Sestdienas, 16.jūlija, pēcpusdienā Viļakas katoļu baznīcā notika VII Latgales ērģeļu dienu koncerts. Paši uzticīgākie festivāla apmeklētāji un garīgās mūzikas cienītāji vasaras darbu un daudzo pasākumu sarakstā atrada laiku, lai apmeklētu koncertu, kurā pirmo reizi ērģeles visu koncertu spēlēja viena no festivāla organizatorēm Larisa Carjkova un dziedāja Latvijas Nacionālās operas soprāns un daudzu muzikālu projektu dalībniece Jolanta Strikaite-Lapiņa.
Viļakas koncerts bija īpašs, jo tas bija vienīgais garīgās mūzikas koncerts šī gada festivālā, koncertprogrammā bija iekļauta ērģelnieka un komponista Romualda Jermaka dziesma, jo viņš ir uzstādījis ērģeles Malnavas (Kārsavas) katoļu baznīcā, kuru atjaunošanai tika vākti ziedojumi festivāla laikā.
Koncerta apmeklētāji uz koncertu atnāca ar jautājošiem skatieniem – ko mēs šodien dzirdēsim? Pēc koncerta klausītāju apgarotās un priecīgās sejas liecināja, ka festivāla koncerts neatstāja vienaldzīgu nevienu klausītāju, jo kāds priecājās, ka tika atskaņota ērģeļu klasika – Johana Sebastiana Baha un Georga Frīdriha Hendeļa skaņdarbi, citi, ka programmā bija iekļauti latviešu autoru Lūcijas Garūtas, Kārļa Lāča, Riharda Dubras un Ērika Ešenvalda skaņdarbi, bet daudzus aizkustināja skanīgā J. Strikaites-Lapiņas balss. Koncertprogramma atklāja Viļakas ērģeļu varenību un plašo skaņu diapazonu. Tradicionāli Ērģeļu dienu koncertos tiek nodrošināta video projekcija, dodot iespēju koncerta apmeklētājiem vērot, kā spēlē ērģelniece. Video atklāj, cik veiklām roku un kāju kustībām ir jābūt ērģelniekam, lai paspētu nospēlēt visas notis un pārslēgtu visus nepieciešamos reģistrus.
Apbrīnojama ir organizatoru – ērģelnieču Gunas Kises un Larisas Carjkovas – uzņēmība jau septīto reizi organizēt ērģeļu dienas. Kā atzina organizatores, lielākais ieguvums ir uzmanības pievēršana ērģelēm kā neparastam instrumentam un tas, ka arvien vairāk draudzes un pašvaldības domā par ērģeļu restaurāciju un uzturēšanu. Ērģeļu restaurācija ir uzsākta Viļakā, Prezmā, Kārsavā, Rēzeknē un citur Latgalē. “Organizējot festivālu, ir brīži, kad liekas, ka ir tik smagi un grūti, ka vairs neorganizēšu. Bet pēc noslēguma koncerta ir tāds gandarījums, ka uzreiz ir iedvesma un idejas nākamajiem koncertiem. Mums vairs nav tiesību apstāties. Lielākoties es un Larisa koncertos nospēlējam kādus pāris skaņdarbus un palīdzam citiem ērģelniekiem pārslēgt reģistrus vai pašķirt notis. Ir ļoti grūti organizēt un arī nospēlēt visu koncertu. Šogad to paveica Larisa, varbūt citu gadu arī es to izdarīšu,” par organizēšanas grūtībām un prieku pastāstīja G. Kise.
J. Strikaite-Lapiņa atklāja: ”Pateicoties festivāla organizatoru uzaicinājumam, man radās iespēja pirmo reizi dziedāt Viļakā. Baznīcās vienmēr ir ļoti patīkami dziedāt, jo tur ir velves, veidojas akustika, īpaši tādās lielās baznīcās, kā Viļakas baznīca. Ir patīkami sadzirdēt kā tava balss aizplūst, ka tā neapstājas un turpina savu ceļojumu un lidojumu”.
Teksts un foto: Vineta Zeltkalne
