21. februārī Laterāna Pontifikālās universitātes (LPU) rektors V.E. bīskaps Enriko dal Kovolo vizītē Latvijā apmeklēja augstskolas filiāles Rīgas Augstāko reliģijas zinātņu institūtu (RARZI) un Rīgas Teoloģijas institūtu (RTI). Kad daudzās tikšanās ar administrācijas darbiniekiem, studentiem un docētājiem bija noslēgušās, viņš sniedza nelielu interviju.
Jūs veicat LPU rektora pienākumus jau kopš 2010. gada, bet Latvijā viesojaties pirmo reizi. Kādi ir spilgtākie iespaidi?
Mans spilgtākais iespaids ir tāds, ka Latvija ir valsts, kas joprojām nes sevī brūces. Tās ir brūces, ko atstājis komunistiskais režīms. Tā ir zeme, kas ir daudz cietusi un devusi arī daudzus mocekļus. Pēc Berlīnes mūra krišanas kļuva aktuāls liels kārdinājums – patērētājsabiedrība un sekulārisms, kas ir tipiski Eiroatlantijas reģionam. Aicinājumi uz garīgo kārtu un klosterdzīvi, kā arī dalība Baznīcas dzīvē skaitliski ir ļoti samazinājusies. Bet ar lielu gandarījumu varu teikt, ka gan semināristi, gan laji – jo, šeit Latvijā es apmeklēju gan Garīgo semināru, kas afiliēts Laterāna universitātes Teoloģijas fakultātei, gan RARZI, kurā studē pārsvarā laji – ļoti labi apzinās šā brīža situāciju. Viņos ir vēlme strādāt Baznīcas labā un kultūras jomā, viņos ir briedums un nav zudusi cerība.
Mēs esam LPU filiāle. Cik plašs ir universitātei, konkrēti Teoloģijas fakultātei, afiliēto augstskolu loks?
Kopš 1999. gada Fakultātei afiliēto institūtu loks ir ļoti paplašinājies. Tagad pavisam ir apmēram 50 centri, kas ir vienoti ar LPU dažādos līmeņos – kā asociētās (saistītās), afiliētās, pievienotās vai inkorporētās augstskolas. Turklāt, šobrīd es pats cenšos intensificēt sadarbības līmeņa attiecības ar jaunām universitātēm, arī valsts universitātēm un pat nekatoliskajām. Nākamā būs Kom (Qom) universitāte Irānā, ar kuru tiks noslēgta īpaša konvencija. Mums ir apmēram 50 šie saistītie centri, kas atrodas visos piecos pasaules kontinentos. Tāpēc vēlos teikt, ka šī realitāte patiešām atspoguļo Katoliskās Baznīcās universālo dimensiju.
Jums ir labi zināma pasaules afiliēto institūtu situācija. Kam afiliētajiem institūtiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība?
Manuprāt, tiem vispirms vajadzētu tiekties saglabāt neskartu universitātes autentisko ideju. Universitāte nedrīkst būt pakļauta sistēmas spiedienam. Studentus nedrīkst sagatavot tā, ka tie kļūst par sistēmas marionetēm. Universitātei ir jāformē kritiska persona, kura spēj vērtēt realitāti. Un tādēļ universitātei ir jāuzņemas šī personas integrālā formācija.
Jums ir doktora grāds patristikā un Jūs labi pārzināt Baznīcas tēvu mantojumu. Kurus no patristikas darbiem Jūs ieteiktu iztulkot latviski? Ar kuriem darbiem teoloģijas studentiem būtu obligāti jāiepazīstas?
Domāju, vispirms tie ir izcilie darbi par priesterību. Vispirms tie, kas tapuši laikposmā starp 4. gadsimtu – ko dēvē par patristikas laikmeta „Zelta gadsimtu” – un 6. gadsimtu. Tie ir darbi par priesterību, ko rakstījuši Ambrozijs un Augustīns Rietumos un Jānis Hrizostoms Austrumos. Ļoti svarīga ir „Regola pastoralis”, ko uzrakstījis Gregors Lielais. Domāju, šiem darbiem būtu jābūt ikviena seminārista obligātajai literatūrai.
Jūsu dzīvē liela loma ir bijusi Saleziāņu kongregācijai. Vai un kā Jūs svinat Konsekrētās dzīves gadu?
Jūs mani mudināt pārdomāt kādu providenciālu saikni. Protams, Konsekrētās dzīves gads man ir nozīmīgs tāpat kā visai Baznīcai, taču man kā saleziānim, tas ir arī Dona Bosko dzimšanas divsimtais gads. Dons Bosko ir dzimis 1815. gada 16. augustā un mēs svinam viņa dzimšanas 200 gadu jubileju. Kā es cenšos izdzīvot šo gadu? Cenšos to darīt praktiski – gan sprediķojot, gan pieskaroties šim faktam savās konferencēs, gan arī cenšoties savā personiskajā dzīvē īstenot trīs lietas, kuras mums ir uzticējis pāvests Francisks „Vēstulē Konsekrētajām personām”. Un tās ir – ar prieku atcerēties mūsu kopienu pirmsākumus, mūsu pagātni, ar aizrautību izdzīvot pašreizējo brīdi un, visbeidzot, trešais – raudzīties nākotnē ar cerību.
Ko Jūs novēlētu divu Latvijas filiāļu RTI un RARZI studentiem un pasniedzējiem, kā arī visai Latvijas studējošajai jaunatnei?
Atļaujiet man izdarīt nelielu dalījumu. RTI un RARZI studentiem un docētājiem es novēlu būt kompetentiem lieciniekiem, tas ir, lieciniekiem, kuri ir iedziļinājušies un studējuši ticības jautājumus, Evaņģēliju, Atklāsmi. Viņiem ir jāliecina par šīm vērtībām. Es novēlu viņiem būt par personām, kuras prot piesaistīt ticībai. Savukārt, Latvijas studējošajai jaunatnei, kas pieder dažādām reliģijām un kāds diemžēl varbūt pat nav pieņēmis ticības dāvanu, novēlu prast demontēt šā brīža elkus, tas ir, novēlu viņiem saprast, ka ir ceļi, kuri it kā ved uz laimi, tomēr tā nav patiesā laime, tās ir lamatas. Šie ceļi ved uz nāvi. Un ir arī citi ceļi uz laimi, kas ir patiesa un dara cilvēka dzīvi skaistu, tādu, ko ir vērts dzīvot. Īstais ceļš ir tas, kurš palīdz iemācīties dāvāt savu dzīvi citiem.
Paldies par sarunu.
Sarunājās m. Biruta Krivteža
