Mūsu pienākums ir veicināt, lai morālās vērtības caurstrāvotu dažādas laicīgās dzīves jomas un arī sabiedrības institūcijas. Bet kāda ir mūsu kā kristiešu dzīve sabiedrībā? Vai mūsu gaisma spīd cilvēkiem? Vai viņi redz mūsu labos darbus un godā mūsu Tēvu, kas ir debesīs (sal. Mt 5, 16)?
Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta filozofijas un psiholoģijas priekšmetu pasniedzējas Māra Kiope, Dr. Phil. un Ingrīda Trups-Kalne, Dr. Psych. ir sagatavojušas jautājumus, kas palīdzēs izmeklēt sirdsapziņu attiecībā uz dzīvi sabiedrībā.
- Kāda ir mana kristieša stāja sabiedrībā – darbā, sabiedriskajā dzīvē, ģimenē? Vai es liecinu par savu ticību vispirms darbos, attieksmē, rīcībā un pēc tam vārdos? Vai mana ticības apliecināšana vārdos saskan ar darbiem?
- Vai neesmu agresīvs un netaktisks savā ticības apliecināšanā sabiedriskajā dzīvē? Vai protu ar cieņu uzklausīt arī to cilvēku viedokli, kas pauž atšķirīgus uzskatus?
- Vai cenšos iepazīt Baznīcas mācību tajās jomās, kas saistīta ar manu profesionālo darbību un rīkoties atbilstoši Baznīcas mācībai un kristīgajai pārliecībai?
- Vai savu profesionālo un sabiedrisko darbību uztveru kā līdzdalību Dieva plānā? Kāda ir mana attieksme pret maniem darba pienākumiem? Vai izpildu tos pēc labākās sirdsapziņas? Cik lietderīgi izmantoju darba laiku?
- Vai ar cieņu izturos pret priekšniekiem, vadītājiem utt., apzinoties viņu atbildību un pienākumus Dieva priekšā? Vai lūdzos par viņiem? Vai neesmu liekulīgs, pieglaimīgs vai arī otrādi – aizmuguriski neaprunāju un nekritizēju viņu darbību un lēmumus? Vai esmu gatavs atklāti paust savu viedokli un konstruktīvi risināt problēmas?
- Vai ikdienas dzīvē ievēroju Kunga norādījumu, ka ikvienam cilvēkam pienākas cieņa? Vai izturos ar cieņu pret cilvēkiem, ar kuriem strādāju kopā un kuriem kalpoju – klienti, skolēni, pacienti u.c.? Vai mana attieksme ir līdztiesīga attiecībā pret dažādām personām un sociālajām grupām?
- Vai neizmantoju savu dienesta stāvokli negodīgu ienākumu gūšanai?
- Kā izturos pret materiālajām lietām, kas man darbā ir uzticētas? Vai nelietoju darba devēja vai kopīpašumu personīgiem/savtīgiem mērķiem?
- Vai atbildīgi izturos pret ceļu satiksmes noteikumu un darba drošības noteikumu ievērošanu? Vai neapdraudu savu un savu līdzcilvēku veselību un dzīvību?
- Vai neizmantoju cilvēku vājības (atkarības – vielu lietošanā, seksualitātē u.c.), lai vairotu savu peļņu?
- Vai, redzot apkārt notiekošo sociālo netaisnību, korupciju, finansēto cīņu pret dzīvību, laulību un ģimeni, neesmu ļāvies kārdinājumam uzskatīt, ka neko nav iespējams darīt?
- Vai ar atbalstu, lūgšanām, personīgo upuri esmu palīdzējis tiem, kas kalpo patiesībai sabiedrībā un tiek pakļauti vislielākajiem garīgajiem uzbrukumiem (piemēram, kustības par dzīvību dalībniekiem, tiem, kas cīnās pret korupciju, izzina vēstures sarežģītos jautājumus utt.)?
- Vai vienmēr, kad tas ir bijis nepieciešams, esmu publiski taisni, gudri un vienkārši aizstāvējis pozīciju, kas patīkama Dievam un nāk par labu cilvēkiem?
- Vai esmu rīkojies, meklējis iespēju izskaust pret tuvāko vērstu publisku neslavu, apmelojumus?
- Vai esmu ielicis mīlestību tur, kur valda naids, sašķelšanās, savstarpēja neuzticība, pat ja tas man būtu prasījis ļoti lielu piepūli?
- Vai vienmēr esmu nostājies netaisnības upura pusē, kļuvis par viņa balsi, aizstāvējis viņa tiesības?
- Vai esmu lūdzies par Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, deputātiem, ministriem, ierēdņiem, pašvaldību, partiju vadītājiem, lai Kungs viņus vada?
- Vai esmu lūdzies Rožukroni, uzupurējis Kungam sevi un savu darbu, adorējis Vissvētāko Sakramentu nodomā par Latvijas garīgo atdzimšanu?
- Vai neesmu padevies hipokrīzei jeb liekulībai, ko tik asi nosoda pāvests Francisks, kad, izejot no baznīcas, dzīvoju citādāk, pieļaujot konformismu publiskā dzīvē?
Ingrīda Trups-Kalne, Māra Kiope
