Kopš 2011. gada Valmierā notiek jaunās katoļu baznīcas celtniecības darbi. Pie pašreizējiem būvniecības tempiem ir cerība, ka jauno dievnamu varēs iesvētīt jau 2014. gada vasarā, atklāj draudzes prāvests Lauris Malnačs.
Valmiera ir viena no Vidzemes lielākajām pilsētām, kurā šobrīd dzīvo aptuveni 26 000 iedzīvotāju. Pirms tika uzsākta jaunās baznīcas celtniecība, draudze uz dievkalpojumiem pulcējās 1937. gadā no Višķiem pārvestā koka baznīciņā. Dievnams bija neliels un pat svētdienās šaurība radīja zināmas neērtības, nerunājot par lielākiem Baznīcas svētkiem. Kopš 90. gadu sākuma V. Em. Jānis kardināls Pujats, vizitējot Valmieras draudzi, katru reizi esot uzsvēris – “Jums nepieciešams plašāks dievnams”. Tā brīža situācija citās Vidzemes lielpilsētās bija daudz kritiskāka, jo reti kur varēja manīt katoļu dievnamu. Tāpēc arī jaunas baznīcas iecere tika atlikta no gada uz gadu.
Par jaunās baznīcas tapšanu pr. Lauris Malnačs saka: “Pirms četriem gadiem radās pirmās reālās skices. Sākumā tika plānots daļēji nojaukt vecās baznīciņas torņa daļu un piebūvēt plašāku balkonu divos stāvos. 2009. gadā tika izstrādāts projekts. Tas līdzinājās iepriekšējās baznīcas arhitektūras stilam. Taču, praktisku apsvērumu dēļ un kardināla J.Pujata pieredzes vadīti, izlēmām, ka nepieciešams visu nojaukt un vietā būvēt pilnīgi jaunu dievnamu. Puse baznīcas projekta jau bija izstrādāts, un arhitekts Varis Rungēvics, kurš ir praktizējošs katolis, rasēja atlikušo vidus joma un altāra daļu. 2011. gadā iesākās būvniecība. Pametām vecās telpas. Mūs sirsnīgi pieņēma Sv. Sīmaņa luterāņu draudze, līdz varējām atgriezties jaunajā nepabeigtajā lūgšanu namā. Tas draudzei bija ļoti svētīgs laiks, kas atgādināja izceļošanu uz apsolīto zemi.”
2011. gada maija mēnesī, triju nedēļu laikā, vīri rokām nojauca veco kapelu. Līdz ar to 28. maijā 306 m2 plašās un 31 m augstās ēkas tapšanas darbi varēja sākties. Pēc nepilniem septiņiem mēnešiem pirmais etaps noslēdzās. Galvenās būvkonstrukcijas – sienas, logi, durvis un jumta konstrukcija – tika pabeigtas. Ziemas periodā pamazām tapa iekšdarbi, tika siltināti griesti, izbetonētas siltās grīdas konstrukcijas, sakārtotas elektroinstalācijas, uguns signalizācija u.c. 2012. gada vasarā tika nosiltināta ēka un uzstādīta torņa smaile ar kapara pārklājumu. Septembrī no Polijas atveda, speciāli šai baznīcai pasūtītu, 500 kg smagu zvanu, kuru ar ceļamkrāna palīdzību novietoja torņa telpā. Uz tā iegravēta informācija par šīs vietas vēsturi, sponsoriem un būvniekiem.
Šogad darbi tika veltīti, lai sakārtotu dievnama apkārtni, ieklātu bruģi, izbūvētu jaunu stāvlaukumu. Pilnībā atjaunots arī žogs. Tikko, 28. – 29. oktobrī, firma no Polijas uzstādīja elektrosistēmu abiem zvaniem. Tie darbosies ne vien kā atgādinājums par dievkalpojumu sākumu, bet kalpos arī kā pulkstenis, sitot ceturtdaļas un stundas. Šogad, līdz Kristus dzimšanas svētkiem, pabeigs būvēt galveno altāri, speciālu pulti Dieva vārda lasīšanai un jaunu biktskrēslu. To visu modelējis, zīmējis un tapina Atis Dālbergs, galdnieks – mākslinieks no Valkas.
“Ir cerība, un, šķiet, ka tā arī būs – 2014. gada vasaras ieskaņās iesvētīsim jauno dievnamu,” atklāj Valmieras draudzes prāvests. “Datums vēl nav nolikts, bet tas noteikti tiks paziņots iepriekš. Sirsnīga pateicība Vācu katoļu fondiem Bonifatiuswerk un Kirche in Not, kā arī Amerikas bīskapu konferencei. Un, protams, vietējo Latvijas uzņēmēju un cilvēku ziedojumiem. Proporcionāli tā ir puse uz pusi. Šo dievnamu droši var saukt par krīzes laikā celto baznīcu, jo celtniecība iesākās brīdī, kad sākās finanšu grūtības. Kā darbi rāda, Dievam krīzes nav! Lai šis nams kalpo kā iedrošinājums ikvienam, ka nav neiespējamu lietu. Debesu Tēvs, svētī visus, kuri palīdzēja tapt jaunai baznīcai Latvijā, Valmierā.”
