Ekselences, godājamie bīskapi,
Godājamie civilās varas pārstāvji,
Dārgie priesteri, dārgās konsekrētās māsas,
Cienījamie svētku dalībnieki!
Man ir liels gods piedalīties šajā starptautiskajā un starpkonfesionālajā konferencē, kas ir veltīta godināmā bīskapa Boļeslava Sloskāna piemiņai. No sirds pateicos augsti godājamajiem konferences organizatoriem par ielūgumu!
Mēs pieminam bīskapa Boļeslava 120. dzimšanas gada dienu Latvijas zemē.
Kavējoties atmiņās par bīskapu, pārstaigājam viņa dzīves grūtos ceļus, pārdomājot par viņa nenogurstošajām pastorālajām aktivitātēm, par drosmi vajāšanu laikā un par lielo ticības liecību, kas piesaistīja daudzas Austrumeiropas un Rietumeiropas valstis, tai skaitā Baltkrieviju un baltkrievus emigrācijā.
Šogad Katoliskajā Baznīcā mēs svinam Ticības gadu. Un man ir liels prieks piedalīties svinībās, kas ir veltītas lielam ticības, cerības un mīlestības lieciniekam bīskapam Boļeslavam Sloskānam, latviešu tautas dēlam un katoliskās Baznīcas ganam.
Šodien vēlos sniegt nelielu liecību par šo lielo liecinieku, izceļot bīskapa Boļeslava pastorālās rūpes par baltkrieviem.
Kā Baltkrievijas grieķu katoļu apustuliskais vizitators vēlos izteikt dziļu pateicību bīskapam Boļeslavam Sloskānam par to uzmanību un pastorālo aprūpi, ko viņš sniedza bizantiešu un latīņu rita baltkrieviem, kuri, atstājot tēviju, emigrēja uz dažādām Rietumeiropas valstīm, it īpaši uz Beļģiju, Franciju, Vāciju un Lielbritāniju.
Oficiāli bīskaps Boļeslavs Sloskāns tika iecelts par grieķu katoļu rita baltkrievu apustulisko vizitatoru, sākot ar 1952. gada 9. decembri. Savukārt kopš 1953. gada 14. februāra viņam tika uzticēta atbildība par latīņu rita baltkrievu pastorālo aprūpi Rietumeiropas valstīs. Taču jau pirms tam viņš apmeklēja un garīgi aprūpēja daudzus baltkrievu emigrantus, it īpaši palīdzot baltkrievu studentiem, kuri studēja Luvēnas Katoļu universitātē.
Viņš bija patiesi gatavs atbalstīt baltkrievu emigrantus viņu garīgajos un kultūras veicināšanas centienos, īpašu uzmanību veltot studentiem un inteliģencei.
Ārkārtīgu lielu iedrošinājumu baltkrievu jauniešu emigrantiem deva bīskapa klātbūtne pirmajā studiju nedēļā, ko organizēja Baltkrievu Katoļu universitātes apvienība “Run”, kas noritēja Ševetonas klosterī 1951. gadā no 16. līdz 21. jūlijam.
Liela nozīme Baltkrievu garīgās un kultūras dzīves atbalstam Rietumos bija palīdzība, kuru bīskaps Boļeslavs sniedza Baltkrievu komponistam Mikolajam Ravenskim (miris Luvēnā 1953. g.). Viņš ir komponējis mūziku baltkrievu reliģiskajai himnai “Mahutny Boža”.
Bīskapa Boļeslava Sloskāna palīdzība baltkrievu emigrantu garīgās un kultūras dzīves veicināšanā izpaudās arī kā pastāvīgs finansiālais un morālais atbalsts baltkrievu katoļu žurnāliem “Žnič” (publicēts Romā) un “Božym Šliacham” (publicēts Parīzē).
Taču lielākais bīskapa Boļeslava Sloskāna nopelns, pastorāli aprūpējot baltkrievus emigrācijā, bija atbalsts, ko viņš kā apustuliskais vizitators deva Baltkrievijas priesteriem konferences, kas noritēja Romā 1960. gadā no 1. līdz 6. februārim, noslēgumā. 6. februārī priesteri iesniedza pāvestam Jānim XXIII vēstuli, kurā lūdza pāvestu nozīmēt viņiem baltkrievu tautības bīskapu. Šo vēstuli-memoriālu parakstīja bīskaps Boļeslavs Sloskāns un baltkrievu priesteri, kuri veica abu ritu baltkrievu pastorālo aprūpi Rietumeiropā.
1960. gada 2. jūlijā pāvests Jānis XXIII nozīmēja mariāņu priesteri Česlavu Sipoviču, Londonas Baltkrievu misijas rektoru, par pirmo baltkrievu bīskapu kopš grieķu katoļu apvienotās Baznīcas struktūru likvidēšanas 1839. gadā. Toreiz šīs struktūras likvidēja Krievu impērijas vara. Abi bīskapi palika dziļām draudzības saitēm saistīti līdz pat viņu nāvei, kas notika vienā un tajā pašā – 1981. gadā. Bīskaps Boļeslavs nomira 1981. gada 18. aprīlī, bet bīskaps Česlavs Sipovičs – 1981. gada 4. oktobrī, tas ir, tieši pirms 32 gadiem.
Bīskaps Česlavs Sipovičs tika nominēts par Ārzemju baltkrievu apustulisko vizitatoru. Šajā statusā kā vienīgais baltkrievu bīskaps viņš piedalījās visās četrās Vatikāna II koncila sesijās.
Baltkrievijas padomju okupācijas drūmajā laikposmā, kad notika piespiedu ateisma propaganda un baltkrievu tautas plānota denacionalizācija viņu pašu tēvijā, bīskapa Česlava Sipoviča pastorālā kalpošana baltkrieviem brīvajā pasaulē bija nozīmīga cerības un atbalsta zīme.
Bīskaps Boļeslavs Sloskāns paliek baltkrievu atmiņā Baltkrievijā un ārzemēs. Godināmā bīskapa Boļeslava Sloskāna garīgais mantojums šodien ir arvien aktuāls un svarīgs Baltkrievijas kristiešiem.
Tādēļ radās vēlme sarīkot bīskapam Boļeslavam Sloskānam veltītu piemiņas pasākumu, kas notika pagājušā gada maijā Mogiļevas katoļu draudzē, ko atbalstīja Minskas un Mogiļevas arhibīskaps Tadeušs Kondrusevičs un kurā piedalījās ļoti svarīga un gaidīta Latvijas katoļu baznīcas delegācija, ko vadīja Viņa eminence kardināls Jānis Pujats.
Tāpat baltkrievi ārzemēs atceras un piemin bīskapu Boļeslavu. Īpašā veidā bīskaps ir dārgs baltkrievu grieķu katoļiem Beļģijā, kas piesauc viņa debesu aizbildniecību.
Šo svētdien, 6. oktobrī, mūsu “Kunga augšāmcelšanās” baltkrievu grieķu katoļu draudzē Antverpenē notiks piemiņas brīdis, kas veltīts bīskapam Boļeslavam. Turpretī Minskā, sv. Jāzepa grieķu katoļu pastorālajā centrā, tieši šodien sinhronā vienotībā ar mūsu tikšanos šeit Rīgā tiek svinēta Dievišķā Liturģija par godināmā Dieva kalpa bīskapa Sloskāna beatifikāciju.
Pašreizējais ārzemju baltkrievu apustuliskais vizitators Londonā cienījamais protojerejs Aleksandrs Nadsons Česlava Sipoviča biogrāfijā par bīskapu Boļeslavu Sloskānu raksta: “Viņš bija svētas dzīves cilvēks. Gadi, kad viņam nācās liecināt par savu ticību Kristum kopā ar pareizticīgajiem bīskapiem un priesteriem, tāpat arī trimdas gadi deva iespēju dziļāk pazīt un iemīlēt krievu tautu un stiprināja viņā ilgas pēc vienotības starp katoļiem un pareizticīgajiem. Un tas viņam nebija šķērslis ar līdzīgu cieņu un mīlestību izturēties pret citiem, tai skaitā baltkrieviem. Miera cilvēks, tāls no politikas, viņš ļoti sāpīgi uztvēra visus nacionālos un reliģiskos konfliktus un nesaskaņas.”
Šī liecība pilnīgi saskan ar vārdiem, ko es personīgi dzirdēju Beļģijā, Briselē no Irinas Posnovas, kas bija ekumeniska rakstura izdevniecības “Žizń z Bogom” redaktore. Bīskaps Boļeslavs Sloskāns pastāvīgi atbalstīja šo izdevniecību, kas Rietumos pirmo reizi publicēja tēva Aleksandra Meņa grāmatas.
Paldies par uzmanību!
