2266
Saskaņā ar Baznīcas tradicionālo mācību – gadījumos, kad pilnīgi noskaidrots, kas ir vainīgais un kāda ir viņa atbildība, ir pieļaujama nāvessoda piespriešana, ja tas ir vienīgais iespējamais ceļš, kā sekmīgi nosargāt cilvēku dzīvības no netaisnīga agresora.
2267
Taču, ja ir iespējams aizsargāt no agresora cilvēku dzīvības un drošību bez asins izliešanas, tad amatpersonām jālieto šādi līdzekļi, jo tie labāk atbilst konkrētajiem kopējā labuma apstākļiem un ir piemērotāki cilvēka cieņai.
Patiesībā mūsdienās valstij ir līdzekļi sekmīgai noziedzības apkarošanai, lai noziedznieku padarītu nekaitīgu, neatņemot viņam pavisam iespēju atgriezties; tādēļ gadījumi, kad ir absolūti nepieciešams, lai vainīgajam piemērotu nāves sodu “ir ļoti reti (..) sastopami (..), vai arī tādu patiesībā nav nemaz”. (Jānis Pāvils II, Enc. Evangelium vitæ, 56: AAS 87 (1995), 464. lpp.)
