Sestdien, 4. jūnijā, Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē no Jelgavas diecēzes bīskapa Edvarda Pavlovska rokām priesterības svētības saņēma diakons Agris Ruļuks. Skaistajā brīdī kopā ar jauno priesteri bija semināristi, Rīgas Garīgā semināra rektors priesteris Pauls Kļaviņš, citi priesteri, kā arī A. Ruļuka ģimenes locekļi un draugi.
Īsi pirms ordinācijas, uzrunājot kandidātu uz priesterību, bīskaps atzina, ka A. Ruļuks šai dienai ir gatavojies jau sen, jo vēl pirms iestāšanās seminārā, būdams Bebrenē, bija sadzirdējis vārdus: „Lai nāk Agris Ruļuks!” Sprediķa laikā bīskaps atgādināja kandidātam, ko nozīmē būt priesterim. Vispirms priesteris ir „alter Christus” jeb otrs Kristus, kurš uzstājas Kristus personā. Priesterība ir arī upuris, bet tas ir skaists upuris, kas „spēj tevi iepriecināt, nomierināt un darīt laimīgu”.
E. Pavlovskis arī uzsvēra: „Priesteris nedrīkst meklēt savu labumu, sakot, man tas patīk, nepatīk, tas man apnicis, vairs nedarīšu, jo tev būs jāmeklē ne savs, bet citu labums.” Priesteris atdod sevi kalpošanai cilvēkiem un tāpēc ir laimīgs. Viņš ir arī tas, kuram jāliecina ar savu dzīvi nevis vārdiem, jo cilvēki uz priesteri vairāk skatās nekā viņā klausās, skaidroja bīskaps.
Turpinājumā E. Pavlovskis aicināja kandidātu nepieķerties naudai un varai, dzīvot vienotībā ar Baznīcu, pāvestu un bīskapu, klausīt bīskapu un uzticēties viņam. „Atceries, ka ļaunais gars teica – es neklausīšu. Katra nepaklausība nāk no ļaunā gara. Savukārt Marija teica – es esmu Kunga kalpone. Esi tāds, kas saprot kalpošanas skaistumu, paklausības vērtību, priesterības vērtību, un esi lepns ar to, ka esi priesteris. Nekautrējies no labiem darbiem. Lai Dievs tevi uztur un svētī priesteriskajā kalpojumā! Ceru, ka būsi labs priesteris. Dzirdēju un zinu, ka biji labs seminārists, par kuru pēdējā balsojumā visi vienbalsīgi nobalsoja pozitīvu. […] Lai uz tevi arī turpmāk vienmēr attiecas šis vārds „labs”,” uzrunas noslēgumā sacīja E. Pavlovskis.
Svētdien, 5. jūnijā, jaunais priesteris svinēja savu primīcijas Svēto Misi dzimtajā pusē Bebrenē. Dievnamā kuplā skaitā bija ieradušies ticīgie no Bebrenes un apkārtējām draudzēm. Tas bija liels notikums draudzei, jo, kā izrādījās, pēdējo reizi priesteris no šīs draudzes ir nācis pirms vairāk nekā 100 gadiem.
Dievkalpojuma laikā klātesošos uzrunāja Garīgā semināra rektors priesteris Pauls Kļaviņš, kurš sacīja, ka jaunais priesteris Agris zināmā mērā atgādina mazu skudriņu, kura velk lielu vezumu, jo ārēji kalsnais priesteris vienmēr apņēmīgi izpilda sev uzticētos pienākumus. P. Kļaviņš aicināja jauno priesteri būt labam, čaklam ganam, saglabāt ticību, iet svētuma ceļu un attīstīt Dieva dotos talantus.
Pēc Svētās Mises priesteri Agri sveica draudze un vietējās pašvaldības pārstāvji, kā arī brāļi priesterībā. Turpinājumā sekoja kopīgs mielasts pie Bebrenes draudzes mājas.
Pēc primīcijas Svētās Mises jaunais priesteris atzina, ka pagaidām vēl ir grūti definēt savas izjūtas, grūti visu aptvert, bet sirdī ir prieks. „Dīvaina bija sajūta, kad pirms dievkalpojuma apsēdos grēksūdzes krēslā. Tomēr pēc tam tā pazuda, un jutos savā vietā. Bija arī uztraukums pirms Svētās Mises, bet tomēr kopumā jutos mierīgs. Un domāju, ka miers ir laba zīme,” secināja priesteris Agris Ruļuks.
Turpmāko mēnesi jaunais priesteris dosies svinēt primīcijas dievkalpojumus uz dažādām draudzēm, bet pēc tam bīskaps nozīmēs viņu kalpojumam draudzē.
LRKB IC; FOTO: Sergejs Karčevskis; Jānis Rešņa
