“Mīlēsim Mariju un uzticīgi viņai kalposim” – ar šiem vārdiem māsas iesāk savas lūgšanas un darbu.
DIBINĀŠANA
Bezvainīgās Vissvētākās Jaunavas Marijas māsu kalpoņu kongregācija tika dibināta Polijā 1878. gadā kā atbilde uz konkrētā laika un sabiedrības vajadzībām. 19. gadsimta otrajā pusē Polija bija beigusi pastāvēt kā valsts un tika sadalīta. Krievijas okupētajā apgabalā notika smagas represijas: tika uzspiesta rusifikācija, ierobežota draudžu darbība, slēgti klosteri. Meklējot atbildi uz to, kā labāk risināt šī grūtā laikmeta problēmas Dieva Vārda gaismā, svētīgais tēvs Honorāts Kožmiņskis OFMCap (1829-1916) no jauna atklāja Dieva reālo, kaut arī apslēpto klātesamību Betlēmē, Nācaretē, uz Palestīnas ceļiem, bet pēc tam – uz krusta un apslēptu zem maizes zīmēm. Apslēptās Dieva Dēla dzīves paraugs iedvesmoja viņu dibināt vairākas bezhabita māsu kongregācijas, starp tām arī māsu kalpoņu kongregāciju, lai tādējādi uzņemtos rūpes par tautas garīgo un morālo atdzimšanu, veicot apustulisko darbu starp cilvēkiem viņu darba vietās. Māsas centās dot pretsparu garīgajam pagrimumam, kas valdīja laukos, cīnoties pret alkoholismu, dibinot skolas, vadot draudzēs rožukroņa pulciņus utt.
1878. gadā pirmās trīs kandidātes (tēva Honorāta penitentes) veltīja sevi kalpošanai Dievam kādas nelielas mājas bēniņos Zakročimā. Šajā laikā Getšvaldē, Polijā, notika Vissvētākās Jaunavas Marijas parādīšanās, kas guva plašu rezonansi tautā. Arī pirmās kandidātes tēvs Honorāts sūtīja uz parādīšanās vietu, lai ar vizionāru starpniecību uzzinātu, vai kongregācijas izveidošana saskan ar Dieva gribu. No Marijas tika saņemta atbilde: “Svētīju kalpones!” – un šie vārdi tika izraudzīti arī par kongregācijas nosaukumu.
1949. gadā kongregāciju apstiprināja Apustuliskais Krēsls. 1975. gadā māsas uzsāka darbību Latvijā.
AICINĀJUMS (HARIZMA)
Mūsu kongregācijas īpašā harizma – būt Dieva mīlestības zīmei pasaulē, cenšoties to pārveidot Evaņģēlija garā.
Mīlestība ir kalpošana, kas ir kongregācijas garīguma pamatā. To mēs mācāmies no Jēzus, kurš atnāca, lai “kalpotu un atdotu savu dzīvību daudzu atpestīšanai” (Mt 20,28), kā arī no Marijas, kura par sevi teica: “Lūk, es esmu Kunga kalpone” (Lk 1,38).
Māsas savā kopienā cenšas izdzīvot Jēzus un Marijas apslēpto dzīvi Nācaretē, kas, kaut arī Dieva klātbūtnes apgarota, cilvēku acīm šķita vienkārša un parasta.
Kongregācija pieder plašajai franciskāņu saimei, līdz ar to no sv. Asīzes Franciska mēs mācāmies piedzīvot pašas un nest citiem prieku, kura avots ir Kristus krusts.
SASTĀVS
Konsekrētās māsas. Pašlaik veidošanās procesā ir kongregācijas atbalsta grupa, kura sastāv no t.s. sabiedrotajām māsām, kas vēlas izdzīvot pasaulē mūsu garīgumu un sūtību.
IESTĀŠANĀS (FORMĀCIJA)
Aspirantūra (uzņemam kandidātes līdz 30 gadu vecumam), postulāts (1 gads), noviciāts (2 gadi), kura beigās māsas saliek šķīstības, nabadzības un paklausības svētsolījumus, kurus atjauno ik gadu, junoriāts (5 gadi), kas noslēdzas ar mūžīgo svētsolījumu salikšanu.
DARBĪBA
Bez habita strādājot dažādās profesijās un darba vietās (skolās, bērnudārzos, slimnīcās, pansionātos, jaunatnes vidū, katehizācijas darbā u.c.), mēs cenšamies būt par evaņģelizācijas ieraugu pasaulē, lai to pārveidot no iekšienes, vispirms sākot ar sevi.
Organizējot jauniešu tikšanās, rekolekcijas, lūgšanu naktis utt., mēģinām palīdzēt jauniešiem atrast ceļu pie Dieva un savu vietu pasaulē.
Kopiena cenšas nemitīgi atjaunoties garā, piemērojot savas apustuliskās darbības formas Baznīcas un sabiedrības vajadzībām.
Māsas dzīvo un kalpo Polijā, Baltkrievijā, ASV, Āfrikā, Romā, Lietuvā, kā arī Latvijā.
Kongregācijā pašlaik ir 950 māsas, no kurām 16 dzīvo Latvijā.
KANONISKAIS STATUSS
Kongregācija ir ieguvusi Apustuliskā Krēsla apstiprinājumu un atrodas tiešā pāvesta pārvaldē. Māsas saliek šķīstības, nabadzības un paklausības svētsolījumus, dzīvo kopienā bez habita.
