Katoliskajā Baznīcā oktobris ir veltīts Rožukroņa lūgšanai, kā arī pārdomām par ticību un Evaņģēlija sludināšanas misiju. Šogad aprit desmit gadi kopš tika izdota pāvesta Jāņa Pāvila II Apustuliskā vēstule par Jaunavas Marijas Rožukroni (Rosarium Virginis Mariae). Pāvests vēstulē rakstīja: „Šī lūgšana ir ieņēmusi svarīgu vietu manā garīgajā dzīvē jau kopš jaunības. (..) Cik daudz žēlastību caur Rožukroņa lūgšanu esmu saņēmis šajos kalpošanas gados no Vissvētās Jaunavas Marijas!” (JMR, nr. 2)
Svētīgais Jānis Pāvils II Rožukroņa lūgšanu nosauca par Marijas skolu, kura mūs māca iedziļināties Kristus Vaiga iepazīšanā, lai piedzīvotu Viņa mīlestības dziļumu. Rožukronim veltītajā gadā viņš bieži aicināja ticīgos doties Marijas skolā, lai mācītos no viņas uzlūkot un mīlēt Kristu, jo neviens nav Jēzus personu iepazinis tik vispusīgi kā Marija un neviens cits nav arī saglabājis savā sirdī Viņa cilvēciskās un dievišķās klātbūtnes atbalsi. „Tieši Marijas pieredzes dēļ Rožukronis ir izteikti kontemplatīva lūgšana.” (JMR, nr. 12) Bez šīs dimensijas Rožukronis zaudētu savu būtību un tam draudētu briesmas pārvērsties par mehānisku formulu atkārtošanu.
Vēstules noslēgumā Svētais tēvs vēršas pie kristīgām ģimenēm ar vārdiem: „Atkal un atkal ar paļāvību ņemiet savās rokās rožukroni. (..) Bija laiks, kad šī lūgšana kristīgajām ģimenēm bija īpaši dārga un ģimenēs veicināja saskaņu un vienotību. Šis vērtīgais mantojums nedrīkst palikt novārtā. Mums jāatgriežas pie lūgšanas ģimenē un jālūdzas par ģimeni.” (JMR, nr. 41)
Vēl nesen Rožukronis bija neatņemama sastāvdaļa kristīgās ģimenes ikdienā. Es pats atceros kā bērnībā oktobra vakaros mēs visa ģimene kopā lūdzāmies Rožukroni. Kopīgai lūgšanai vispirms ir nepieciešama atbilstoša atmosfēra. Visiem būtu jāsanāk kopā, lai izjustu savstarpēju vienotību un priecātos par to, ka visa ģimene – tēvs, māte, bērni ir kopā. Lūdzoties Rožukroni kopā, katrs jūtas kā daļiņa no lielās Dieva saimes, – izjūt to, ka visi ir kā viens un piedzīvo Jēzus klātbūtni.
Šis aicinājums ir domāts vispirms vecākiem, jo viņi ir pirmie ticības un lūgšanas skolotāji saviem bērniem. Tāpēc Vatikāna II koncils nosauca ģimeni par „mājas Baznīcu”. Franciskāņu tēvs Slavko Barbaričs laulāto rekolekcijās ir teicis: „Tur, kur ģimene kopā nelūdzas, nevar būt runas par kristīgu ģimeni.” Tāpat kā nav attaisnojams tas, ka vecākiem nav laika, lai aprunātos ar bērniem, tāpat arī nevar attaisnot to, ka ģimenei „neiznāk laika” kopīgai lūgšanai. Tieši šī iemesla dēļ bieži vien mūsu ģimenēs rodas daudz problēmu un grūtību savstarpējās attiecībās. Vecākiem būtu jāatrod laiks un atbilstošs veids, lai ik dienas lūgtos kopā ar saviem bērniem.
Pateicoties Rožukroņa lūgšanai, mūsu sirdis un prāts atveras Dieva mīlestībai un tādējādi tiek stiprināta mūsu draudzība ar Kristu. Lūdzoties Rožukroni, mēs Marijas skolā mācāmies atklāt un pildīt Dieva gribu. Bez tam Rožukronis ir vislabākais ierocis cīņā pret kārdinājumiem un jebkuru ļaunumu. Ar to var izlūgt mieru savām sirdīm, savām ģimenēm un sabiedrībai, jo tas vieno cilvēkus un aicina uz piedošanu un vienprātību. Rožukronis ir arī garīgā spēka avots, kurš mums dod stiprinājumu žēlsirdības darbu veikšanai. Katram kristietim jābūt misionāram tajā vidē, kurā viņš dzīvo un strādā. Šajā mēnesī lūgsimies par to, lai Ticības gads, kas sāksies 11. oktobrī, palīdzētu cilvēkiem no jauna atklāt un pieņemt ticības dāvanu, dziļāk iepazīt svarīgākās patiesības un personīgi satikt Kristu, kurš ir mūsu ceļš, patiesība un dzīvība.
Priesteris Andris Ševels MIC
Foto: no interneta resursiem
