Kopš 2011. gada 31. augusta darbojas Kristīgais palīdzības centrs-kopiena „Betlēmes žēlsirdības māja”, kas piedāvā patvērumu un iespējas atveseļoties bezpajumtniekiem un citiem nabadzīgiem cilvēkiem, kuri cīnās ar dažādām atkarībām.
Iecere par šāda centra izveidi jau vairākus gadus bija pašreizējam Rīgas arhibīskapam-metropolītam Zbigņevam Stankevičam. Šādu sociālu projektu vēlējās īstenot arī vairāki brīvprātīgie, kas savulaik kalpoja pie Kalkutas māsām, palīdzot Mātes Terēzes mīlētajiem visnabadzīgākajiem no nabagiem. Ideju par šādu sociālu projektu jau 20 gadus loloja arī Viktora Pentjuša fonda vadītāja Dana Anskaite. Bija jau tapis projekta uzmetums, taču līdz šim neradās iespēja to īstenot.
2011. gadā ilgo lūgšanu auglis ienācās! Latvijā tika uzsākta Kristīgās dzīves un evaņģelizācijas skola, kuras „atzari” ir Ukrainas misionāru skola un žēlsirdības mājas vairākās valstīs. Misionāru skola gatavo kalpošanai žēlsirdības mājās. Kad Latvijā ieradās kāds kapucīnu mūks no Lietuvas un mācītājs no Izraēlas, kas dalījās pieredzē žēlsirdības māju izveidē savās valstīs, izrādījās, ka šo māju koncepcija līdzinās Latvijā izlolotajai idejai. Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs deva zaļo gaismu šāda centra uzsākšanai Latvijā, un atradās telpas tā ierīkošanai. Nodibinājums „Nova vita”, kas tika izveidots pirms diviem gadiem, kad radās ideja par šādu centru, varēja uzsākt „Betlēmes žēlsirdības mājas” izveidi.
„Betlēmes žēlsirdības māja” ir gaismas stariņš, kas izspraucies caur debesu pelēkajiem mākoņiem. Jā, patiesi, šajā apkārtnē varam sastapt daudzus cilvēkus, kas darbdienas vidū bezmērķīgi pavada laiku un meklē laimi īslaicīgā reibumā. Tik ļoti būtu vajadzīgs kāds, kurš viņus uzlūko un saka “Nāc, es tevi iepazīstināšu ar Jēzu! Viņš tevi mīlēs, sauks tevi vārdā un dzirdīs ar dzīvības ūdeni alkohola vietā. Nāc!” Tieši šāda „Betlēmes žēlsirdības mājā” ir misionāra Igora un brīvprātīgās Daces – mīlestības misija: uzrunāt cilvēkus uz ielām un stāstīt par iespēju uzsākt jaunu dzīvi žēlsirdības mājas kopienā.
„Betlēmes žēlsirdības mājā” Rīgā arī tiek uzņemts jebkuras konfesijas cilvēks, un katram ir tiesības savu konfesionālo piederību pilnībā izdzīvot. Tie, kas vēl nepieder Baznīcai, var brīvi izvēlēties iet uz protestantu, katoļu vai pareizticīgo dievkalpojumiem un ar laiku atrast savu vietu.
Uzņemšanas nosacījums ir cilvēka apņemšanās savā dzīvē kaut ko mainīt vai vismaz mēģināt to izdarīt. Jāpieņem arī lēmums žēlsirdības mājā pavadīt pusgadu. Nevar vienkārši no ielas atnākt, nākamajā dienā iet projām un pēc tam nākt no jauna, kā tas notiek patversmēs. Cilvēkam arī jābūt gatavam saņemt palīdzību no Kunga.
Dziedināšana „Betlēmes žēlsirdības mājā” notiek ar Dieva un Viņa Vārda palīdzību. Kopienas locekļiem ir jāievēro noteikta dienas kārtība: 7.00 no rīta ir celšanās; 7.30 lūgšana un Dieva vārda lasīšana; 8.30 brokastis; 9.00 darbs, t.i., mājas un apkārtējās teritorijas uzkopšana; 13.00 pusdienas; 14.00-17.00 darbs; 17.00 sākas brīvais laiks; 19.00 visi pulcējas, lai klausītos sprediķi jeb mācību. Otrdienās šis laiks ir veltīts brālībai, kurā cilvēki dalās par nedēļas laikā piedzīvoto, liecina par Dieva darbību, stāsta par savām atklāsmēm un uzdod jautājumus.
Pēc pusgadu ilgās rehabilitācijas ir trīs iespējas – uzsākt patstāvīgu dzīvi ārpus kopienas, palikt kopienā, strādājot ārpusē un daļu ienākumu dodot kopienai vai arī mācīties misionāru skolā, lai pēc tam kalpotu kādā žēlsirdības mājā.
„Betlēmes žēlsirdības mājas” darbību var atbalstīt, sniedzot praktisku palīdzību – piemēram, ziedojot pārtikas produktus, dāvinot spilvenus, segas, čības un ziemas apavus, remontam nepieciešamos būvmateriālus. Ir vajadzīgi arī dažādi specifiski medikamenti, piemēram, ziede ilgi nedzīstošu brūču dziedēšanai, kas rodas alkoholiķiem un narkomāniem. Kopiena būtu ļoti pateicīga arī mediķiem, kas būtu gatavi brīvprātīgi apmeklēt mājas iemītniekus, lai veiktu viņu veselības pārbaudi.
