Rēzeknē atklās priestera Konstantīna Kangara (1886-1949) piemiņai veltītu gleznu izstādi

17. maijā plkst. 15 Latgales Kultūrvēstures muzejā, Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 102, tiks atklāta Laines Kainaizes gleznu izstāde „Ticībā un Patiesībā”, kas ir veltīta priestera Konstantīna Kangara piemiņai un būs apskatāma līdz 22. jūnijam.

Māksliniece Laine Kainaize, iepazīstinot ar izstādi, raksta: „Uzgleznojiet Latgali tās ticībā un patiesībā!” Annas Rancānes ieraksts manā skiču un piezīmju blociņā 2009. gada 26. jūlijā (Annās) Kalna Sētas muzejā.
Mans gleznotājas ceļš uz Latgali ir vedis ciešā vienībā ar ticības ceļu. Nav man te senču pēdu. Pirmie soļi Vasarsvētku svētceļojumā bija, nākot kājām no Rēzeknes uz Sarkaņiem. Tāds piepildījums bija vairākus gadus. Un, katrreiz ejot šo ceļu, sapņoju par iespēju gleznot Latgales laukos. 2009. gadā tas piepildījās, un man atvērās „Ceplīšu” mājas durvis.
Bet, pēc pāris svētlaimīgi pavadītām dienām, nogāzos un iemantoju lielu, krāsainu un ilglaicīgu punu uz pieres. Tas lika uzdot jautājumu, kāpēc mājās, kur kā izrādījās ir dzimis un dzīvojis priesteris, man tā gadījies. Atbildi uz jautājumu, kas un kāds viņš ir bijis, gāju meklēt bibliotēkā. Grāmatā ieraudzītā fotogrāfija atstāja uz mani tādu iespaidu, ka vēlme iepazīt šo personību turpinās vēl tagad.
Priesteris Konstantīns Kangars dzimis 1886. gada 24. aprīlī Bērzgales pagasta „Ceplīšos”. 1910. gadā ordinēts par priesteri. 1949. gada 9. jūnijā miris un atdusas „Ceplīšu” kuplās dzimtas kapos. Starp šiem skaitļiem ir 63 mūža gadi. Priesteris, Dieva bučas skūpstīts, bijis izcils runātājs, dedzīgs, cīnījies par latviešu valodu, kultūru, biedrībām, skolām, spēlējis vijoli, gleznojis, tulkojis, publicējies presē. Konstantīns Kangars bijis kaismīgs, nelokāms un drosmīgs, gājis nestaigātus ceļus.
Ziemās esmu daudz laika pavadījusi bibliotēkās, meklējot viņa atstātās pēdas. Vasarās apmeklēju visas 14 viņa apkalpotās draudzes. Esmu sagrabinājusi pa kripatiņai cilvēku atmiņas. Un, protams, stiepusi līdzi audeklus un smago krāsu kasti.
Šī mana personālizstāde ir veltīta priestera Konstantīna Kangara piemiņai. Visi darbi ir netiešā veidā saistīti ar viņa dzīves gaitām. Sākot jau ar Rēzekni, kas bija viņa pirmā kalpošanas vieta no 1911. gada 23. janvāra līdz 1913. gada 18. decembrim Jēzus Sirds baznīcā (tagadējā katedrālē) pēc Pēterburgas Garīgā semināra beigšanas. Esmu gleznojusi Daugavas līkumus pie Krāslavas, Eleonorvilles baznīcu (kas tagad atrodas Brīvdabas muzejā Rīgā), Ozolaines Svētā Ignata Lojolas baznīcu, Tilžas dievnamu (kur priesteris kalpoja 11 gadus) un dzimto „Ceplīšu” māju. Ejot pa priestera pēdām, esmu ieraudzījusi Latgales ainavu, laukus un pakalnīšus, ezeru mirdzumu, apbrīnojusi pamatīgo keramiku. Glezna „Latgales trauki ratos” tapuši tepat muzejā. Esmu lūgusies pie ceļu krustiem, rāpusies pa ļodzīgām trepītēm pie smagajiem, pārmūžīgajiem zvaniem. Es esmu ļāvusies svelmainiem saules stariem, gājusi pa ceļiem, apbrīnojot Dieva audzēto ziedu burvību, piesūkusies vasaras smaržām un skaņām. Esmu sastapusi cilvēkus – lepnus un savu zemi mīlošus, skaistus un rosīgus, dodošus un uzticības pilnus.
Te laikam būtu īstā vieta teikt paldies priesteriem Andrejam Trapučkam, Andrim Jonānam, Aloizam Budžem, Imantam Petrovskim un daudzajiem cilvēkiem, kuri man ir palīdzējuši un mani atbalstījuši.
Bet vēl ir tik daudz jautājumu. Lūgums visiem, ja kāda atmiņu druska, fotogrāfija, rakstu gals, glezna, zīmējums, kas vēl klīst apkārt, dot man par tiem ziņu.
Lai svētceļnieku kāju pēdas vienmēr skar šo zemi!

Laine Kainaize
Tālr. 29921143, e-pasts: laine.kainaize@inbox.lv

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti