2296
Orgānu pārstādīšana ir saskaņā ar morālisko likumu, ja briesmas un fiziskais un psihiskais risks, kādam tiek pakļauts donors, ir samērojams ar labumu, kāds sagaidāms orgāna saņēmējam. Orgānu dāvāšana pēc nāves ir cēla rīcība, kas pelnījusi atzinību kā augstsirdīga solidaritātes izpausme. Taču tā nav morāliski pieļaujama, ja donors vai viņa tuvinieki, kam uz to ir tiesības, nav devuši savu nepārprotamo piekrišanu. Bez tam morāliski nepieļaujami ir tieši veicināt kāda cilvēka izkropļošanu, padarot viņu par invalīdu vai izraisot viņa nāvi, kaut arī tas būtu darīts nolūkā paildzināt citu cilvēku dzīvi.
2301
Līķu sekcija un izpēte var būt morāliski pieļaujama likumīgas izmeklēšanas un zinātniskās pētniecības nolūkos. Būt par orgānu donoru bez atlīdzības pēc nāves iestāšanās ir likumīgi un var būt slavējami.
Baznīca pieļauj kremāciju tādā gadījumā, ja tā nav neticības uz miesas augšāmcelšanos izpausme. (Sal. KTK, 1176. kanona § 3)
