Šonedēļ Jelgavas katedrālē notika Latvijas un tuvāko kaimiņu diecēžu Lietuvā bīskapu sadraudzības pasākums. Bīskapi svinēja savas dzīves un priesterības jubilejas. Tai pat laikā tā bija lieliska iespēja iepazīt Baznīcas dzīvi kaimiņos esošajā valstī.
Kauņas diecēzes arhibīskaps Lionginas Virbalas SJ pastāstīja, ka Lietuvā ir septiņas diecēzes. Pēc jaunākajiem tautas skaitīšanas datiem 79% lietuvieši ir katoļi, bet tikai 7 – 9% no katoļiem svētdienās apmeklē dievkalpojumus. Bīskaps to skaidro ar ilgo padomju ideoloģijas laiku, kad ticību praktizēt bija liegts un līdz ar to vecākā paaudze nav nodevusi ticības tradīciju jaunākajai paaudzei. Tāpat katoļu skaita sarukšanu ietekmē tas, ka daudzi cilvēki pamet Lietuvu, mazinās dzimstība un pieaug gados vecāku cilvēku skaits.
Tomēr cilvēki, kas ir draudzes locekļi, parasti ir aktīvi, vismaz tā par savu draudzi Kauņā saka bīskaps L. Virbalas. Pārsvarā projektu ietvaros draudzes aktīvākie cilvēki iesaistās jaunās iniciatīvās. Arī pie citām lielākajām draudzēm, vismaz diecēžu centros, darbojas pastorālie centi, kuros visvairāk uzmanības tiek pievērsts ģimenēm. Kā uzsvēra Šauļu diecēzes bīskaps Eugenijus Bartulis, kurš jau gandrīz 18 gadus ir līdz šim vienīgais Lietuvā jaunākās diecēzes galva, tiešām ģimenei ir jāpievērš ļoti liela uzmanība, jo ir daudz šķiršanos, tāpat liela daļa pāru izvēlas kopdzīvi bez Laulības sakramenta. Tas ir Baznīcas izaicinājums parādīt savas rūpes par ģimeni.
L. Virbalas uzskata, ka liels izaicinājums ir arī gados vecie cilvēki. Jau tagad daudzas draudzes veido veco ļaužu mītnes, kurās atvieglo vientuļo cilvēku vecumdienas. Tai pat laikā Baznīcas nākotne ir jaunieši, tāpēc tiek rīkoti pasākumi un aktivitātes viņiem. Piemēram, jau septembra sākumā Šauļu diecēzē notiks ikgadējais svētceļojums no Krustu kalna uz Šiluvas svētnīcu. Tā ir iespēja jauniešiem kopā izdzīvot ticību, komunicēt, draudzēties. Tā ir iespēja arī bīskapam, priesteriem vienkārši būt kopā ar jauniešiem, viņus iedrošināt, nevis moralizēt un pamācīt, jo lielākais stimuls ir piemērs un klātbūtne, uzskata L. Virbalas.
Kā vienu no šī laika būtiskākajām Baznīcas sociālajām aktivitātēm abi bīskapi minēja Viļņas diecēzes ticīgo iesaistīšanos patvēruma meklētāju izmitināšanā. Šodien tā ir aktualitāte ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Atbalsta sniegšanu Lietuvā vispirms sāka Viļņas luterāņu draudzes, kas piedāvāja iebraukušajām ģimenēm mitināties draudzes ticīgo ģimenēs. Šogad iniciatīvu turpina Viļņas diecēze sadarbībā ar Viļņas „Caritas” organizāciju. Šogad mājvieta piedāvāta vairākām ģimenēm no Sīrijas. „Bēgļi tiek uzņemti, neskatoties uz reliģisko piederību. Tiek pieņemts ikviens. Viņi bēg no kariem, no briesmām, tāpēc ir svarīgi izprast situāciju. Es pats esmu strādājis Romā mītnē studentiem, kurā iepazinu studentus no Sīrijas, Libānas. Dzirdēju dažādus briesmu stāstus! Jāsaprot, ka tie ir mūsu brāļi,” uzskata L. Virbalas.
Lietuvas bīskapi aicina apmeklēt savu valsti, doties uz svētceļojuma vietām, piemēram, jau uz minēto Šiluvu, uz Viļņu, Trakai apkārtni, kas saistīta ar māsu Faustīni Kovaļevsku. Savukārt Kauņas bīskaps aicina apmeklēt Lietuvas jaunāko baziliku Kauņā. Tā ir Kristus augšāmcelšanās bazilika, kuras celtniecība aizsākās 20. gadsimtā starpkaru posmā, bet konsekrēta tā tika tikai 2004.gadā.
LRKB IC
