Nakti un dienu mēs ļoti lūdzam Dievu (1. Tes. 3; 10)
1993. gada maijā Latvijas svētceļnieki no Polijas atveda aicinājumu veidot nemitīgu Rožukroni Tēvzemes nodomā: “Katrs izvēlas vienu stundu nedēļā (dienā vai naktī), kurā lūdzas Rožukroni, tādā veidā visa Latvija būs apjozta ar nemitīgas lūgšanas mūri.”
Poļu mistiķei Barbarai Klosai (mirusi 1981. gadā svētuma slavā) bija kāda vīzija: redzēja lielu pulksteņa ciparnīcu un uz tās stāvošus cilvēkus, lūdzoties Rožukroni noteiktās stundās. Viņa redzēja arī sātanu cilvēka veidolā, kas jutās uz šī pulksteņa virsmas kā uz kvēlojošas pannas, gribēja izspraukties, bet nevarēja, jo katrreiz atdūrās pret cilvēkiem ar rožukroņiem rokās, beidzot kā zibens uzšāvies gaisā, nespējot neko kaitēt. Šī simboliskā vīzija deva ierosmi pirmā nemitīgā Rožukroņa nedēļas apļa izveidei.
1994. gada 5. marts ir Tautas Nemitīgā Rožukroņa dzimšanas diena – pirmais salidojums Rīgas Katoļu ģimnāzijas kapelā dominikāņu tēva Vilhelma Lapeļa (bīskaps emeritus V. Lapelis OP) vadībā.
No kustības pārtapām par brālību jeb apvienību. Tika iedibināta tradīcija ikmēneša pirmajā sestdienā, kas ir Dievmātes godam, rīkot salidojumus. Kārtība palikusi nemainīga – 12:00 Sv. Mise, kopīga rožukroņa lūgšana un sadraudzības agape.
Kopš 1997. gada pulcējamies Rīgā, Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā mēneša pirmajās sestdienās (izņemot maiju un augustu, kad tradicionāli dodamies uz Aglonu, jo Aglonas Dievmāte ir mūsu īpašā aizbildne), kā arī salidojumi nenotiek, ja tie sakrīt ar Baznīcas lielajiem svētkiem.
2004. gadā mūsu ilggadējais kapelāns tēvs Alberts (Jānis Aglonietis OP) izstrādāja Aglonas Dievmātes Rožukroņa brālības statūtus. Viņa vīzija bija (kas vēl nav piepildījusies), lai visi Latvijā jau esošie Rožukroņa pulciņi vienotos vienā – Aglonas Dievmātes Rožukroņa brālībā.
Statūtu fragmenti:
“Visi, kas katru dienu lūdzas vismaz vienu Rožukroņa noslēpumu, caur Dievmātes rokām saņem ļoti bagātas žēlastības. Tomēr tie, kas ņem dalību “Tautas Nemitīgajā Rožukronī” un spēj apzinīgi izvēlēto “vienu stundu” (Mt 26, 40) nedēļā “palikt nomodā” ar Viņas Dēlu lūgšanā, iemanto sev un citiem nesalīdzināmi lielākas žēlastības.”
“Brālības locekļi saņem tiesības arī uz visiem Dominikāņu ordeņa un visas pasaules Rožukroņa brālību garīgajiem labumiem.”
“Dominikāņi neaizmirst savus mirušos, 5. septembrī katrā dominikāņu klosterī visā pasaulē par mirušajiem Rožukroņa brālības locekļiem tiek svinēta Sv. Mise.”
“Ļoti vēlams, ka Rožukroņa pulciņu dalībnieki savās draudžu baznīcās mēneša pirmajās sestdienās lūdz svinēt Sv. Misi un tajās piedalās.”
Pienākumi:
Katras dalībnieks privāti lūdzas savā izvēlētajā nedēļas dienā un stundā (piemēram, pirmdienā no 5:00 līdz 6:00). Izlaista lūgšanu stunda nav saistīta ar grēku (par to nav jāiet pie grēksūdzes), tomēr tajā dienā netiek saņemtas Rožukroņa lūdzējiem piešķirtās atlaidas.
Cik Rožukroņa noslēpumu jāietver stundā? Nekādu notiekumu nav, tomēr tam ir jābūt Rožukronim, nevis citām lūgšanām. Šajā stundā nešaubīgi var iekļaut arī visus “Dzīvā Rožukroņa” noslēpumus, kurus esat uzņēmušies lūgties kādā nodomā, piemēram, par savu draudzi, priesteriem, nedzimušā bērna adopciju, Marijas leģiona atbalstam u.c., bet pirmajā vietā vienmēr jāliek Dievmātes nodoms. Tātad – izvēlētā stunda jāpiepilda ar Rožukroņa lūgšanu.
Brālības locekļu īpašais uzdevums ir lūgties Svētā tēva, bīskapu un priesteru nodomā, par mūsu Māras zemi – Latviju, kā arī par visas tautas un katra cilvēka dvēseles pestīšanu, par reliģiskās dzīves atjaunošanu sabiedrībā, par mieru pasaulē.
Ja rodas šķēršļi, kas neļauj lūgties noteiktā stundā, – var samainīties ar kādu citu lūdzēju, mainīt lūgšanu stundu, ziņojot koordinatoram, var uz laiku vai pavisam izstāties. Tāpat būtu jāpaziņo, ja zinām kādu, kas aizgājis mūžībā.
Tautas Nemitīgajā Rožukronī var pieteikties, zvanot koordinatorei Helēnai (tālr. +371 26102794) vai Jurim (+371 29541739).
Viena stunda nedēļā it kā nav daudz, bet tas prasa zināmu uzņēmību, tā ir cīņa, vispirms jau pašam ar sevi, īpaši, ja tava stunda iekrīt naktī. Tomēr šī cīņa ir vērtīga.
