13. septembrī pl. 15 ar Fatimas Dievmātei veltīto Svēto Misi Viļānu baznīcā sākās Mariāņu kongregācijas Latvijā 90 gadu svinības, kurā netrūka ne intelektuālas un izzinošas barības, ne arī svinīgi pacilājošu brīžu.
13. septembra pēcpusdienā Viļānu baznīcā varēja noklausīties trīs referātus. Dmitrijs Artjomovs MIC pastāstīja par Mariāņu kongregācijas dibinātāju, svētīgo Staņislavu Papčinski (1631-1701) un to, kas īpaši raksturīgs viņa garīgajai dzīvei, t.i. mīlestību uz Kristu un Baznīcu, Vissv. Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas noslēpuma godināšanu; lūgšanu par dvēselēm, kas cieš šķīstītavā; palīdzības sniegšanu diecēzes priesteriem viņu kalpojumā.
Tēva Andra Ševela MIC referāts bija veltīts mariāņu kongregācijas atjaunotājam, svētīgajam Jurim Matuļevičam (1871-1927). A. Ševels uzsvēra, ka svētīgais, būdams diecēzes priesteris, ilgojās iestāties kādā kongregācijā, taču politiskās situācijas dēļ – cara valdība bija aizliegusi uzņemt jaunus locekļus ordeņos un kongregācijās, tādējādi cenšoties panākt klosteru „izmiršanu” – viņam tas bija liegts. 1909. gadā viņš nolēma atjaunot un reformēt Mariāņu kongregāciju, kurā tobrīd bija palicis tikai viens tēvs. Viņš pats tajā iestājās un nodibināja pagrīdes noviciātu, kurā stājās daudzi priesteri, kas arī juta ilgas pēc klosterdzīves. Tāpēc svētīgo J. Matuļeviču mēdz dēvēt par slēpto kongregāciju „aizbildni”. Kā vēl vienu svētīgā garīgumu raksturojošu īpašību A. Ševels izcēla to, ka viņš, dzīvodams starp poļiem un lietuviešiem, mācēja atrast kopīgu valodu gan ar vieniem, gan ar otriem. Tobrīd abām tautām bija sarežģītas attiecības, bet viņš, būdams labs pret abiem, tās spēja samierināt. Kad svētīgo apsūdzēja, ka viņš ir pārāk labs pret vieniem, viņš savā dienasgrāmatā rakstīja: „Mana partija ir Kristus Baznīca.”
Tēvs Pāvils Zeiļa MIC īsi izstāstīja mariāņu tēvu vēsturi Latvijā. Juris Matulevičs bija studiju biedrs un labs draugs arhibīskapam Antonijam Springovičam un ieteica pēc klosterdzīves alkstošus jauniešus sūtīt formācijā uz Mariāņu kongregāciju. Kad latviešu mariāņu tēvi Benedikts Skrinda MIC un Broņislavs Valpitrs MIC 1924. gada februārī no noviciāta atgriezās Latvijā, arhibīskaps viņus nozīmēja uz Viļāniem, kur tobrīd bija vecs, gandrīz pilnībā iznīcināts bernardīņu klosteris. Latvijas pirmās neatkarības gados mariāņi atjaunoja klosteri, draudzes dzīvi, daudz brauca misijās – gandrīz katrā Latgales draudzē viņi bija novadījuši misijas, t.i. nedēļu garas rekolekcijas ar mērķi atjaunot vietējās draudzes garīgo dzīvi. 1940. gadā Latvijā bija vairāk nekā 40 mariāņi, bija atvērta jauna māja Rēzeknē, nodibināta latviešu province. Pēc Padomju armijas ienākšanas mariāņi tika izklīdināti, jo saskaņā ar varas noteikto klostera dzīve bija aizliegta. Līdz 1990. gadam mariāņi dzīvoja kā parasti diecēzes priesteri. Tomēr slepens noviciāts Rīgas Garīgajā seminārā bija. Pateicoties mariāņu tēvam Viktoram Pentjušam, daudzi vidējās paaudzes priesteri, kas tagad kalpo Baltkrievijā, Ukrainā, varēja izdzīvot klosterdzīves aicinājumu. Andris Ševels MIC un Rinalds Stankēvičs MIC ir pirmie mariāņi, kas pēc neatkarības atjaunošanas formāciju saņēma jau Polijā. Šobrīd mariāņiem ir trīs klosteri Latvijā: Viļānos, Rēzeknē un Daugavpilī. Latvijā ir deviņi mariāņi, bet tēvi pauž cerību, ka ar laiku būs vairāk.
Pēc referātiem Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis svinēja Svēto Misi, kurā uzsvēra – neskatoties uz to, ka pasaulē notiek daudz ļaunuma, daudz iemeslu, lai skumtu, mums tomēr ir arī iemesls priecāties, jo Kristus ir devis savu pestīšanu un mums ir apsolīta Valstība debesīs. Tas dod mums cerību, spēku rīkoties, censties dzīvot kristīgi. Viņš arī atzina, ka no mums ir atkarīgs tad, kas kāda valdība mums būs, un aicināja ticīgos vēlēšanās izdarīt pareizu izvēli.
Pirmā svētku diena noslēdzās ar divu jaunu skulptūru pasvētīšanu Viļānu baznīcas sakrālajā laukumā – Jēzus lūgšana Ģetzemanes dārzā un Pieta – Dievmāte tur klēpī no krusta noņemto Jēzu.
Nākamajā dienā svētki turpinājās, vispirms Daugavpils Jēzus Sirds draudzē, kur sprediķi dievkalpojumā teica Mariāņu kongregācijas ģenerālās kūrijas galvenais ekonoms tēvs V. Jasinskis MIC. Bet Svētās Mises noslēgumā Mariāņu kongregācijas viceģenerālis Džozefs Rošs Veronikai Ragaušai pasniedza svētīgā Staņislava Papčinska medaļu. D. Artjomovs MIC pastāstīja, ka šī medaļa iedibināta ar mērķi pagodināt tos cilvēkus, kuri ir saistīti ar Mariāņu kongregāciju, un tiek piešķirta trīs nominācijās: dzīvības aizstāvis (tiem, kuri cīnās par to, lai cilvēku dzīve tiktu sargāta no ieņemšanas līdz dabiskai nāvei), evaņģelizētāji (tiem, kas rūpējas par to, lai Dieva Vārds tiktu sludināts vienmēr un visur) un labdariem. V. Ragaušai medaļa tika piešķirta trešajā nominācijā. Veronikas kundze kopš 24 gadu vecuma kā saimniece ir palīdzējusi un turpina palīdzēt mariāņu tēviem. Šādā kalpojumā viņu 1959. gadā iesaistīja Rikavas prāvests Pēteris Švirksts MIC. 1970. gadā viņa kopā ar priesteri pārcēlās uz Izvaltu, kur līdzīgi kā Rikavā saimnieces pienākumus apvienoja ar valsts darbu kolhozā. Pēc tēva Pētera MIC nāves viņa nesavtīgi palīdzēja Viļānu klosterī, bet kopš 2008. gada palīdz mariāņu tēviem Daugavpilī. Par savu darbu viņa nekad nav ņēmusi samaksu, vēl vairāk no algas un tagad nelielās pensijas cenšas atbalstīt baznīcu arī finansiāli. Svētīgā Papčinska medaļas tiek piešķirtas katru gadu, bet pirmo reizi tā ir pasniegta Latvijas cilvēkam.
Svētki noslēdzās ar dievkalpojumu Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcā, kur uzrunu teica Mariāņu kongregācijas viceģenerālis Džozefs Rošs.
Mariāņu kongregācija ir Romas Katoļu Baznīcas priesteru un brāļu kopiena, kuras mērķis ir kalpot ticīgajiem un evaņģelizēt. Kongregācijas harizmātā ir ierakstīta Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgas ieņemšanas kulta un Dieva Žēlsirdības kulta izplatīšana, lūgšana par mirušajiem un palīdzība prāvestiem pastorālā darbībā. Daudzi mariāņi ir iesaistīti darbā universitātēs, vada rekolekcijas, nodarbojas ar atsevišķo grupu pastorālo aprūpi. Mūsdienu mariāņi pēc apģērba neatšķiras no diecēzes priesteriem. Katram mariānim aiz uzvārda parasti tiek pievienoti burti „MIC”, kas ir saīsinājums no abreviatūras C.M.I.C. – Congregatio Marianorum Immaculatae Conceptionis, tulkojumā Bezvainīgās Ieņemšanas Mariāņu Kongregācija. Šie burti norāda uz brāļa piederību mariāņiem.
LRKB IC, foto: Ilze Sondore
