Tuvojoties 1. novembrim – Vispasaules svētdarīšanas dienai, Kustība “Pro Sanctitate” aicina uz vispārējam aicinājumam uz svētumu veltītiem pasākumiem Rīgā, Daugavpilī un Jēkabpilī. Šī gada tēma ir „Cilvēku vēsture, Dieva vēsture”.
Pirmā lūgšanu tikšanās notiks piektdien, 24. oktobrī, plkst. 16 Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, kur lūgsies par skolotāju, katehētu un pastorālo darbinieku svētumu. Svēto Misi plkst. 16.30 svinēs priesteris Bernards Vagalis. Nākamā lūgšanu tikšanās, kas būs veltīta tieši draudzes svētumam, notiks Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē 26. oktobrī un sāksies ar Rožukroni plkst. 18. Pēc Svētās Mises būs uzvedums „Euharistija – mans ceļš uz debesīm” (Mazā Pils ielā 2, Svētdienas skolas telpās).
Piektdien, 31. oktobrī plkst. 17 Jēkaba katedrālē „Pro Sanctitate” aicina uz lūgšanu par pasaules svētumu. Šai pašā dienā Daugavpils Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīcā arī notiks lūgšanas: Vesperes, Rožukronis, Svētā Mise un adorācija. Sākums plkst. 17 un noslēgums pusnaktī.
1. novembrī „Pro Sanctitate” aicina uz Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcu, kur plkst. 18 būs adorācija un plkst. 19 Svētā Mise. Vēl lūgšanu tikšanās būs 7. novembrī plkst. 17 Jēkabpilī un 20. novembrī plkst. 17.30 Bolderājas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīcā.
Pārdomas šī gada Vispasaules svētdarīšanas dienai sagatavojusi Apustuliskā Oblāte Mirella Skalija.
Cilvēku vēsture, Dieva vēsture
Sapnis par svētumu nav paredzēts, lai tajā gremdētos, bet lai veidotu cilvēces vēsturi uz zemes. Tieši cilvēciskās vēstures savijumos Dieva svētums, Viņa patiesības un laimes plāns ikvienam cilvēkam un visai cilvēcei kopumā veido savu ceļu.
Šajā gadā Vispasaules svētdarīšanas dienā mēs tiekam aicināti pievērsties cilvēku un Dieva vēstures apceres tēmai.
Svētie ir dārga dāvana cilvēcei, tie iedzīvina sevī visas Dieva patiesības un skaistuma iezīmes – tie ir Viņa atspulgs. Svētie ir aktuāls un redzams apstiprinājums tam, ka Dieva mīlestības augstumi nav ilūzija. Viņa mīlestība atmirdz ikvienā cilvēku dzīves lappusē, ikvienā sievietes un vīrieša vaigā šajā laikā, vēsturē.
Kā raksta Džakvinta: “Kas var noliegt Benedikta un viņa mūku devumu Eiropas civilizācijai, franciskāņu kustības miera veicināšanas darbu, lielo svēto, kuri dzīvoja Romā Kontrreformas periodā, morāli nesošās aktivitātes, Turīnas svēto labdarības un pedagoģisko efektivitāti XIX gadsimtā? Svētā klātbūtne ap sevi koncentrē un veicina aktivitāti; citi seko viņa pēdās.” („Mīlestība ir revolūcija”)
Dievs ir vēsturē, Dievs darbojas vēsturē, un dzīve Viņā un ar Viņu, ir jau mūžības sasniegšana virs šīs zemes: Dievs vēlas, lai mēs ar Viņu kopā esam kādas „cilvēciskas” vēstures autori. Tādas civilizācijas, kas tiek barota ar Evaņģēliju un tā konkrētiem un iespējamiem brālības piedāvājumiem cilvēku vidū.
Dievs, kura apredzībā ir vēsture, aicina mūs veidot to kopā Viņu. Šo apziņu nepieciešams no jauna un fundamentāli atjaunot katra kristieša dzīvē un misijā; Vispasaules svētdarīšanas dienas tēma dod mums iespēju, jo, kā atkārto Benedikts XVI, “arī mēs varam būt kārdināti reducēt ticības dzīvi līdz vienkāršam jūtu jautājumam, tā novājinot savu spēku iedvesmot konsekventu pasaules skatījumu un stingri noteiktu dialogu ar daudziem citiem skatījumiem, kas konkurē, lai iekarotu mūsu laikabiedru prātus un sirdis” (Homīlija 2008. gada 19. jūlijā). Dieva Atklāšanās vēsture, kurā Viņš veido dialoga attiecības ar cilvēku, piešķir jaunu jēgu visam cilvēciskajam ceļam. Vēsture nav vienkārši gadsimtu, gadu, dienu virkne, bet ir Dieva klātbūtnes laiks, kas tai piešķir pilnīgu nozīmi un atver jaunai un pamatīgai cerībai. (Audiencē 2012. gada 12. decembrī).
Iesaistīties piedzīvojumā ikdienas dzīves ceļa garumā, ko veido debesis un zeme, ir dzīves Kristū visskaistākais izaicinājums, kad mūs virza pārliecība, ka Viņš ir dzīvs un piepilda mūsu dienas. Pāvests Francisks aicina mūs atcerēties un mudina: „Ticība nozīmē pārliecību par Viņa uzvaras gājienu vēsturē kopā ar tiem, „kas ar Viņu ir aicinātie, izredzētie un uzticīgie” (Atkl 17, 14). Ticēsim Evaņģēlijam, kas saka, ka Dieva Valstība jau ir klātesoša pasaulē un attīstās dažādās vietās un veidos: gan kā maza sēkliņa, kas var izaugt par lielu koku (sal. Mt 13, 31–32), gan kā mazumiņš rauga, kas liek uzrūgt lielam mīklas daudzumam (sal. Mt 13, 33), gan kā laba sēkla, kas izaug starp nezālēm (sal. Mt 13, 24–30) un vienmēr var mūs patīkami pārsteigt. Valstība ir šeit, tā no jauna atgriežas, tā cīnās, lai atkal uzziedētu. Kristus augšāmcelšanās visur rada šīs jaunās pasaules asnus, un, pat ja tiek nolauzti, tie atkal parādās, jo Kunga augšāmcelšanās ir jau pārņēmusi šīs vēstures apslēptos audus. Jēzus nav augšāmcēlies veltīgi. Nepaliksim šī dzīvās cerības ceļa maliņā!” (EG, 278)
Jaunās pasaules asni ir šīs vēstures apslēptajā stāstā. Šeit ir runa par tādu pārliecību, kas mūs izaicina un mudina:
– izsekot visām Svētā Gara darbības zīmēm vēstures gaitā un stāstiem, kurus mums piedāvā Svētie Raksti;
– celt gaismā Evaņģēlija liecības un faktus, kuri deva spēcīgu impulsu un noteica civilizācijas domāšanas virzienu dažādos gadsimtos un vēsturiskos notikumos;
– audzināt sirdi, izglītot prātu, radīt domu strāvojumu, izkopt sociālu un personālistisku mentalitāti, kas ir jūtīga uz svētuma stāstiem, kas spēj tiem sekot līdzi, izplatīt, veidot un veicināt ikvienā vietā;
– uzņemties misiju būt mīlestības revolucionāriem tai vēstures posmā, kas mums ir iedots, lai par to rūpētos.
Lai Vispasaules svētdarīšanas diena 2014. gadā piedāvā dažādas idejas un iespējas! Lai svētuma skaistums un bagātība, kas pārveido pasauli, ir gan dāvana, pēc kuras nemitīgi lūgt, gan cilvēcisks un garīgs uzdevums, ko ar prieku atkal un atkal atkārtojam.
LRKB IC
