Atzīmējot godināmā bīskapa Boļeslava Sloskāna 120 gadu jubileju, jau šo svētdien, 25. augustā, Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis Stirnienē, kas bija B. Sloskāna dzimtā draudze, iesvētīs piemiņas plāksni. Plāksnē būs uzraksts, kas apliecina, ka bīskaps Sloskāns pirms 120 gadiem šai baznīcā saņēma Kristības sakramentu. Tā tiks atklāta pēc Svētās Mises, kuras sākums paredzēts plkst. 12 un kuras laikā tiks dalīts Iestiprināšanas sakraments.
31. augustā – B. Sloskāna dzimšanas dienā – Stirnienes Tautas namā notiks atceres pasākums. Tā laikā no plkst. 15 būs apskatāma fotogrāfiju izstāde. Klātesošie varēs dalīties atmiņās, kā arī uzdot jautājumus un vairāk uzzināt par godināmā bīskapa dzīves gaitām.
Šogad visā Latvijā ar dažādiem pasākumiem tiek atzīmēta godināmā bīskapa jubileja. Piemēram, Aglonas svētku laikā 13. augustā notika B. Sloskānam veltīta Sv. Mise, kurā ticīgos uzrunāja viņa kādreizējais audzēknis bīskaps Antons Justs. A. Justs Sloskānu raksturoja kā dedzīgu priesteri, kurš rūpējās par savu un citu cilvēku ticības ceļu: „Viņš bija sevi pilnībā atdevis Dievam. Un Dievs deva viņam spēku un izturību.” A. Justs uzsvēra, ka B. Sloskāns bija labs audzinātājs topošajiem studentiem un aicināja lūgties, lai arī mūsdienu jaunatne rastu garīgus un patriotiskus audzinātājus.
Šogad svētceļnieku grupa no Rīgas Katoļu ģimnāzijas ceļu uz Aglonu sāka Stirnienē, pieminot B. Sloskāna jubileju, kā arī ceļā apcerot viņa dzīves gaitas. Tāpat no 10. līdz 17. jūlijam uz Beļģiju devās svētceļnieku grupa, kas apmeklēja B. Sloskāna uzturēšanās vietas šajā zemē viņa trimdas laikā.
Bīskaps B. Sloskāns piedzima 1893. gada 31. augustā Rēzeknes apriņķa Stirnienes pagasta „Tiltgalos” Bernada un Cecīlijas Sloskānu ģimenē. 1917. gada janvārī Pēterpilī viņu iesvētīja par priesteri. Pāvesta Pija XI uzdevumā 1926. gada 10. maijā bīskaps d’Erbiņi Sv. Ludviga baznīcā Maskavā slepus iesvētīja B. Sloskānu par bīskapu un iecēla viņu par Mogiļevas un Minskas apustulisko administratoru. 1927. gada septembrī bīskapu Sloskānu apcietināja un nosūtīja spaidu darbos uz Solovku salām. Vēlāk viņu izsūtīja uz Sibīriju. Nepatiesi apsūdzēts, bīskaps tika spīdzināts 17 padomju cietumos, nežēlīgi mocīts un sists. Apmaiņā pret krievu spiegu Latvijas valdība 1933. gadā panāca bīskapa Sloskāna atbrīvošanu.
Pēc atbrīvošanas bīskaps Sloskāns strādāja Rīgas Garīgajā seminārā kā profesors un vēlāk Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Kara beigās vācieši kopā ar bīskapu Rancānu un Liepājas bīskapu Urbšu aizveda Boļeslavu Sloskānu uz Vāciju. Pateicoties vācu bīskapu gādībai, visi trīs Latvijas bīskapi tika atbrīvoti un nonāca Bavārijā, kur arī sagaidīja kara beigas. 1946. gada beigās bīskaps Sloskāns pārcēlās uz dzīvi Beļģijā, Skildē, kur uzņēmās jaunizveidotā latviešu Garīgā semināra vadību. Viņa aprūpē nonāca arī ap 40 studentu, kuri studēja Luvēnas Katoļu universitātē. Pēc tam bīskaps Sloskāns dzīvoja Luvenā, kur rūpējas par vietējo latviešu garīgo un materiālo labklājību. 1981. gada 18. aprīlī (Lielajā sestdienā) bīskaps Sloskāns nomira.
1993. gada 10. oktobrī bīskapa B. Sloskāna mirstīgās atliekas pārveda uz Aglonas bazilikas kriptu. Jau 2000. gada 14. aprīlī Roma piekrita bīskapa Sloskāna beatifikācijas procesa sākšanai Beļģijā. Savāktie materiāli tika nosūtīti uz Romu, kur īpaša komisija deviņu teologu sastāvā tos izpētīja un 2004. gada 8. novembrī vienbalsīgi nobalsoja par latviešu bīskapa izcilo dzīvi un darbiem. 2004. gada 14. decembrī šo balsojumu apstiprināja pilnvarota 24 kardinālu komisija.
LRKB IC
