Katehēzes mācībā Benedikts XVI pievērsās svētā Pētera pēdējai dzīves epizodei, kas aprakstīta Apustuļu darbu grāmatā, proti, viņa ieslodzīšanai cietumā un brīnumainā veidā notikušajai atbrīvošanai (sal. Apd. 12, 1-17). Kamēr Pēteris atradās cietumā, visi ticīgie par viņu neatlaidīgi lūdzās. Tātad, stāstu iezīmē Baznīcas lūgšana – sacīja pāvests. Tāpat kā Izraēļa tautas atbrīvošanas notikumā, arī šoreiz galveno lomu spēlē eņģelis. Apustulim tiek pavēlēts steigšus celties augšā, aplikt jostu un uzvilkt kurpes. Benedikts XVI norādīja, ka eņģeļa klātbūtne liek domāt ne tikai par atbrīvošanu no Ēģiptes verdzības, bet arī par Kristus augšāmcelšanos. „Un, lūk, Kunga eņģelis piestājās, un gaisma atspīdēja telpā. Viņš sita Pēterim sānos, uzmodināja to un sacīja: Celies žigli! (…) Ietērpies savā mētelī un seko man” (Apd. 12, 7). Arī gaisma norāda uz Lieldienu notikumu, kad Kristus, augšāmceļoties, uzvarēja ļaunuma un nāves tumsu. Savukārt aicinājums sekot atsauc atmiņā pirmo un jau pēc augšāmcelšanās Tiberiādas ezera krastā atkārtoto paaicināšanu. Tas ir aicinājums sekot Kristum. Šajā kontekstā pāvests uzsvēra, ka īstu brīvību varam iemantot tikai tad, ja izejam no sevis, dodamies ceļā kopā ar Kungu un izpildām Viņa gribu.
Kamēr visa Baznīca lūdzās, Pēteris, atrodoties cietumā, tātad, esot kritiskā situācijā un briesmās, mierīgi gulēja. Šāda stāja var likties dīvaina. Pāvests paskaidroja, ka Pēteris varēja justies mierīgi un bija paļāvības pilns tieši tādēļ, ka ticīgie par viņu lūdzās un bija garīgi vienoti ar viņu. Arī mūsu lūgšanai vajadzētu būt neatlaidīgai, solidārai un paļāvības pilnai – uzsvēra Benedikts XVI. „Pat mati uz jūsu galvas visi saskaitīti. Tāpēc nebīstieties!” – lasām Mateja evaņģēlijā (10, 30-31). Jo smagāka kļūst situācija un jo lielākas grūtības mūs piemeklē, ar vēl lielāku neatlaidību un paļāvību esam aicināti lūgties.
Komentējot Svētajos Rakstos aprakstītās pirmo kristiešu grūtības (sal. Jēk 3, 14-16), pāvests norādīja uz diviem galvenajiem grūtību cēloņiem – ļaušanos kārībām, savām iegribām un egoismam, un uz nolaidību lūgšanā. „Jums nav, jo jūs nelūdzat Dievu (…). Jūs lūdzat, bet nesaņemat, jo jūs ļauni lūdzat, lai to izlietotu savām kārībām” (Jēk 4, 2-3). Pēc apustuļa Jēkaba domām, viss mainītos uz labo pusi, ja cilvēki sāktu neatlaidīgi lūgties. Benedikts XVI atgādināja, ka arī mēs esam aicināti iemācīties labi, kvalitatīvi lūgties, pievēršot savu skatienu Dievam, nevis savam labumam.
Atbrīvots no cietuma, Pēteris aizgāja uz Jāņa, tā sauktā Marka, mātes Marijas namu, kur daudzi bija sapulcējušies un lūdzās (sal. Apd. 12, 12). Tur viņš stāstīja par savu atbrīvošanu. Viņš piedzīvoja, ka īstā brīvība pastāv sekošanā Kristum. Pateicoties ciešajai saiknei ar Kungu, Pēteris var par Viņu liecināt līdz pat savas dzīvības atdevei. Svētais tēvs atgādināja, ka vienprātīgai, neatlaidīgai un sirsnīgai lūgšanai patiešām piemīt ārkārtīgi liels spēks. Sveicot vācu svētceļniekus un noslēgumā uzrunājot jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus, Benedikts XVI aicināja klātesošos īpaši šajā maija mēnesī uzticēties Dievmātei. Jauniešus mudināja lūgties Rožukroni, jo tā ir vienkārša, taču efektīva lūgšana. Svētais tēvs sirsnīgi pateicās visiem ticīgajiem, kuri jau kopš viņa pontifikāta sākuma, sevišķi grūtību brīžos, atbalsta viņu ar savām lūgšanām. Svētceļnieki pāvesta pateicības vārdiem atbildēja ar vētrainiem aplausiem.
Jānis Evertovskis/ Vatikāna Radio
