Vissvētākās Jaunavas Marijas no Karmela Kalna baskāju brāļu ordenis

Zelo zelatus sum pro Domino Deo exercituum

Degtin es esmu aizdedzis savā centībā Kungam, Dievam Sabaotam (sal. 1 Ķēn. 19,10)

DIBINĀŠANA

Karmela ordeņa vēsture aizsākās XIII gs. Palestīnā, Karmela kalnā. Šīs kalnu grēdas augstākā virsotne sniedzas 550 m augstumā. Iestiepjoties jūrā, tā veido līci, kura pretējos krastos atrodas divas senas pilsētas: Haifa un Akko. Tur krusta karu gājienu laikā no Rietumeiropas ieceļoja vientuļnieki, kuri, atsaucoties uz pravieša Elija un Dievmātes personu, izveidoja kopienu, kurai Baznīca vēlāk deva oficiālu nosaukumu: Vissvētākās Jaunavas Marijas no Karmela Kalna Baskāju Brāļu Ordenis. 

Kas bija šie brāļi? Daži no viņiem tur ieradās kā vientuļnieki – svētceļnieki, kuri bija devuši Dievam solījumu svētceļot uz Svēto Zemi, citi nāca no krustnešu vidus. Norimstot asiņainajām cīņām un normalizējoties politiskajai, reliģiskajai un ekonomiskajai situācijai, daļa bruņinieku nolika malā savas bruņas un zobenus, lai uzsāktu garīgo cīņu. Vairumā tie bija vienkārši un neizglītoti cilvēki, kurus vienoja vēlme dzīvot vientulībā, piepildot to ar lūgšanu, gandari un roku darbu.

Laikā starp 1206. un 1214. gadu, kad Jeruzālemes patriarhs Alberts uzturējās Svētajā Zemē, mūki viņu lūdza uzrakstīt regulu, kas apstiprinātu mūku izvēlēto dzīves veidu. Alberts uz šo lūgumu atbildēja ar vēstuli, kas publiski pazīstama kā Karmelītu regula. Ar patriarha Alberta vēstuli eremītu kopiena saņēma oficiālu bīskapa apstiprinājumu, pateicoties tam, tā kļuva par Ordeni.

Sākumā šķita, ka Ordenis paliks Palestīnā, kur tika dibināts. Sakarā ar turku iebrukumu Palestīnā, vientuļniekiem vajadzēja atstāt Karmela kalnu. Tie, kuri tomēr palika, mira mocekļa nāvē. 1238. gads tiek pieņemts par oficiālo datumu emigrācijai uz Eiropu. Pirmais galamērķis karmelītiem bija Sicīlija, tad Dienvidfrancija un Anglija.

XV un XVI gs. ir reformas laiks, tās galvenais mērķis bija atgriešanās pie pirmavotiem – dzīves, kādu vientuļnieki dzīvoja iesākumā Karmela kalna nogāzēs. Tolaik notika vairākas reformas, starp tām īpaša uzmanība jāpievērš sv. Terēzes no Jēzus un sv. Jāņa no Krusta reformai, kuras rezultātā tiek dibināts Baskāju Karmelītu Ordenis ar stingrāku regulu – pārējie no tā laika tiek saukti par karmelītiem. Reforma tika sākta 1562. g. – vispirms ar Sv. Jāzepa sieviešu klosteri Avilā, bet 1578. gadā tika dibināts pirmais vīriešu klosteris Duruelo (Spānija).

Latvijā baskāju karmelīti ieradās 2006. gada 9. septembrī, pēc V.E. kardināla Jāņa Pujāta ielūguma. Sākumā tā bija starptautiska kopiena, brāļi dzīvoja Rīgā, O. Vācieša ielā 6 – Rīgas Katoļu ģimnāzijas Mazajā seminārā.

Tēva Ģenerāla vizitācijas laikā 2007. gadā V.E. kardināls uzticēja karmelītiem Rīgas Svētā Jāzepa Romas katoļu draudzi. 

2007. gada 15. oktobrī brāļi pārcēlās uz māju, kura atrodas pie viņiem uzticētās baznīcas – Embūtes ielā 12/14. Pašlaik Latvijā dzīvo trīs karmelītu tēvi no Krakovas provinces.

HARIZMA UN GARĪGUMS

Mūsu harizma ir kontemplatīvi apustuliska. „Ir jādzīvo labprātīgā pakļautībā Jēzum Kristum un ar skaidru sirdi, pēc vislabākās sirdsapziņas, Viņam jākalpo…” (Karmela Regula)

Šie vārdi ir visu Ordeņa harizmas elementu avots un pamats. Karmelīti cenšas dzīvot paklausībā Jēzum Kristum – klausoties Dieva Vārdu, celebrējot Euharistiju un Stundu Liturģiju. Svarīgs dzīves elements ir dzīve kopienā un kalpošana cilvēkiem.

Sv. Terēze no Avilas un sv. Jānis no Krusta, uzsākot reformu XVI gadsimtā, atgriezās pie pirmavotiem, tur smeļot spēku, lai mainītu sirdi un atjaunotu harizmu. Dieva klātbūtnes pieredze, ikdienas Dieva Vārda meditācija un to īstenošana dzīvē, ir skaists piedzīvojums, kurš jāizdzīvo katram karmelītam.

Mūsu kalpojums ietver arī garīgo vadīšanu – cilvēki nāk pie mums, lai sarunātos un stiprinātu ticību.
Ordeņa nosaukums ir Vissvētākās Jaunavas Marijas no Karmela kalna brāļi (baskāju karmelīti), esam garīga ģimene, kas veltījusies Jaunavas Marijas godināšanai un Viņas kulta izplatīšanai. Cenšamies kalpot Jēzum pēc Marijas parauga. Vispirms to īstenojam caur Svētā Skapulāra dievkalpojumu, apliecinot, ka caur šo zīmi piederam Marijai – cenšamies viņu rādīt pasaulei.

SASTĀVS

Šodien baskāju karmelītu ordenī ir aptuveni 3970 mūku, 10 230 mūķeņu, kuras pakļautas Ordeņa jurisdikcijai, kā arī aptuveni 40 000 laju. Mūsu Ordenis ir klātesošs visos kontinentos, to veido 40 provinces. Āfrikā un Āzijā ordeņa attīstība ir ļoti strauja. Polijā ir divas provinces: Krakovas un Varšavas, kuras veido 333 mūki. Krakovas provincei šobrīd pieder 236 klosterbrāļi, kuri kalpo 24 klosteros, 9 no tiem ir Polijas teritorijā, 15 – ārzemēs.

IESTĀŠANĀS

Par karmelītu var kļūt vīrietis, kurš sasniedzis vismaz 18 gadu vecumu un jūt savā sirdī Dieva aicinājumu uz dzīvi šajā ordenī. Tā kā Latvijā kalpo brāļi no Krakovas provinces, formācija notiek Polijā un ilgst astoņus gadus. Kandidātiem, kuri vēlas kļūt par priesteriem, ir jābūt pabeigtai vidējai izglītībai. Kandidātiem, kas vēlas kalpot kā klosterbrāļi, vēlama vismaz arodizglītība.

DARBĪBA LATVIJĀ

Cenšamies bagātināt Latvijas Baznīcu ar savu harizmu caur lūgšanu, rekolekcijām, grēksūdžu uzklausīšanu, garīgo vadīšanu un kalpošanu Rīgas Svētā Jāzepa Romas katoļu draudzē. Kalpojam arī Iļģuciema sieviešu cietumā. Viens no brāļiem kalpo kā eksorcists. 

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti

Nuntiae

Ancillae Sacratissimi Cordis Jesu – Nuntiae Mariae Vissvētākās Jēzus Sirds kalpoņu – Marijas sūtņu sekulārinstitūts ir Svētā Krēsla jurisdikcijai pakļauts

Lasīt vairāk »