Brāļi un māsas Kristū!
Šogad svinam 120 gadu gadadienu kopš brīža, kad ir uzcelta Sāpju
Dievmātes baznīcas sānu kapela. Pēdējos četrus gadus tajā lūdzas un piedalās dievkalpojumos Ukrainas Grieķu-katoļu Baznīcas ticīgie. Mums ir iespēja visiem kopā nosvinēt šo jubileju.
Ar Rīgas arhidiecēzes arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča svētību 2015. gada 15. novembrī plkst. 11.00 Sāpju Dievmātes baznīcas sānu kapelā Vecrīgā (Pils ielā 5) Ukrainas Grieķu-Katoļu Baznīcas Kijevas bīskaps Josifs Miļans pasvētīs jaunizveidoto altāra galdu un ikonostasu un celebrēs Svēto Liturģiju.
Aicinu visus piedalīties jubilejas dievkalpojumā.
Lūgšanā un cieņā, priesteris Romans Sapužaks.
Piedāvājam arī īsu ieskatu Sāpju Dievmātes baznīcas sānu kapelas vēsturē.
Sāpju Dievmātes baznīcas sānu kapela 1836. gadā dominikāņu mūki pie Sāpju Dievmātes baznīcas uzcēla nelielu kapelu. Pēc 50 gadiem šo kapelu nojauca, tās vietā 1895. un 1896. gadā uzbūvējot jaunu kapelu itāļu renesanses stilā. Līdzekļus kapelas tapšanai noziedoja Justinians Ščits un viņa ģimenes locekļi. Šo jaunbūvēto kapelu – tādu kā mēs to redzam mūsdienās – pasvētīja 1896.
gada Vasarsvētkos.
No paša sākumā kapelā ir bijuši trīs altāri: centrālais altāris ir veltīts Dievmātei – Rožukroņa Karalienei, altāris labajā pusē – Sv. Jāzepam un kreisajā — Jēzus Sirdij (šī altāra priekšā notika regulārā adorācija). Lielajā Piektdienā kapelā iekārtoja Kunga Kapu.
17. gadsimta laikā Rīgā dzīvoja diezgan daudz grieķu katoļu ticīgo.
Tad viņu rīcībā bija Sv. Nikolaja baznīca Rīgā. Sāpju Dievmātes baznīcas sānu kapelā grieķu katoļi sāka pulcēties uz dievkalpojumiem 1940. gadā un liturģijas tajā svinēja tēvs doktors Broņislavs Valpitrs.
Pie kapelas centrālā altāra atrodas Jaunavas Marijas Nemitīgās Palīdzības svētglezna, kuru 1890. gadā atveda no Romas.
Ar Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča un Ukrainas Grieķu-Katoļu Baznīcas Kijevas bīskapa Josifa Miļana svētību kopš 2011.gada decembra kapelā regulāri tiek svinēti dievkalpojumi ukraiņu un baznīcslāvu valodā.
