīcas pirmsākumos apustuļi uzlika rokas uz jaunkristītajiem un tādā veidā tiem nodeva Svētā Gara dāvanu, kas ļauj Kristības žēlastībai sasniegt savu pilnību. Mūsdienās Rietumu Baznīcā Iestiprināšanas sakraments tiek dalīts, bīskapam uzliekot rokas un svaidot cilvēku ar smaržīgo eļļu (hrizmu). Kristītie ar Iestiprināšanas sakramentu ir pilnīgāk saistīti ar Baznīcu, viņi tiek bagātināti ar īpašu Svētā Gara spēku, un tādēļ no viņiem kā no īstiem Kristus lieciniekiem tiek stingrāk prasīts izplatīt un aizstāvēt savu ticību ar vārdiem un darbiem.
Svētdienas vakara dievkalpojumā plkst. 18 Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs Iestiprināšanas sakramentu dalīja Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē.
Savukārt sestdienas vakarā Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē notika Vasarsvētku vigīlija „Kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku, un jūs būsiet mani liecinieki” (Apd 1,8), lai sagatavotos Vasarsvētku svinēšanai. Programmā: slavēšana, mācība, liecības, adorācija un Gaismas ceļš pa Vecrīgas ielām, Svētā Mise un agape.
LRKB IC
