30. oktobra pēcpusdienā Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) telpas piepildīja daudzu ļaužu čalas, sarunas un iepazīšanās. Tie bija ļaudis, kuri bija ieradušies, lai piedalītos nesen beatificētajam Alvaro del Portiljo veltītajā konferencē “Eiropas garīgā atdzimšana svētīgā Alvaro del Portiljo rakstos un dzīvē”. Starp šiem ļaudīm bija gan laji, gan RARZI studenti un pasniedzēji, gan arī priesteri, klosterļaudis, kā arī divi īpaši viesi – Romas Svētā Krusta Pontifikālās universitātes profesors Karlo Piopi (Carlo Pioppi) un Tallinas diecēzes apustuliskais administrators, bīskaps Filips Žurdāns (Philippe Jourdan). Šie abi īpašie viesi uzstājās ar priekšlasījumiem, kuros padziļinātāk klātesošajiem tika līdzdalīta svētīgā Alvaro vēsts jaunās evaņģelizācijas kontekstā.
Konferences laikā abi lektori līdzdalīja savu pieredzi un arī personīgās atmiņas par tikšanos un pazīšanos ar svētīgo Alvaro del Portiljo, tādējādi šī nesen jaunieceltā svētīgā vēsti līdz klausītājiem nogādājot īpaši tuvā un personiskā ceļā. Santakročes universitātes profesors Piopi ar savu stāstījumu klātesošos izveda cauri dona Alvaro biogrāfijai, parādot gan svētīgā ciešanas Baznīcas vajāšanu laikā Spānijā, gan viņa aktīvo darbību dažādos Baznīcas amatos un ciešajās saiknēs ar četriem pāvestiem – Piju XII, Jāni XXIII, Pāvilu VI un Jāni Pāvilu II, it īpaši – ar pēdējo, pāvestu – poli. Godājamais prof. Karlo Piopi savas lekcijas nobeigumā gan priesteriem, gan arī visiem pārējiem klātesošajiem sacīja:”Monsinjors Portiljo ir kā gaisma, kas spīd un ir kā piemērs, piemērs arī mūsdienu priesteriem. Gaisma, kas ir kā gana zizlis, kādu to mums pasniedz Vatikāna II koncils.” Mums ikvienam nepieciešama garīgā gaisma, kuru izstaroja svētīgais monsinjors, Opus Dei prelāts Alvaro del Portiljo: nopietna un dziļa lūgšanu dzīve, izcilas darbaspējas, spējas pieņemt savu tuvāko, dziļa pazemība, kura it visā raugās ar Dieva gribas acīm, kā arī personīgā atturība – gan no tituliem, gan apbalvojumiem.
Īpašu šo konferenci darīja arī klātesošā Jāņa Kurševa muzikālais priekšnesums – vispirms viņa izpildījumā dzirdējām Johana Sebastiana Baha “Jesu, meines Lebens Sonne” (“Jēzu, manas dzīves saule”) un pēc tam, vēl pirms Tallinas apustuliskā administratora Filipa Žurdāna uzstāšanās, tenors nodziedāja interlūdiju no Jāņa Lūsēna izrādes “Teiksma par Meierovicu” – “Ej, vēstī visai pasaulei”. Šī it kā laicīgā kompozīcija tomēr tik lieliski sasaucās arīdzan ar svētīgā dona Alvaro apustulātu un pamudinājumu, kas ir ikviena kristieša dzīves uzdevums – iet un pasaulei vēstīt Dieva apsolījumu, Viņa Atklāsmi. Dons Alvaro, kā klātesošie dzirdēja no prof. Piopi, ir veicis tik daudz dažādu aktivitāšu – dibinājis slimnīcas, augstskolas, studiju centrus, palīdzējis augt Opus Deitajās valstīs, kurās katolicisms ir samērā minoritāra reliģija – vienvārdsakot, liecinājis ar dziļiem un paliekošiem Kunga mīlestības darbiem.
Monsiņjors Filips Žurdāns klātesošajiem savas uzrunas iesākumā atgādināja, ka viņam kā Tallinas apustuliskajam administratoram ir liels prieks, ka Latviju un Igauniju vieno Terra Mariana jeb Māras zemes nosaukums, kurai par godu 2015. gadā tiks atzīmēta Terra Mariana astoņsimtgade. Bīskaps vērsa uzmanību arī uz faktu, ka garīgā atmoda un pareiza vērtību saglabāšana ir iespējama tikai Dievmātes aizbildniecības spēkā. Bīskaps Žurdāns konferences laikā līdzdalīja savas izjūtas, kā viņš izjutis svētīgā Alvaro apustulisko un misijas garu. Donam Alvaro vienmēr bija īpaša vēlme piepildīt un īstenot pāvesta vēlmes, tādējādi apliecinot reālu vēlmi darboties un celt Baznīcu, aicinot tajā aizvien vairāk un vairāk cilvēku. Alvaro personīgi ielūdzis tā laika Romas studentus uz kopīgu Misi Vatikānā un aicināja viņus ņemt līdzi visus, ko vien var. Viņš motivēja jauniešus, sakot: to dariet aiz mīlestības pret pāvestu! Pateicoties dona Alvaro darbībai, daudzu jauniešu sirdīs iedegās atjaunota mīlestība pret Baznīcu, pret savas garīgās dzīves izkopšanu un uz ceļu, kas ved uz sava aicinājuma apzināšanos. No šīm iniciatīvām tad arī dzima svētā pāvesta Jāņa Pāvila II ideja par Vispasaules jauniešu dienām.
Tallinas bīskaps prezentācijas nobeigumā mums atstāja šādus vārdus: “Kā mācīja svētais Hosemarija – tikai kopā ar Pēteri mēs varam auglīgi strādāt Kunga druvā un mēs, Pētera bērni, esam vajadzīgi viņam. Mēs, Igaunijas un Latvijas katoļi, varam teikt, ka dzīvojam starp mūsu brāļiem kristiešiem, kuri ir zaudējuši vienotību ar Pēteri. Un tieši Pēteris, kā arī vienotība un spēks ticībā, ko no viņa saņemam, var no jauna vest visus kristiešus uz vienotību.”
Un pēc šīs skaistās un daudzu atziņu piepildītās konferences klātesošie devās uz Jēkaba katedrāli, kurā Tallinas apustuliskā administratora, bīskapa Filipa Žurdāna vadībā tika svinēta pateicības Svētā Mise par svētīgā Alvaro del Portiljo, bīskapa un Opus Dei prelāta, beatifikāciju.
Domāju, ka visi konferencē klātesošie līdz ar mani pateicas Opus Dei preses birojam Rīgā, kurš sadarbībā ar RARZI un Jēkaba katedrāli organizēja šo svētīgo pasākumu, kā arī īpaši pateicas RARZI direktorei, prof. Žanetei Narkēvičai par sirsnīgo atmosfēru un viesu uzņemšanu draudzīgajās RARZI telpās, svētā Akvīnas Toma un svētā Stefana zālēs.
Svētīgi pavadīts laiks, paldies!
Rakstu sagatavoja Didzis Kukainis, RARZI bakalaura programmas 1. kursa students, autora un Lienes Martuzānes foto
