Kopienas “Chemin Neuf” mājā Liepājā gandrīz visu jūlija dzīvoja deviņas franču jaunietes un kopienas brālis no Gvinejas. Tā bija viena no tā saucamajām ceļojošām brālībām 17 – 25 gadus veciem jauniešiem, kuras organizē kopiena “Chemin Neuf” Francijā.
Šogad franču jauniešiem bija iespēja ar šādu ceļojošo brālību doties uz kopienas māju Kotdivuāru Āfrikā, kopienas māju bijušajā kartūziešu klosterī “Aula Dei” Zaragosā (Spānijā) un valsti, kas atrodas Eiropas austrumos – kopienas māju Karostā, Liepājā. Jau gada garumā jaunieši, kas pieteikušies braucienam, tikās vairākās nedēļas brālībās, kopīgi lūdzās un pārrunāja dažādas tēmas, lai viens otru vairāk iepazītu, saliedētos un varētu sekmīgāk kalpot. Citos gados šādus projektus kopiena “Chemin Neuf” realizējusi arī Ungārijā, Izraēlā, Čadā un Burundi.
Jauniešiem šāda ceļošana brālībās ir laba iespēja iepazīt kādu valsti, kas viņiem ir eksotika, kā arī tādā viedā tuvoties Dievam. Ieradušies galamērķī, viņi dzīvo kopienas mājā, piedalās noteiktās misijās, kalpošanās, dažādos ēku sakārtošanas darbos un, protams, iepazīst arī citas valsts kultūru. Daļai franču meiteņu, kas šogad ieradās Latvijā, tā izrādījās arī iespēja iepazīt Dievu. Kā viņas pašas vēlāk atzina, tad šis ceļojums viņām dāvāja kaut ko daudz dārgāku par vienkāršiem piedzīvojumiem, proti, ticību. Vairākas meitenes par iespēju piedalīties šādā projektā uzzināja internetā, iepriekš neko nezinot pat par kopienu.
Kopiena Latvijā piedāvāja meitenēm katru dienu piepildītu programmu, kurā darbi mijās ar atpūtu, brālības laikiem, lūgšanu un slavēšanu. Pirmajā nedēļā meitenes intensīvi piedalījās ēkas sakārtošanas darbos Ložmetējnieka ielā 6, kuru kopiena iegādājās tikai pagājušā gadā, cerot, ka nākotnē tā būs iespēja, kur paplašināt kalpošanu ģimenēm. Pašlaik tā ir grausts, kas atrodas vienotā teritorijā ar kopienas māju Atmodas bulvārī 15. Franču jaunietes ar dažādām spēlēm izklaidēja Karostas bērnus, kā arī vienu dienu pavadīja ar Liepājas bērnu nama bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Pēdējā nedēļā daļa meiteņu devās kalpošanā uz Saldu, kur Sv. Gregora kristīgajā misijas centrā nedēļas garumā norisinājās Kānas vasaras sesija. Daļa palika kopienas mājā Liepājā, lai palīdzētu vadīt nodarbības Kānas ģimeņu pusaudžiem, kas ieradās no Saldus.
Ema no Eksanprovancas : “Man šis ceļojums daudz deva. Tā bija īpaši laba pieredze attiecību jomā, jo mēs veidojāmies kā viena brālība. Kā arī laba pieredze darbā ar bērniem. Garīgajā jomā šis laiks man ļāva pietuvoties Dievam. Jo īpaši, kad kalpojām bērniem Kānas sesijā. Viss, ko šeit Kānā piedzīvoju un redzēju, mani tik ļoti uzrunāja, ka ļāva apjaust Dieva tuvumu. Tās bija arī liecības, spēcīgi garīgie laiki, piemēram, slavēšana un izlīguma vakars.”
Andriana no Versaļas : “Man bija prieks atklāt citu kultūru, par kuru es vispār neko nezināju. Atklāt, ka šeit ir tik daudz labu mākslinieku, dejotāju un dziedātāju [meitenes sekoja līdz pārraidēm no skolēnu dziesmu un deju svētkiem]. Man ļoti patīk šī valsts. Taču svarīgākais, ka šis laiks man palīdzēja uzsākt personisku garīgo pieredzi ar Dievu. Viņam jo īpaši varēju pietuvoties šeit Saldū, Kānas laikā. Prieks, mīlestība, kas šeit bija tik acīmredzama, man ļāva noticēt, ka Dievs patiešām ir mūsu vidū. Esmu laimīga, ka varēju iegūt šādu pieredzi un ticību Dievam.”
Kloē no Eksanprovancas : “Mēs Latvijā tikām īpaši labi uzņemtas. Kopiena bija parūpējusies par jauku un sirsnīgu gaisotni, lai mēs varētu justies labi. Bija prieks strādāt kopienas mājā, bet jo īpaši Saldū ar bērniem Kānas nometnē. Tas bija mazliet grūti, jo nerunājam latviski, tomēr mums izdevās apgūt kaut ko arī latviski. Gaisotne, laipni cilvēki stiprināja manu ticību.”
Antuanete no Versaļas : “Gan lūgšanu laiki, Bībeles lasīšana, liecības, izlīguma laiks, slavēšana, gan arī apkārtējo prieks deva man lielāku ticību. Mani ļoti uzrunāju, ka redzēju, ka cilvēki Kānā ir pastāvīgi pievērsušies viens otram. Dziesmas, slavēšana un dejas deva iespaidu, ka kopiena priecājas Dievā. Arī es pati tādā veidā saņēmu prieku. Nozīmīgs bija arī laiks kopienas mājā Liepājā ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Tikšanās ar viņiem man lika pārdomāt daudz lietu. Darbojoties ar viņiem, nepieciešama liela pazemība un spēja ar viņiem kopā priecāties, pat ja tas nav viegli.”
Meitenes atzina, ka, neskatoties ne uz kādām grūtībām, bija ļoti priecīgas un apmierinātas par rezultātu un jo īpaši, kad kopīgiem spēkiem izdevās atbrīvot kopienas mājas pirmo stāvu no gruvešiem. Kopumā tika iznestas vairāk nekā 20 tonnu gruvešu. Viņām bija prieks iepazīt Liepāju un Rīgu. Par īpaši skaistu viņas atzina Sv. Nikolaja pareizticīgo jūras katedrāli Liepājā. Un vēl meitenes uzrunāja, ka latvieši mīl savu valsti un nav pazaudējuši saikni ar dabu.
LRKB IC
