Ar Teseras – Marijas Leģiona lūgšanu grāmatas – ievada lūgšanām un Rožukroņa Godības daļu 10. novembrī iesākās Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles Marijas Leģiona palīglocekļu jeb lūdzēju ikgadējā tikšanās, ko vadīja draudzes Marijas Leģiona prezidente Brigita Tamane un kurā piedalījās priesteris Modris Lācis, diakons Gunārs Konstantinovs un draudzes aktīvie leģionāri, kas kalpo slimnīcās, pansionātos un citviet. Leģionāri bija pulcējušies Kardināla Juliāna Vaivoda Svētdienas skolas telpās, kur 1994. gadā notika pati pirmā Marijas Leģiona sapulce Latvijā.
„Kalpojot Latvijā dažādās draudzēs, man ir nācies saskarties ar Marijas Leģionu, īpaši Valmierā, kur katru pirmdienu bija tikšanās un lūgšanas. Mēs visi lūdzāmies un atskaitījāmies, ko katrs pa nedēļu ir izdarījis,” pieredzē dalījās pr. Modris Lācis, atzīstot, ka Marijas Leģiona kārtība mobilizē, un leģionāru kalpošana daudzviet nes augļus, piemēram, Rīgā, Gaiļezera slimnīcā, Onkoloģijas centrā un Gaiļezera pansionātā, kur pirms priestera apmeklējuma pie slimniekiem vai pansionāta iemītniekiem vispirms dodas leģiona laji. Palātā ienākot priesterim sutanā vai albā ar stolu, slimnieki bieži vien domā: „Nu tā, pēdējā stundiņa ir klāt!”, taču vispirms satiekot cilvēku civilās drēbēs, attieksme ir citāda – nav tāda saspīlējuma un saspringtības. Atnākot priesterim, cilvēki jau ir sagatavojušies sarunai. Priesteris pateicās aktīvajiem leģionāriem par viņu kalpošanu, kā arī uzsvēra to, cik svarīgs ir palīglocekļu lūgšanu atbalsts.
Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles Marijas Leģiona prezidente Brigita Tamane tikšanās dalībniekiem vadīja viktorīnu, uzdodot tādus jautājumus, kā, piemēram, kas ir Kalna sprediķis vai kas ir ticība. Kā izrādījās, Kalna sprediķi var skaidrot kā „kristietības kvintesenci” jeb „koncentrāta koncentrātu”, bet ticība ir mūsu dzīvesveids, tas, kā mēs ar savu dzīvi atbildam Dievam.
Marijas Leģiona māsa Valentīna klātesošajiem pastāstīja par savu atbildi uz Dievmātes aicinājumu, ko savulaik saņēmusi caur citu māsu. Pirms vairākiem gadiem 15. augustā atnākot uz Sv. Jēkaba katedrāli, Valentīna izdzirdējusi kādu sakām: „Jums jāstājas Marijas Leģionā!” Šos vārdus teikusi Marijas leģionāre māsa Anna. Tā kā apkārt neviena cita nebija, Valentīna saprata, ka tiek uzrunāta viņa pati: „Jūs domājat mani?” „Jā, jūs!” atbildējusi māsa Anna. Neko nezinot par Marijas leģionu, Valentīna paņēmusi piedāvāto grāmatiņu. Pēc dažiem mēnešiem viņai pašai radusies iekšēja pārliecība, ka jāiestājas leģionā, turklāt līdz nākamā gada 15. augustam, ko viņa arī īstenoja. Interesanti, ka arī citā reizē Dievmāte atkal uzrunāja Valentīnu tieši caur māsu Annu. Tas bijis pēc saspringta perioda darbā, kad Marijas Leģiona lūgšanas sanācis atlikt uz vēlāku laiku. „Kā jums ar lūgšanām? Vai Jūs lūdzaties?” pēc svētdienas Mises pavaicājusi Anna. Šis gadījums apliecinājis, ka Dievmāte patiešām redz, kā leģionāri kalpo.
Kādas tad ir apņemšanās, ko ikdienā pilda Marijas Leģiona palīglocekļi? Saskaņā ar Marijas Leģiona rokasgrāmatu palīglocekļus sauc par lūdzējiem un katru dienu viņi lūdzas lūgšanu grāmatas Teseras visas lūgšanas, vienu Rožukroņa daļu un tagad lūdzas arī par Marijas Leģiona dibinātāja Frenka Dafa beatifikāciju, skaidro Brigita Tamane. Savukārt aktīvajiem leģionāriem katru nedēļu 2 stundas ir jākalpo slimnīcās un pansionātos, jāpiedalās pusotru stundu ilgā sanāksmē, kur lūdzas Teseru, un katru dienu jālūdzas Katēna, kas ir viena lūgšana no Teseras (Katēna ietver Jaunavas Marijas dziedājumu Magnificat ar antifonām un īsu lūgšanu Kungam Jēzum Kristum.) Aktīvie locekļi tāpat ik dienas lūdzas Rožukroņa lūgšanu.
Kā var iesaistīties Marijas Leģiona lūgšanu kalpošanā? „Ja ir aicinājums. Ja Dievmāte uzaicina tieši vai varbūt caur kādu cilvēku,” saka Brigita Tamane. „Es izlasīju katedrālē uz ziņojumu dēļa, ka Marijas Leģiona sanāksmes notiek tad un tad, tikos un tikos. Tur tagad arī tāds uzraksts ir. Es to izlasīju un atnācu. Viss! Tas bija 1997. gadā.”
Kāpēc ir vērts būt Marijas leģionā? „Tā ir liela žēlastība, ka tāds paaicinājums pie tevis ir atnācis, ka tu vari kalpot un palīdzēt cilvēkiem grūtos brīžos, it sevišķi, kad cilvēki atveras slimību laikā slimnīcās un pansionātos,” atzīst Brigita Tamane. “Dažkārt cilvēki nav bijuši pēc kristībām ne baznīcā, ne pie grēksūdzes, un viņi atgriežas. Izsūdz grēkus, pieņem komūniju, saņem Slimnieku sakramentu un ir laimīgi. Arī viņiem žēlastības tiek dotas!”
LRKB IC, foto: Raimonds Kīne
