22. augustā Baltarišķos, Lietuvā, mūža solījumus Tiberiādes brāļu kopienā salika pirmais brālis no Latvijas – Jānis. Nelielā un vienkāršā koka kapela bija pārpildīta, jo svinīgajā notikumā piedalījās Jāņa ģimenes locekļi un draugi no dzimtās Latgales puses, kā arī no Rīgas. Svēto Misi svinēja Kauņas diecēzes bīskaps Lionginas Virbalas SJ.
Jānis stāsta, ka viņa ģimenē ir ticīga mamma, bet tētis ir neticīgs: „Esmu gan kristīts, piegājis pie Pirmās Svētās komūnijas un iestiprināts jau bērnībā, bet personīgu attiecību ar Dievu man nebija, un attiecības izveidot nepalīdzēja arī vecāku šķiršanās, kad man bija 13 gadi. Līdz 20 gadu vecumam mana dzīve gāja vairāk lejup.” Tomēr tad Jānis piekrita doties svētceļojumā uz Aglonu, kas palīdzēja spert nākamos soļus, iesaistoties Baznīcas aktivitātēs.
Kādu rekolekciju laikā Jānis nonāca Tiberiādes brāļu kopienā Baltarišķos, kas izmainīja viņa priekšstatu par klosteri. Šajā vietā viņam patika brāļu vienkāršība, darbs un dabas tuvums, jo „pats nāku no laukiem”. Tāpēc Jānis pēc ilgākām pārdomām 2008. gadā tomēr piekrita piedāvājumam dzīvot gadu kopienā – „Jāņa Kristītāja gadu”.
Viņš toreiz vēl nemaz nedomāja par savu aicinājumu. Mērķis bija garīgi atpūsties un padziļināt savu ticību. „Šī gada laikā redzēju gan kopienas brāļus, gan priesterus, gan ģimenes – visus iespējamos aicinājumus – un sāku pārdomāt, bet kur ir mana vieta šajā pasaulē, kādu plānu Dievs ir sagatavojis man. Pagāja labs laiciņš, kamēr es izdzirdēju Viņa gribu. Un 2009. gada 20. maija vakarā ar pilnīgi brīvu sirdi lūdzos Kungam: „Kungs, vēlos savu dzīvi ziedot Tev, bet kur un kā – nezinu! Vai tik tišām Tiberiāde ir manas mājas!?” Un šeit sirdī sajutu bezgalīgu prieku, laimi un mieru – „Jā, Jāni, šeit ir tavas mājas!” Tas bija tik skaidri, ka vēl šodien atceros šo notikumu, tā it kā tas būtu bijis vakar. 2009. gada 1. oktobrī pievienojos kopienai postulātā, Beļģijā, kur izgāju visu formāciju sešu gadu garumā, un no šā gada aprīļa beigām esmu atpakaļ Lietuvā,” par savu aicinājumu stāsta brālis.
Pēc svinīgā notikuma Jānis uzsver, ka bijis laimīgs mūža solījumus salikt tikai aptuveni 60 km attālumā no dzimtajām mājām. Tāpat viņš arī uzsver vairākus iemeslus, kāpēc Tiberiāde tagad ir kļuvusi par viņa mājām. Pirmkārt, Jānim tuva ir kopienas dzīve: „Esam brāļi, nevis priesteri, tātad nav katram sava draudze, bet ir daudz stiprāka kopienas dzīve. Dzīvot priekā un mīlestībā ar cilvēkiem, kurus tu pats neesi izvēlējies, ne vienmēr ir viegli, bet tai pat laikā ļoti svētdaroši.” Otrkārt, Jāni aizrauj roku darbs: „Es pats nāku no laukiem, un arī kopiena ir laukos ar savu mazo saimniecību – paši sējam, paši pļaujam, paši maļam un paši cepam maizīti, kā arī darām citus ikdienas darbus. Dievs mums, cilvēkiem, uzticēja rūpēties par dabu un to arī cenšamies dzīvot.”
Treškārt, Jānim tuvas ir misijas: „Nest Labo Vēsti pasaulē, ka Dievs ir Mīlestība, ka Dievs ir labs utt. Daudzi cilvēki brauc pie mums, arī mēs dodamies uz skolām, draudzēm, sludinām ielās vai pārvietojamies ar autostopiem, ejam svētceļojumos Franciska garā, neko neņemot līdzi, un Dievs vienmēr ir ar mums.”
Vissvarīgākā lieta Jānim ir lūgšanu dzīve: „Jo īpaši man patīk lūgšanas klusumā. Katru pirmdienu mēs pavadam 24 stundas vientuļnieku mājiņās, vienotībā ar Dievu, tāpat katru rītu uzsākam ar stundu kontemplatīvu lūgšanu klusumā. Tāpat kā mobilo telefonu reizēm jāuzlādē, tāpat arī man kontemplatīva lūgšana ir nepieciešama, lai garīgi uzlādētos.”
Un vēl kāds Jāņa atklājums ir prieka solījums: „Klāt pie nabadzības, šķīstības un paklausības solījumiem es kopienai lūdzu pievienot vēl ceturto – prieka solījumu. Tas nenozīmē, ka vienmēr būšu priecīgs un smaidīgs, bet ka centīšos tāds būt, ka tas kļūs par vienu no manas dzīves mērķiem, lai kā līdzībā par talentiem (Mt 25,21.23) Jēzus varētu teikt: „Ienāc sava Kunga priekā!” Dzīve, protams, parāda, ka, lai to sasniegtu, ir jācenšas! Tiberiādē mēs bieži atbildam „ar prieku”, bet vai šis prieks vienmēr ir patiess? Es teiktu, ka nē, bet kalpojot tas tāds kļūst. Un, pazīstot Kungu, ticība mums dāvā milzīgu prieku, kā saka sv. Jānis Hrizostoms: „Vieglāk gaismai kļūt par tumsu nekā patiesam kristietim nestarot!” Jā, mēs, kristieši, patiesi esam aicināti starot Dieva mīlestību pasaulē – „Jūs esat zemes sāls, Jūs esat pasaules gaisma.””
LRKB IC
