Oktobra sākumā iznācis un ceļu uz Latvijas draudžu grāmatu galdiem jau atradis jaunais Katoļu Kalendārs 2013. gadam, kas piedāvā daudzas vērtīgas sarunas, vēsturiskas liecības, problēmrakstus, kā arī Ticības gadam aktuālas pārdomas. Īpaši rūpīgi šajā gadā sagatavota informācija par priesteriem, draudzēm un dažādām Baznīcas organizācijām. Visa labā bijis tik daudz, ka Kalendārs šogad iznācis par 32 lapaspusēm biezāks.
Rubrikā „Pagājušajā gadā” ir izsmeļoša intervija ar pr. Mihailu Sivicki, kas 2012. gada 26. martā Romā aizstāvēja promocijas darbu Baznīcas kanoniskajās tiesībās un ieguva doktora grādu šajā disciplīnā. Promocijas darba tēma bija „Priestera Franča Trasuna ekskomunikācija un reabilitācija”. Kalendārā ir publicēta saruna gan par to, ko izdevies atklāt pētījumā, gan par priestera dzīvi un kalpošanu Andrupenes un Pušas draudzēs.
Tāpat Kalendārā publicēta intervija ar Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) pasniedzēju Ingrīdu Trups-Kalni, kas pavasarī ieguva psiholoģijas doktora zinātnisko grādu. Sarunā I.Trups-Kalne skaidro, kāpēc konservatīviem un reliģioziem cilvēkiem nereti ir grūtības ar morālu dilemmu risināšanu.
Pieminot to, ka 2012. gadā mūžībā aizgājusi dzejniece Broņislava Mārtuževa, kalendārā publicēts viņas dzīvei un daiļradei veltīts raksts.
Rubrikā „Jubileja” ir intervija ar Vārkavas draudzes prāvestu Onufriju Pujatu, kurš stāsta par savu dzīves lielāko darbu – to, kā ar brāļiem lielā slepenībā padomju gados drukājis katehisma grāmatiņas. Tāpat publicēts raksts par Jelgavas dekānu Staņislavu Mukānu. Abi priesteri 2013. gadā svinēs 80 gadu jubileju.
Daudz mazāku – 20 gadu jubileju – svin RARZI. Asprātīgā un aizraujošā valodā filozofe Māra Kiope lasītāju iepazīstina ar institūta vēsturi un cilvēkiem, kuriem ir bijis liels nopelns tā izveidē un attīstībā. Tikpat lielu jubileju svin Sakstagala pagasta muzejs „Kolnasāta”, kura mērķis ir saglabāt un popularizēt Franča Trasuna liecību piemiņu. Par tā sasniegto šajā laikā raksta Inese Matisāne.
Jubilejas rubrikā ir saraksts ar baznīcu jubilejām. Šogad apaļas un pusapaļas jubilejas svin 26 baznīcas. Visapaļākās jubilejas svinēs trīs Romas katoļu baznīcas: Brodaižu – 200, Nīcgales – 150 un Rudzātu – 100. Viena no jubilārēm ir Rīgas Sv. Alberta baznīca, kuras nosaukums no Kalendāra teksta ir izslīdējis. Alberta baznīca svinēs 110. jubileju.
Atzīmējot to, ka 11. oktobrī Baznīca sāka svinēt Ticības gadu, viena Kalendāra rubrika ir veltīta šai tēmai. Rubrikā ir pr. Andra Ševeļa MIC raksts par ticību, Ļubļinas Katoļu universitātes profesora pr. Kazimeža Peka MIC raksts par kultūras evaņģelizācijas katoliskajiem pamatiem, kā arī RARZI pasniedzējas, biblistes Terēzes Drukas raksts par Svēto Rakstu skrutāciju – vienu no Bībeles lasīšanas metodēm.
Plaša ir Kristus lieciniekiem veltītā rubrika. Tajā lasītājs tiek iepazīstināts ar septiņiem jauniem svētajiem, kurus Baznīca kanonizēs šī gada 21. oktobrī – Pasaules misiju svētdienā, bet rubrikas noslēgumā plašāk iepazīstināts ar diviem jaunajiem Baznīcas doktoriem – vienu no spilgtākajām 12. gadsimta personībām svēto Hildegardi no Bingenes un priesteru reformas autoru svēto Jāni no Avilas.
Rubrikā „Ielūkojoties vēsturē” publicēts bīskapa Jāņa Cakula raksts „Mīts par mūsu senču 700 gadu verdzību”, vēsturnieka Ērika Jēkabsona pētījums par maz pazīstamo prelātu, profesoru un redaktoru Aleksandru Novicki (1888-1972), profesora Alekša Rubuļa pētījums par cilvēku, balstoties uz dažādām vēstures liecībām, māsas Klāras PIJ raksts par kādu Pušas un Krāslavas pusē iemīlētu dziesmu un Jaunaglonas klostera hronika (1927-1940) bildēs.
2013. gadā Beļģijā dzīvojošais monsinjors Pēteris Dupats svinēs 60. priesterības jubileju. Pieminot šo notikumu, Kalendārā ir publicēts P. Dupata memuāru fragments, kas veltīts viņa ceļam uz priesterību.
Rubrika „Garīgā dzīve” lasītāju mudina pārdomāt liturģiskās mūzikas mistagoģisko funkciju Euharistiskā Upura noslēpumā, kā arī tādu tēmu kā garīgums psihoterapijā – psihoterapija garīgajā vadībā. Bet rubrika „Kristieši pasaulē” iepazīstina ar dzejnieci Annu Rancāni, mūziķi un kultūras vēsturnieku Andreju Mūrnieku, sociālās tirgus ekonomikas modeli, tehnoloģiju lietošanu, kas var kļūt par sava veida verdzību, un kapelāna kalpojumu sieviešu cietumā.
Pēdējā Kalendāra sadaļa veltīta ģimenes tēmai. Tajā publicēti raksti: „Desmit lietas, kuras jāzina taviem bērniem”, „Vīrietis tēvs kā dievišķās tēvišķības atspulgs”, „Kad Baznīcā noslēgta laulība izjūk…”, kā arī divas plašas intervijas. Pirmā ir ar kādu pāri, kas ienākuši Baznīcā, bet, kamēr Baznīcas tiesa nav anulējusi viņu iepriekšējās katoļu Baznīcā noslēgtās laulības, ievēro sakramentālos aizliegumus. Žurnāliste jautā, kā viņi jūtas Baznīcā, vai ir izlīguši ar iepriekšējiem laulātajiem draugiem un kā redz savas attiecības Dieva priekšā turpmāk. Otra intervija, ar kuru noslēdzas Kalendāra rakstu sadaļa, ir ar Annu un Vaclavu Kancāniem. Viņi ļauj ielūkoties tajā, kā sākusies viņu laulības vēsture, un dalās pārdomās, kā nodzīvot laimīgu mūžu kopā ar otru cilvēku.
Tradicionāli Kalendāru noslēdz kontaktu sadaļa, kas šogad ir sagatavota īpaši rūpīgi. Tas visvairāk attiecas uz informāciju par draudzēm un kustībām, kopienām.
Taču diemžēl ir ieviesušās arī dažas neprecizitātes pašā Kalendāra sākumā. 3.-5.lpp nepareizi norādīti Lieldienu un atsevišķu citu svētku dienu datumi. Pareizie ir: 29. marts – Lielā Piektdiena, 31. marts – Lieldienas, Kristus Augšāmcelšanās svētki, 1. aprīlis – Otrās Lieldienas, 9. maijs – Kunga Debeskāpšanas svētki, 12. maijs – Mātes diena, 19. maijs – Vasarsvētki, 30. maijs – Kristus Vissvētās Miesas un Asins svētki.
Katoļu Kalendāru 2013. gadam var iegādāties Rīgas Metropolijas kūrijas, kā arī draudžu grāmatu galdos.
Ingrīda Puce, Katoļu Kalendāra 2013 sastādītāja
