Ik gadu augusta vidū tiek atzīmēti sv. Meinarda svētki, kad Daugavā vecāko sakrālo mūra celtni – Sv.Meinarda baznīcas drupas – apmeklē simtiem ticīgo, kuri turp var nokļūt sausām kājām, jo Daugavā ir pazemināts ūdens līmenis. Sv. Meinarda svētki kulmināciju sasniedza svētdien, 17. augustā, kad galveno dievkalpojumu celebrēja Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš piešķīra arī Iestiprināšanas sakramentu.
Sv. Meinarda dienu, kas ir 14. augustā, Ogres dievnamā un arī Sv.Meinarda salā ik gadu svin svētdienā pēc 15. augusta – Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā. Šogad 17. augustā sv. Meinarda svētkos Ogrē un Ikšķilē notika vairāki dievkalpojumi, un svētku noslēgumā daudzi ticīgie pa Daugavas gultni mēroja aptuveni kilometru tālo ceļu līdz Latvijā vecākās mūra baznīcas drupām, lai piedalītos divās Svētajās Misēs. Pirmajā uz salas notikušajā misē 23 ticīgie saņēma Kristības sakramentu, bet otrajā Misē, kuru celebrēja Z. Stankevičs, 44 kristiešiem tika piešķirts Iestiprināšanas sakraments.
Meinarda sala – iedvesmas un spēka avots
„Mēs vienreiz gadā, tāpat kā izredzētā tauta sausām kājām pārgāja Sarkanajai jūrai, pateicoties Ogres Sv. Meinarda Romas katoļu draudzes prāvesta Konstantīna Bojāra labai sadarbībai ar Rīgas HES vadību, varam sausām kājām nokļūt uz salas un noturēt šo dievkalpojumu sv. Meinarda godam. Mēs šeit atrodamies pie pašiem mūsu ticības pirmsākumiem, te bija pirmā katedrāle, te bija pirmais bīskaps Latvijā. Šī vieta mums ir ļoti zīmīga, tāpēc lai tā palīdz mums labāk apzināties aicinājumu, ko no Dieva esam saņēmuši. Lai tie, kas šeit nāk, smeļas iedvesmu, smeļas apņēmību un gatavību patiešām dalīties ar savu ticību mūsdienu sabiedrībā,” sākot Svēto Misi, sacīja metropolīts Z. Stankevičs.
Ne visi izprot vārda „pestīšana” nozīmi
Lai gan Mises laikā ik pa brīdim lija, tas ticīgajiem netraucēja slavēt Dievu, gluži pretēji, lietus Svētajos Rakstos simbolizē Dieva žēlastību un šķīstīšanos. „Kristībā mēs tiekam aplieti ar ūdeni, un šis ūdens simbolizē šķīstīšanos no grēkiem, arī mūsu iekšējo dziedināšanu. Tāpēc uztversim šo lietu kā šķīstīšanos, kā mazgāšanos no grēkiem, arī kā savstarpējā izlīguma lietu,” piebilda Z.Stankevičs. Metropolīts Svētajā Misē skaidroja jēdzienu „pestīšana”, ko daudzi lieto ikdienā, bet ne vienmēr izprot šī vārda patieso nozīmi. „Pestīšana – tā ir Dieva spēka manifestācija, un tā sakārto gan iekšējās lietas – mūsu dvēseli, gan atbrīvo mūs no atkarību varas, no kaislību varas, no grēka varas. Šis Dieva spēks sakārto arī ārējās lietas – tas nozīmē ģimenes, pilsētas, valstiskā un arī starpvalstu līmenī. Šī pestīšanas sludināšana, Dieva spēka manifestācijas iespēja šajā teritorijā aizsākās vairāk nekā pirms 828 gadiem, kopš šajā vietā parādījās pirmais bīskapa sēdeklis. Astoņi gadsimti, kopš mūsu zemē tiek sludināts Evaņģēlijs, tas ir daudz. Pāvests Francisks pēdējās dienās aicina lūgties par kristiešiem Irākā, jo viņiem tur ir divas alternatīvas – vai nu pieņemt islāmu, vai zaudēt dzīvību. Tas ir pilsoņu karš Sīrijā, tā ir kara darbība Gazas joslā un, protams, arī kara darbība Ukrainā. Jāuzdod jautājums, kur atrodas šīs vardarbības saknes. Tās ir korumpētībā un netaisnībā, ko piedzīvo cilvēki, kas dzīvo tajās teritorijās. Un tad, kad viņos ir šis rūgtums, šī netaisnības un pāridarījuma sajūta, tad ir ļoti viegli uzkurināt starpnacionālo naidu, sarīdīt cilvēkus citu pret citu un arī uzkurināt reliģisko fanātismu,” norāda Z.Stankevičs.
Aizlūdz par karadarbības zonām un Latvijas lauksaimniekiem
Latvijas katoļu Baznīcas galva vilka paralēles ar Latvijā priekšvēlēšanu laikā dotajiem tukšajiem solījumiem, kas netiek pildīti, mēģinājumiem diskreditēt politiskos pretiniekus un arī sarīdīt cilvēkus vienu ar otru. „Latviešiem ir paruna – „Ne mana cūka, ne mana druva”. Arī šajā jomā ļaunais gars var darboties, ja sakām, ka visi politiķi ir slikti, visi bagātnieki ir slikti, bet paši ne pirkstu nepakustinām, lai labotu situāciju. Šajā gadā, kad mūs atkal gaida vēlēšanas, ikvienam jāuzņemas līdzatbildība par valsti, īpaši rūpīgi jāizvērtē kandidāti un jāpieliek krustiņš tiem, kuri ir apliecinājuši sevi darbos, kuru vārdi saskan ar darbiem, kuri aizstāv mūsu tradicionālās, latviskās, ģimeniskās vērtības, kuri atzīst dabisko un Dieva likumu un kuri nepārdos Latviju, nepārdos mūs par cūku virumu. Ikvienam šeit ir liela atbildība, jo no tā būs atkarīgs Latvijas tālākais liktenis. Lai mūsu sirdī dzimst spēja pieņemt vienam otru tādus, kādi esam, spēja novērtēt labo, kas mums jau dots. Dievs uz ikvienu skatās ar mīlestību,” sacīja Z.Stankevičs, aicinot klātesošos Svētās Mises noslēgumā aizlūgt par zonām, kur notiek karadarbība, kā arī Latvijas lauksaimniekiem, kurus šogad nelabvēlīgi ietekmē gan laika apstākļi, gan Āfrikas cūku mēris.
Prāvests K.Bojārs norāda, ka sv. Meinarda svētkos ik gadu laipni tiek gaidīts ikviens interesents neatkarīgi no konfesionālās piederības un tie, kam šogad nebija iespējas apmeklēt šos svētkus, būs laipni gaidīti nākamgad, kad Sv. Meinarda salā atkal varēs nokļūt sausām kājām.
Teksts, foto: Dzintra Dzene
