Kungs Dievs dzīvo, kura Vaiga priekšā es stāvu (1 Ķēn 17, 1)
DIBINĀŠANA
Karmela ordeņa vēsture aizsākās 13. gs. Palestīnā, Karmela kalnā, kur tika nodibināta Vissvētākās Jaunavas Marijas godinātāju kopiena. Pēc savas atrašanās vietas kopiena ieguva Karmela ordeņa nosaukumu. Katram eremītam piederēja sava celle, kurā viņš uzturējās dienu un nakti, meditējot Svētos Rakstus un lūdzoties. Eiropā karmelīti ieradās 1238. gadā. Pirmie klosteri ārpus Svētās Zemes tika izveidoti Sicīlijā, Anglijā, kā arī Dienvidfrancijā. 16.gs. ir Karmela ordeņa atjaunošanās un klostera reformas laiks. Reformas galvenais mērķis bija atgriešanās pie pirmavotiem – dzīves, kādu vientuļnieki dzīvoja iesākumā Karmela kalna nogāzēs. Pirmo Baskāju karmelīšu klosteri 1562. gadā Avilā atvēra Spānijas karmelīšu māsa Terēze, kas tagad pazīstama kā svētā Terēze no Avilas (1515-1582). Salīdzinoši nelielā laika posmā sv. Terēze no Avilas Spānijā dibināja jau 17 klosterus. Karmela klosteru reforma norisinājās ne tikai Spānijā, bet arī Itālijā (1590). Tālāk sv. Terēzes no Avilas dibinātie Karmela klosteri izplatījās Francijā (1604) un Beļģijā (1607). Šobrīd Baskāju Karmela ordenis atrodas 81 pasaules valstī, tai skaitā arī Latvijā.
BASKĀJU KARMELA ORDENIS
16. gs. svētā Avilas Terēze atjaunoja Karmela ordeni, atgriežoties pie pirmatnējās regulas. Baskāju karmelīšu māsas dzīvo klauzūrā, vienkāršībā un nabadzībā, lūdzoties it sevišķi par tautu, kuras vidū dzīvo. Viņas gūst iztikas līdzekļus, strādājot roku darbu, arī cepot hostijas. Dienu un nakti māsas lūgšanā ir nomodā par Baznīcu un pasauli. Pēc Karmela klostera regulas vienā kopienā drīkst būt ne vairāk kā 21 māsa, jo katra kopiena dzīvo kā ģimene. Karmels ir Marijas ordenis. Tā simbols ir Baznīcā plaši pazīstamais skapulārs.
AICINĀJUMS (HARIZMA) UN GARĪGUMS
Baskāju Karmela ordeņa māsu galvenā misija ir lūgšana. Uzturoties savā klosterī, māsas dzīvo nošķirtībā no pasaules. Viņas lūdzas apmēram 7 stundas dienā, strādā un ar savu dzīvi liecina par Kristus mīlestību un Viņa atnākšanu. Māsas upurē lūgšanas un lūgumus par visu Baznīcu, bet jo īpaši par priesteriem un Dieva kalpiem. Vissvētākās Jaunavas Marijas ordenis no Karmela kalna apvieno cilvēkus, kuru aicinājums ir meditēt (apcerēt), mīlēt Dievu ar visu savu būtību, arī to cilvēku vārdā, kas vēl nepazīst Dievu, nemeklē Viņu un vēl nemīl Viņu.
AICINĀJUMS UN DZĪVESVEIDS
Baskāju Karmels – slēgts klosteris, kas nenodarbojas ar apustulisko kalpošanu, bet visu veltī lūgšanai Dievam Baznīcas sirdī visu cilvēku nodomā. Baznīca māsām dod privilēģiju un misiju dzīvot un lūgties klauzūrā. Pilnībā kontemplatīvai dzīvei klauzūras vientulībā veltītie ordeņu institūti Kristus mistiskajā Miesā ieņem sevišķu vietu. Tie pienes Dievam cildenu slavas upuri, bagātina Dieva tautu ar svētuma vērtīgiem augļiem, iededzina to ar savu piemēru un ļauj tai augt noslēpumainā apustuliskā auglīgumā. (Sal. Perfectae caritatis, 7) Šī dzīves forma atdarina Kristu, kurš kavējās uz kalna lūgšanā, un ir dalība Viņa Lieldienu noslēpumā, miršana cerībā uz augšāmcelšanos. Vēl vairāk – īpašā veidā tā īsteno un iemieso Baznīcas kontemplatīvo aicinājumu kā līgava, kas, ar Kristu apslēpta Dievā, meklē to, kas ir augšā, modri gaidot Kunga galīgo atklāšanos. (1991. gada Konstitūcijas, 106)
Klauzūras mērķim un prasībām sv. Terēzes izpratnē ir paliekoša vērtība. Tās ir patiesi cieši saistītas ar radikālo sekošanu Kristum un ar pašaizliedzību Evaņģēlija garā. Tās saglabā kopienas dzīves brīvību un harmoniju un veicina pilnīgu atdevi Dievam kontemplatīvā dzīvē priekš Baznīcas. (1991. gada Konstitūcijas, 108)
Visa dienas kārtība tiek pakārtota lūgšanām, dvēseles iespējai savienoties ar Dievu un būt Viņa klātbūtnē. Tāpēc māsas pavada dienas un naktis klusējot, izņemot vienu stundu pēc pusdienām un vienu stundu pēc vakariņām, kas veltītas ikdienas rekreācijai, tas ir, laikam, kad visas māsas sapulcējas, lai brīvi sarunātos, veicot rokdarbus.
Klostera dienas kārtība paredz, ka no 5.00 – 22.00 ir laiks lūgšanām un darbam: rītos no 5.25 – 8.00 – Kunga eņģelis, laudes, apcere, terca, Svētā Mise; pēc brokastīm darbs vienatnē cellē vai klostera darbnīcā, seksta, pusdienas, Kunga eņģelis, rekreācija, atpūta, nona, lasīšana cellē; pēc tam divas stundas darbam; 16.30 vesperes, apcere, Kunga eņģelis; 18.00 vakariņas, rekreācija; 19.30 kompletorija lūgšana, laiks cellē, 21.00 – matutīns. Katrai māsai ir jāstrādā kopienas labā.
DARBĪBA LATVIJĀ
Šobrīd Latvijā darbojas viens kontemplatīvais Karmela māsu klosteris, kuru Ikšķilē ir dibinājis Esenes Karmela klosteris Vācijā.
IESTĀŠANĀS
Baskāju Karmela ordeņa kandidātēm jābūt lūgšanas cilvēkiem, kuras tiecas pēc mīlestības pilnības un distances no pasaules. Viņām jābūt ar labu atbildības apziņu, spējīgām dzīvot ciešā māsu kopienā klauzūras nošķirtībā. Iestāties var no 18 gadu vecuma, tomēr vēlama pabeigta izglītība un apgūta profesija.
SASTĀVS
Kopienā dzīvo gan postulantes un novices, gan arī māsas ar pirmajiem un mūžīgajiem svētsolījumiem. Vienā kopienā drīkst būt ne vairāk kā 21 māsa. Tajā kopienā, kurā māsa iestājas, viņa parasti paliek uz mūžu, to nemainot.
KANONISKAIS STATUSS
Katra Baskāju karmelīšu māsu kopiena ir neatkarīga priores vadībā. Augstākā priekšniecība ir Apustuliskais Krēsls, kuram māsas pilnībā pakļaujas, kā arī ordeņa ģenerālais tēvs un diecēzes bīskaps.
