2015. gada nogalē iznāca divi dokumenti, kas pēc arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča domām uzskatāmi par ko nebijušu kristiešu un ebreju 2000 gadu ilgajā attiecību vēsturē. Viens no dokumentiem ir rabīnu izplatītais paziņojums par kristietību, kas iezīmē pavērsienu ortodoksālo ebreju vidū, kuri līdz šim ierobežojuši sadarbību ar citām ticīgo grupām sociālo, ekonomisko un politisko jautājumu risināšanā. Otru dokumentu tūlīt pēc rabīnu paziņojuma ir izdevusi Pontifikālā kristiešu vienotības veicināšanas padomes komisija reliģiskajām attiecībām ar ebrejiem.
Rabīni: „Kristietība nav ne nejaušība, ne kļūda”
Ortodoksālo rabīnu paziņojumā uzvērts, ka kristietība “nav ne nejaušība, ne kļūda”, bet gan daļa no Dieva plāna, kurā Dievs vēlas, lai ebreji un kristieši kopā darbotos pasaules izpirkšanas labā. Dokumentā arī norādīts, ka ebrejiem un kristiešiem ir vairāk kopīgā nekā atšķirīgā: Ābrahama ētiskais monoteisms, attiecības ar vienu Debesu un Zemes Radītāju, ebreju Svētie Raksti, ticība saistošajai tradīcijai un dzīvības, ģimenes, līdzjūtīgas taisnības, taisnīguma, neatņemamas brīvības, universālas mīlestības un absolūta pasaules miera vērtības. Sākotnējo paziņojumu parakstījuši 25 rabīni no Izraēlas, ASV, Šveices, Vācijas, Serbijas, Somijas un Francijas, kuriem vēlāk pievienojošies vēl 30 rabīni. Ar pilnu rabīnu paziņojuma tekstu latviešu valodā iespējams iepazīties šeit.
Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, jautāts par rabīnu paziņojuma nozīmīgumu, norāda: „Kas ir īpaši svarīgi – šie rabīni līdzīgi kā Maimonids, t.i. izcilais, Spānijā dzīvojušais viduslaiku ebreju domātājs, un Jehuva Haledi, apliecina, ka kristietība ir Dieva gribas izpausme un Dieva dāvana tautām. Ar šo viņi atzīst, ka kristietība nav kaut kāda nosodāma jūdu sekta vai jūdu reliģijas izkropļojums, kā to uzskatīja pirmajos gadsimtos. Viņi atzīst, ka Dievs ir gribējis, lai kristietība pastāv un lai jūdaisms un kristietība ir kā divi partneri. Jā, atdalīti viens no otra, jo starp kristietību un jūdaismu pastāv tik tiešām lielas teoloģiskas atšķirības, bet nekādā gadījumā ne kā ienaidnieki.
Rabīni šajā paziņojumā arī atzīst, ka esam uzticami partneri, kuriem kopā ir jāformulē morālās vērtības, lai cilvēce varētu izdzīvot un attīstīties. Tātad mums ir kopīga misija, mēs esam aicināti kopā uzlabot pasauli, respektējot Visvareno, jo mums ir viens Dievs, kuram mēs ticam. Tas izslēdz arī prozelītismu, tas nozīmē, ka kristieši nemēģina ebrejus pievērst kristietībai.
Es esmu Pontifikālās kristiešu veicināšanas padomes loceklis Vatikānā. Interesanti, ka pirms kāda laika dialogs ar jūdaismu tika izņemts no Starpreliģiju padomes kompetences, un Pontifikālajā kristiešu vienotības veicināšanas padomē nodibināta speciāla komisija, kura ir veltīta dialogam ar jūdaismu. Tātad tagad dialogs ar jūdaismu ir pie kristietības.”
Dialogs starp kristiešiem un ebrejiem ir īpašs
Tieši šī Pontifikālās kristiešu vienotības veicināšanas padomes komisija reliģiskajām attiecībām ar ebrejiem ir izdevusi otru arhibīskapa pieminēto dokumentu “Dieva žēlastības dāvanas un aicinājums ir negrozāms”. Tajā tiek apskatīti teoloģiskie jautājumi, kas saistīti ar kristiešu un ebreju attiecībām 50 gadus pēc Nostra Aetate deklarācijas izsludināšanas.
Nostra Aetate bija pirmais dokuments, kurā Katoliskā Baznīca pauda savu nostāju attiecībā pret jūdaismu, iezīmējot būtiskas pārmaiņas turpmākajās attiecībās. Jaunajā dokumentā tiek izklāstīta īsa savstarpējo attiecību vēsture pēdējos 50 gados, norādot, ka šajā laikā ir sperti nozīmīgi soļi dialoga veicināšanā, kā rezultātā kristieši un ebreji no atsvešinātas līdzāspastāvēšanas ir kļuvuši par tuviem draugiem.
Jaunajā dokumentā īpaši uzsvērts, ka dialogs starp kristiešiem un ebrejiem nevar tikt pielīdzināts dialogam ar citām pasaules reliģijām, ņemot vērā kristietības ebrejiskās saknes. Jēzu Kristu var izprast vienīgi Viņa laika jūdaisma kontekstā, lai arī Viņš kā Izraēļa Mesija un Dieva Dēls atrodas ārpus vēsturiskā laika posma.
Dievs atklājas Savā Vārdā – ebrejiem šis Vārds ir klātesošs Torā, kristiešiem – Dieva Vārds iemiesojās Jēzū Kristū. Tomēr, kā uzsvērts dokumentā, Dieva Vārds ir nedalāms un prasa atbildi no cilvēkiem. Ja viņu atbilde ir saskaņā ar Vārdu, viņi atrodas pareizās attiecībās ar Dievu.
Starp Veco un Jauno Derību pastāv nesaraujama vienotība, lai gan ebreji un kristieši tās interpretē atbilstoši savām reliģiskajām tradīcijām. No kristīgā skatupunkta, Veco Derību var izprast un interpretēt Jaunās Derības gaismā. Vecā un Jaunā Derība – tā ir daļa no vienotas un unikālas Dieva derības ar Viņa tautu.
Dokumentā tiek uzsvērts, ka caur Jēzu Kristu, caur Viņa nāvi un augšāmcelšanos, visi cilvēki ir līdzdalīgi pestīšanā, visi cilvēki tiek pestīti. Lai arī ebreji netic Jēzum Kristum kā universālajam Pestītājam, viņi ir līdzdalīgi pestīšanā, jo “Dieva žēlastības dāvanas un aicinājums ir negrozāms” (Rom 11, 29). Kā tas ir iespējams, skaidri neatzīstot Jēzu Kristu, joprojām paliek neizmērojams Dieva noslēpums.
Tāpat arī dokumentā norādīts, ka, lai arī dialogā ar ebrejiem kristieši liecina par savu ticību Jēzum Kristum, viņi atturas no jebkādiem aktīviem mēģinājumiem veikt konvertēšanu vai misionāro darbu ebreju vidū un Katoliskā Baznīca neparedz nekādu institucionālo misiju ebreju konvertēšanā.
Dokumenta nobeigumā uzsvērts, ka brālīgajā dialogā ebrejiem un kristiešiem arvien labāk un labāk jāiepazīst vienam otru, kopīgi jāstrādā taisnīguma, miera un radības aizsardzības labā, kā arī efektīvi jācīnās pret visa veida antisemītisma formām. Viņi ir aicināti sadarboties humānās palīdzības jomā, palīdzot nabadzīgajiem, vājajiem un izstumtajiem, tādējādi kļūstot par svētību visai pasaulei.
LRKB IC
