Šodien, 27. aprīlī, Vatikānā par svētajiem tika pasludināti divi ievērojami pāvesti – Jānis XXIII un Jānis Pāvils II. Par godu šim notikumam Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunajā ēkā notika pasākums “Latvijas identitātes krustpunktā”. Tā ietvaros notika svinīga kultūrvēsturiskā albuma „Terra Mariana. 1186-1888″ faksimila atklāšana.
Viena no pirmajām klātesošos uzrunāja kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa uzsvēra: „LNB jaunā ēka tiek dēvēta par Gaismas pili ne tikai tāpēc, ka tā piestaro gaismu, bet tai ir jākļūst par Latvijas gaismas simbolu – par zināšanu, zinātnes, kultūras izcilības centru.” Tāpēc, viņasprāt, ir likumsakarīgi, ka albuma „Terra Mariana” faksimila atklāšana notiek tieši LNB. Izdevums ir daudzu gadu simtu liecība Eiropas civilizācijas kultūrtelpas veidošanai, kā arī liecība tam, ka Latvijas tauta ir ciešām saitēm saistīta ar Eiropas kultūru. „Latvijas garīgās izaugsmes ceļam nav cita ceļa kā Eiropas ceļš. Tomēr gara gaisma nav tikai zināšanas vien, tā ir arī sirdsgudrība, dvēseles skaidrība un nesatricināma ticība savam izredzētajam ceļam. Šīs īpašības godinām īpaši, domājot par pāvestiem, kas šodien tiek kanonizēti,” sacīja ministre.
Apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana savā uzrunā uzsvēra abu nu jau svēto pāvestu nozīmi. „Nebūtu pārspīlēts, ja mēs sacītu, ka šo divu pāvestu pontifikātu laikā pasaule izmainījās tikpat spēcīgi, kā Kopernika laikā. (..) Abi šie pāvesti veicināja [Baznīcas] atvērtību pasaulei, kā arī atvērtību un izlīgumu visā kristīgajā pasaulē,” sacīja nuncijs. Tāpat viņš uzsvēra, ka lūdzas, lai Latvija, kurai „dots šis spēcīgais vārds [Terra Mariana], vienmēr paliktu uzticīga vērtībām un principiem, ko ir ienesuši pirmie Kristus liecinieki, piemēram, svētais Meinards, un citi gudri ticīgie, kas kristianizēja Latviju”.
Pasākumā visgarāko uzrunu teica akadēmiķis Jānis Stradiņš, kurā viņš stāstīja par vairāku Katoliskās Baznīcas vēsturē diženu pāvestu saistību ar Latvijas vēsturi un identitātes veidošanos. Jēdziens „Terra Mariana” oficiāli tapa pāvesta Inocenta III laikā. Viņa sasauktā Laterāna IV ekumeniskā koncila laikā 1215. gadā jaunkristīto Livonijas zemi pāvests pasludināja par Dievmātes valstību – Terra Mariana. Akadēmiķis J. Stradiņš klātesošajiem sacīja: „Manuprāt, būtu zināms pamats Latvijā un Igaunijā nākamgad atzīmēt Terra Mariana 800 gadu dibināšanas gadadienu.”
J. Stradiņš atzina, ka 13. gadsimtā kristianizācija bija varmācīga iekarošana, bet Jānis Pāvils II bija pirmais pāvests, kas katoļu Baznīcas vārdā atvainojās par 13. gadsimtā kristianizācijas gaitā nodarīto pārestību. Tai pat laikā tie bija arī jaunas kristīgas eiropeiskas identitātes veidošanās pamati pagānu zemēs: „Un mums šodien jārod jauns izlīgums – varmācībai līdzi nāca jauna ticība, ētika, izglītība un tehnoloģijas – viss tas, ko mēs dēvējam par Eiropas kultūru.” Tāpēc, viņaprāt, mums jākļūst tolerantākiem gan pret krustnešiem, gan pret vāciešiem, atzīstot viņu izšķirīgo devumu Latviešu kultūras attīstībā.
Runājot par „Terra Mariana” albumu, J. Stradiņš atgādināja, ka to 1888. gadā kā dāvanu savā 50 gadu priesterības jubilejā saņēma pāvests Leons XIII. Viņš bija pirmais 20. gadsimta pāvests, bet Jānis Pāvils II bija 20. gadsimta pēdējais pāvests – „pārlaicīga personība, cilvēces gara brīvības apustulis. Viņa ieguldījums Austrumeiropas garīgajā atdzimšanā bija liels, viņš saprata arī Latvijas ilgas un centienus pēc garīgās atmodas”. Skatoties šodien abu pāvestu kanonizācijas tiešraidi no Vatikāna, akadēmiķi ļoti aizkustinājuši pāvesta Franciska vārdi par to, ka Jānis XXIII ir bijis Svētā Gara pāvests, bet Jānis Pāvils II – ģimenes pāvests. Viņaprāt, šie vārdi ir ārkārtīgi nozīmīgi Latvijai, jo garīgai atmodai, zinībām, ticībai, ģimenei jākļūst par mūsu pamatvērtībām.
LNB direktors Andris Vilks pauda pārliecību, ka šodien esam vēsturiska notikuma dalībnieki, jo Jāņa XXIII un Jāņa Pāvila II dzīve un darbi ir pārsnieguši to robežšķirtni, ko izdodas paveikt tikai dažiem. „LNB ir parādīts liels gods, ka pāvestu kanonizācijai veltītais pasākums notiek šajā ēkā,” sacīja A. Vilks, papildinot, ka viens no iemesliem tam ir arī tas darbs, kas ieguldīts, strādājot pie tik unikālā albuma „Terra Mariana”. Tas ir stāsts, kuru radījuši daudzu jomu pārstāvji. Turpmāk albuma faksimils glabāsies bibliotēkā, bet telpa līdzās tiks nosaukta par Jāņa Pāvila II lasītavu.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas bīskaps Pāvels Brūvers dalījās atmiņās par laiku, kad Jānis Pāvils II tika ievēlēts par pāvestu. Toreiz P. Brūveru māca šaubas, vai tik „čekas taustekļi nav iestiepušies arī Vatikānā”. Tomēr viņa draugi sacījuši, ka pāvests kalpošot tikai tautai un nepadosies nekādam spiedienam no komunistiskās varas puses. P. Brūvers pārliecinājās, ka šiem cilvēkiem bija taisnība, jo, piemēram, pāvestam viesojoties Polijā, cilvēku sirdis tika aizdedzinātas un sākās plaša tautas kustība, kas vēlāk nesa augļus arī Latvijā. 1993. gadā pāvests ieradās Latvijā, tomēr viņš neteica, ka jāpriecājas par gūto uzvaru, jo cīņa turpinās arī šodien. Viņaprāt, pāvests nebija cīnītājs tikai pret komunismu, „drīzāk pret jebkādu totalitārismu, netaisnību, kas neļauj cilvēkam būt tādam, kādu Dievs viņu ir radījis brīvībai un laimei”.
Lugāno Universitātes profesors, priesteris Andris Marija Jerumanis klātesošos iepazīstināja ar jauniznākušo Jāņa Pāvila II grāmatu latviešu valodā „Atmiņa un identitāte”, kura oriģinālvalodā klajā nāca tikai divus mēnešus pirms pāvesta nāves. „Dzīvojam īpašā izaicinājuma laikmetā. No vienas puses pašreizējie notikumi Ukrainā un to ietekme uz integrācijas procesu Latvijā, no otras – Latvijas piederība Eiropai liek mums saprast, ka ir vērts pārdomāt savu identitāti.”
Grāmatā Jānis Pāvils II raksta par nacionālo, Eiropas un pasaules identitāti, vispirms uzsverot, ka jārespektē katra valsts un nācija, kā arī jāmīl sava tēvzeme. Tai pat laikā pāvests nesaskata pretrunu starp mīlestību uz savu zemi un uz Eiropu. Runājot par Poliju, viņš uzsver, ka tās garīgā vēsture ir saistīta ar Eiropu, kuru ir veidojusi kristietība. Līdzīgi mēs varam teikt arī par Latviju, jo „Eiropas identitāte ir ierakstīta Latvijas gēnos”. Arī Terra Mariana jeb Livonijas konfederācija liecina par Latvijas rietumu saknēm.
Dažreiz kristiešiem rodas pamatoti jautājumi par Eiropas pieaugošo liberālismu un daži to izmanto, lai mūs attālinātu no Eiropas idejas, bet Jānis Pāvils II mācīja, ka, neskatoties uz dažām Eiropas negatīvajām iezīmēm, ko pats pāvests izceļ, demokrātija tomēr ir gan iespēja, gan risks vienlaicīgi. „Eiropa būs tāda, kādu mēs to veidosim, arī kā latvieši.”
Pareizticīgo virspriesteris Mihails Tihomirovs pauda uzskatu, cilvēka eksistence nav pilnīga, ja viņam nav kristīgās ticības. Turklāt kristīgās vērtības ir svarīgas ne tikai katras personas dzīvē, bet tās ir arī valsts stipruma pamats: „Ja lasīsim Svētos Rakstus, tad redzēsim daudz gadījumus, kad tauta bija zaudējusi savu ticību un valsts bija gandrīz pārstājusi eksistēt. Kad ticība atdzima, atdzima arī valsts. Tas ir mūsu pienākums – stiprināt savu ticību, lai Dievs ir ar mūsu valsti un savu tautu.”
Latvijas ārlietu ministrs Jāņa Pāvila II vizītes laikā Georgs Andrejevs dalījās atmiņās par tikšanās reizēm ar Jāni Pāvilu II. Kā īpaša relikvija viņam ir saglabājusies kartīte, kuru saņēma no pāvesta pēc pirmās tikšanās reizes astoņdesmito gadu sākumā.
Pasākuma pirmo daļu noslēdza Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kas runāja par identitātes, nacionālisma un patriotisma jautājumu. Viņš aicināja pievērst uzmanību tam, ka nacionālisma pamatā ir vēlme atzīt par labu tikai to, kas nāk par labu savai tautai, neņemot vērā citu cilvēku tiesības. Viņaprāt, tas apdraud Eiropas nākotni, jo „īsts patriots, mīlot tēvzemi, atzīst, ka arī citām tautām ir tādas pašas tiesības, tādējādi patriotisms kļūst par ceļu uz harmonisku daudznacionālas sabiedrības attīstību.” Turpinot savu uzrunu, Z. Stankevičs sacīja: „Dažādu tautību un konfesiju mierīga līdzāspastāvēšana pieder pie Latvijas identitātes. Ar to varam lepoties un nodot tālāk šo pieredzi kā mūsu ieguldījumu vienotajai Eiropai. Vienlaicīgi tas ir izaicinājums ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt šīs tradīcijas.”
Pasākuma otrā daļa notika pie Jāņa Pāvila II vārdā nosauktās lasītavas, kur tika prezentēts albuma „Terra Mariana. 1186-1888″ faksimils un komentāri. LNB direktors A.Vilks sacīja, ka tas ir pirmais absolūtais faksimilizdevums, kas izdots, sadarbojoties ar Vatikāna Apustulisko bibliotēku. Albums jau uzdāvināts Igaunijai un Lietuvai, to saņems arī Polija un Vācija. Latvijā šos oriģināllieluma albumus saņems Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte (DU), arī Rīgas Metropolijas kūrija un Rēzeknes-Aglonas diecēze.
Vēl ir 1000 šī albuma samazināto eksemplāru, kuriem pievienoti komentāri. Pirmie albuma samazinātie eksemplāri kopā ar komentāriem šodien tika dāvināti uzņēmējam Valērijas Belokoņam, arhibīskapam Z. Stankevičam un DU profesoram vēsturniekam Heinriham Somam.
Vēsturnieks sacīja, ka darbs faksimila tapšanā bijis ietilpīgs, un par darba sākumu var uzskatīt 1992. gadu, kad Rēzeknē notika 1. Latgaliešu saiets. Tā dalībnieki toreiz runāja par kādu albumu „tur tālajā Romā”. H. Soms, uzsverot, cik nozīmīgs ir albums, sacīja, ka katra no 70 albuma lappusēm ir viena kursa darba vērta. Tāpat pētnieks sacīja, ka albuma nebūtu, ja nebūtu divu Mariju – Dievmātes, kura ir pieminēta katrā albuma lappusē, un Marijas no Tīzenhauzenu dzimtas, kurai radās ideja dāvināt albumu pāvestam Leonam XIII.
LRKB IC, foto: Anita Sosnare, Roberts Porciks
