Izdevniecība „Dzīvības straumes” laidusi klajā jaunu grāmatu „Džemma un satriecošie dzīves noslēpumi”, kas ir franču rakstnieka Fransuā Garaņona (Fran?ois Garagnon) sarakstīta filosofiska pasaka (1991). Grāmata ir autora veltījums „visām meitenītēm, kuras līdzīgas puķēm un no košās Dieva Radības guvušas dzidro un smalko dailes smaržu un visiem pieaugušajiem, kuri saglabājuši sevī gana daudz bērnības un maiguma, lai par to sajūsminātos.”
Grāmata guvusi ievērību Francijā un ir tulkota arī vairākās citās valodās – pat ķīniešu un japāņu. Autors pavisam sarakstījis ap piecpadsmit grāmatu, tomēr „Džemma” ir un paliek vispazīstamākā un iemīļotākā.
Kas ir Džemma? Maza meitenīte, kura aizrautīgi interesējas par dzīves jēgu un meklē atbildes uz saviem svarīgajiem jautājumiem.
Grāmatas sākumā autors raksta: „Džemma man vienmēr bijusi simbols kaut kam netveramam, bezgalīgi smalkam, kā smarža, kas liegi aizvējo garām un ko mēs labprāt gribētu paturēt sev kā noslēpumu”. Viņš tomēr nolemj atklāt šo noslēpumu – Džemmu – visai pasaulei pēc kādas sarunas ar viņu: „ …viņa runāja par liesmu, taču nevis par parastu liesmu, bet tādu, kas iesākumā, būdama sīka un vāra, un pakļauta visiem vējiem, tomēr nekad neapdzistu, nerimtos plīvot, lai dāvātu siltumu, gaismu un prieku ikvienam, kurš tai tuvotos. Viņa vēlējās, lai viņu uzlūko kā pavarda uguni – uguni, kas nevis sadedzina, bet apgaismo. Pavarda dziļumos, dvēseles dziļumos. It kā taisnodamās, viņa vēl piebilda: „Es gribētu būt tāds jūtu trauks, kas nes cerību…””
„Džemmas gudrība vienlaikus ir vienkārša un dziļa, un dzidra. Gudrība, ko mēs, pieaugušie, varbūt kādreiz esam pazinuši vai nojautuši, bet kas dzīves gaitā pārklājusies ar rutīnas putekļu kārtiņu. Tāpēc mums patiesi noderēs iespēja iepazīties ar Džemmu,” atzīst grāmatas tulkotāja Inese Gagaine.
Atbildes uz jautājumiem Džemmai palīdz rast gan viņas māmiņa, gan draugi Rafs un Freds, viedais sirmgalvis Amorgens un priesteris – brālis Mišels.
Piemēram, uz mazās meitenes jautājumu par dzīves jēgu, Rafs atbild tā: „Dzīves jēga? Noslēpums ir šāds: „Dari visu, cik labi vari. Pēc tam ļauj, lai dara Dievs.” Neklausies tajos, kuri grib tevi aizvest projām no taviem sapņiem; kuri grib tev atņemt drosmi turpināt ceļu; kuri paši vairs sapņiem netic. Ko viņi zina par tavu noslēpumu? Tavā ziņā ir to pilnībā izpaust, ar visu tavas mīlestības spēku. Ir neprātīgi jāiemīlas dzīvē! Ir jāuzdrošinās riskēt! Pat tad, kad tev pašai šķiet, ka tu uzdrošinies, tu tomēr nekad neuzdrošinies gana stipri. Ielāgo – kad mēs dāvājam sevi, tas nekad nav „par daudz”, tas vienmēr ir „par maz”. Mēs nekad nemīlam par daudz. Mēs varam kļūdīties, varam mīlēt slikti, bet nekad – pietiekami. Nekad, vai dzirdi!”
Īpaša vieta Džemmas garīgajos meklējumos pieder Dievam, kuru visbiežāk viņa sauc par Svētā Gara Kungu. Ticība ir viņas atklājumu neatņemama sastāvdaļa: „Ja kas virzās uz priekšu, tad nevis mūsu sīkās gribas dēļ, bet pateicoties mūsu gara stāvoklim. Vai arī varētu teikt – tam, cik viegli mēs sazināmies ar Svētā Gara kungu,” saka Džemma.
„Dievs ir kā tētis. Viņš izskatās bargs, nu tāds, kuram grūti tuvoties; mums visu laiku šķiet, ka Viņam ir cits kas darāms, nopietnas un svarīgas lietas, bet tad mēs pamanām, ka iekšienē Viņš ir maiguma pārpilns, un, kaut arī īsti negribēdams to parādīt, Viņš tomēr ir gaužām lepns, ka mēs esam viņa bērni…” šādās pārdomās par Dievu Džemma dalās ar lasītāju.
„Šai grāmatai nav noteiktas vecuma auditorijas – var sacīt, ka tā ir bērniem no 7 līdz 97 gadiem,” atzīst tulkotāja I. Gagaine. „Ir svarīgi piebilst, ka tā sevišķi varētu ieinteresēt lasītājus, kuri atrodas garīgu meklējumu ceļā un Trīsvienīgo Dievu nav vēl īsti piedzīvojuši. Šī ir grāmata tieši tādiem ceļiniekiem, lai gan droši vien arī nobrieduši kristieši tajā atradīs sev kādu atziņu.”
Grāmatu lieliski papildina un īpašu noskaņu rada paša autora zīmētie attēli.
Grāmatu „Džemma un satriecošie dzīves noslēpumi” iespējams iegādāties Rīgas Metropolijas Kūrijas grāmatu galdā (M. Pils ielā 2A), kā arī katoļu draudžu grāmatu galdos.
LRKB IC
