Apustulis Pāvils vēstulē korintiešiem raksta: „Es jums mācīju to, ko arī pats saņēmu, ka saskaņā ar Rakstiem Kristus nomira par mūsu grēkiem un ka viņš tika apbedīts, un ka viņš saskaņā ar Rakstiem trešajā dienā augšāmcēlās.” (1 Kor 15,3-4) Tā ir apustuļa liecība par Lieldienu notikumiem, kad Kristus dāvāja cilvēkiem pestīšanas žēlastību, atdodams par to savu dzīvību.
Kristus Evaņģēlijā atrodam patiesību, kas nāk no Dieva, arī Dieva dotos likumus un Viņa žēlastību avotus mūsu dzīvei. Dieva patiesība atklāj cilvēkam augstāko viņa dzīves mērķi, dod virzienu un jēgu cilvēka pūliņiem. Dieva dotie baušļi īsi un kodolīgi izsaka cilvēcisko attiecību vadlīnijas, bet žēlastību avoti (lūgšana, sakramenti) veido dzīvo saiti ar Dievu. Mūsu sašķeltajai sabiedrībai kristīgais dzīvesveids var būt labs vienojošs faktors.
Lielie Kunga Jēzus Augšāmcelšanās svētki liek šīs zemes bērniem pacelt savas domas uz debesu lietām. „Es ticu uz miesas augšāmcelšanos”, tā kristieši saka, apliecinot savu ticību. Tā nav formalitāte, jo kristieši patiesi tic cilvēku augšāmcelšanai pastarā dienā. Tā ir brīnišķa ticības patiesība, kas balstās Svētajos Rakstos. Apustulis Pāvils vēstulē filipiešiem raksta par Jēzu, ka „Viņš pārveidos mūsu necilo miesu, padarot to līdzīgu savai apskaidrotajai miesai” (Flp 3,21). Citā Rakstu vietā šis apustulis to raksturo kā „garīgu miesu”, kas vairs nav padota iznīcībai (1 Kor 15,44.30). Tāda, lūk, ir zemes bērnu nākotne, un „Dievs noslaucīs ikvienu asaru no viņu acīm, un nebūs vairs nāves, ne bēdu, ne vaidu, ne sāpju…” (Atkl 21,4) Šī nākamā dzīve ticīgajiem ir spēka avots, kas tiem palīdz iziet cauri visām laicīgās dzīves nebūšanām. Ticībā uz Dievu un cerībā Viņu skatīt nākamajā dzīvē lai smeļ spēku īpaši tie, kurus dzīves krusts nospiež sevišķi smagi. „Turiet drošu prātu”, saka Kristus, „Es uzvarēju pasauli.” (Jņ 16,33)
Novēlu visiem gaišus Lieldienu svētkus!
Kardināls Jānis Pujats
Romas katoļu arhibīskaps-metropolīts
