Godātie brāļi episkopātā un priesterībā!
Cienījamās amatpersonas!
Dārgie brāļi un māsas, Dieva bērni un, pateicoties Viņā žēlastībai, arī Marijas bērni!
Jau vairāk nekā divus tūkstošus gadu Baznīca uzrunā Vissvētāko Mariju ar eņģeļa Gabriēla iedvesmotajiem vārdiem: Esi sveicināta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi!
Tieši šāds ir sveiciens, ar kuru mēs visi šodien gribam vērsties pie Kunga Mātes šajā starptautiskajā svētvietā Aglonā.
Arī es šodien, pieņemot jūsu dārgā bīskapa V. E. Jāņa Buļa, Rēzeknes – Aglonas bīskapa un Latvijas Bīskapu konferences prezidenta, uzaicinājumu, esmu ieradies svētceļojumā šajā skaistajā svētvietā, lai kopā ar jums svinētu euharistiju Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos un lūgtu viņas mātišķo aizbildniecību visai Baznīcai, dārgajai Latvijai un īpašā veidā jums visiem, šeit klātesošajiem.
Arī Svētais tēvs Francisks ir klātesošs mūsu vidū caur manu personu, viņa pārstāvi jūsu zemē. Lūgsim viņam no Kunga caur Vissvētākās Mātes aizbildniecību vajadzīgās žēlastības.
Es sveicu ar mīlestību un pateicību Viņa Eminenci kardinālu Pujātu un visus pārējos prelātus.
Esmu gandarīts sveikt Viņa Ekselenci Raimondu Vējoni, Latvijas prezidentu, un visas pārējās klātesošās amatpersonas.
No sirds sveicu visus jūs, priesterus, konsekrētās personas un dārgos ticīgos no visas Latvijas, jo īpaši no apkārtējās Latgales, kuras iedzīvotāji labi pazīstami ar savu lepnumu, ar kuru kopj un uztur savu tik seno ticību. Kā katru gadu esam pulcējušies ap šo svētvietu cerības, ka būsim Dieva Mātes uzklausīti, vadīti.
Īpaši nozīmīga šodien visai Latvijas kristiešu saimei ir citu kristīgo konfesiju, brāļu pareizticīgo un luterāņu klātbūtne, šeit Aglonā, un viņu vēlme kopā ar mums lūgties.
Arī jums mans sveiciens, dārgie brāļi Kungā. Arī jūs atpazīstat Mariju kā pirmo Kunga mācekli, jo zināt no evaņģēlija, ko regulāri sludināt savās liturģijas svinībās, ka Tas, kurš dzimis viņā, ir no Svētā Gara, un atzīstat, ka Jēzus, Dieva Dēls, ir Mūžīgais Vārds, kurš kļuva miesa Marijas klēpī.
Jūsu klātbūtne ir ekumeniskā ceļa cerības iemesls. No visas sirds ceru, ka nemazināsies starp kristiešiem ekumeniskas slāpes pēc vienotības un neizdzisīs vēlēšanās piepildīt Kristus lūgšanu: “Lai visi būtu viens!”
Tā ir atpestīto liecība, kas ļoti labi pazīst žēlastības brīnumus, ko Visvarenais veica Marijā un caur viņu visā pasaulē.
Visus jūs klātesošos es mīļi sveicu un nododu mūsu Svētā tēva mīlestību, tuvību un solidaritāti, kā arī viņa apustulisko svētību.
Baznīca šodien svin Vissvētākās Jaunavas pagodināšanu, kas Dieva mūžīgajā plānā tika iecerēta būt par Debesu Tēva Vienpiedzimušā Dēla Māti.
Mēs gribam izteikt Marijai savu, viņas bērnu mīlestību, pateicību par žēlastībām, ko saņēmām caur viņas aizbildniecību, un drošu cerību, ka mūsu lūgšanas tiks uzklausītas.
Esiet visi laipni aicināti, esiet visi svētīti, saņemto žēlastību atbalstīti, Aglonas Jaunavas skatiena iedrošināti, jo no goda cienīgās Jaunavas ir dzimis Taisnības Saule, Kristus – mūsu Dievs.
Vārda liturģija Atklāsmes grāmatā runā par saulē tērptās sievietes uzvaru pār pūķi. Tā ir no Marijas dzimušā, augšāmceltā Kristus, kurš satriec grēku, ienaidu, netaisnību un nāvi, uzvara. Marija ir īpašā veidā iesaistīta šajā Dēla pestīšanas darbā.
Šodien svinam viņas dzīves galīgo piepildījumu – viņas uzņemšanu debesīs, kur tā uz mūžiem dalās Kristus uzvarā un dzīvības pilnībā. Šo skaisto svētku svinēšana atjauno mūsos cerību, ka spēsim pārvarēt ar Dieva palīdzību un žēlastību, ar Marijas mātišķo aizbildniecību jebkuras grūtības, kas mūs sagaida.
Šīs svinības mums palīdz pacelt skatienu un raudzīties daudz tālāk, mēs nojaušam pestīšanas un prieka horizontus, ko Dievs mums piedāvā un ko Marija pilnībā bauda. Te ir runa par jaunu stimulu, atjaunotu degsmi un patiesu spēju darīt mūsu vidū klātesošu Dieva Valstību.
Magnificat dziedājums, ko Marija pasludināja, ir pateicības dziesma par Dieva darbošanos cilvēces labā, tā ir cerības dziesma ikvienam, kurš savu paļāvību balsta Kungā.
Arī šajā svētku dienā mūsu skatieni un sirdis grib būt līdzās tiem, kuri piedzīvo grūtus laikus. Kā to atgādināja sv. Pāvils – ja viens loceklis cieš, visi locekļi cieš līdzi (1 Kor 12,26).
Šodienas evaņģēlijā Marija māca pieņemt Kungu 000savās pilnībā Viņam atvērtajās sirdīs. Viņa saka: “Augsti slavē Kungu mana dvēsele.”
Marija mums māca – pieņemt Dievu nozīmē pieņemt citus, sevišķi tos, kuriem ir nepieciešama mūsu palīdzība un mūsu viesmīlība.
Lūgsim mūsu Mātei Marijai, lai atver mūsu dvēseles, dara līdzīgas mūsu sirdis viņas sirdij, lai mēs spētu pieņemt sevī Dieva lielumu, kas atklājas citos.
Marija ir vienīgā sieviete, kura varēja saukt Dievu “mans dēls”, viņai ar Dievu bija ļoti īpašas attiecības, kuras zināmā mērā mēs nekad nespēsim sasniegt, bet vienlaicīgi viņa ir paraugs, ko Dievs mums piedāvā.
Par Mariju mēs sakām: “Dieva Tēva Meita”, “Dieva Dēla Māte” un “Dieva Svētā Gara Līgava”.
Ir svarīgi arī apzināties, ka dievišķajā plānā Marija nav tikai apbrīnas objekts, bet ir aicināta būt par atdarīšanas, iedrošināšanas un mierinājuma paraugu.
Šajos Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos, raugoties uz Mariju, esam aicināti īpašā veidā pārdomāt savu dzīvi un tās apstākļus.
Mūsu esībai ir jēga tad, ja to nenobloķē un neizslēdz no tās pārdabisko.
Mēs ticam, ka mūsu šīs zemes dzīve ir orientēta uz mūžīgo dzīvi.
Citiem vārdiem – kāpēc tas viss, ja pēc tam tevi gaida nekas?
Marijas Debesīs uzņemšana mums atgādina to, kāds ir mūsu liktenis, kāds ir mērķis, uz kuru esam aicināti.
Materiālisti un racionālisti savos postulātos ir nolieguši dzīvības pastāvēšanu pēc nāves.
Paradoksāli, bet no šī nolieguma neradās daudz cilvēcīgāka un laimīgāka dzīve, kā to varēja gaidīt, ja galvenais moto ir: “Ēdīsim un dzersim, jo rīt mirsim…”
Kuriozi ir tas, ka mūžīgās dzīves noliegšana mūs ir novedusi pie cerības trūkuma šajā dzīvē.
Cilvēks ir radīts mūžīgajam un pārdabiskajam, ne garlaicīgai, materiālajā pasaulē noslēgtai dzīvei… Mēs esam radīti mūžībai.
Tik lielā mērā, cik mēs attālināmies no mūsu kristīgajām saknēm, materiālisms, izlaidība un politiskā elkdievība ieņem to vietu, kura iepriekš bija lielo evaņģēlisko ideālu piepildīta.
Tomēr, balstoties uz šo analīzi, nedrīkstam secināt, ka kristietība piedāvā bēgšanu no šīs dzīves abstraktā garīgumā.
Būt kristietim nenozīmē nicināt sabiedrisko dzīvi.
Tieši otrādi – politisko aicinājumu vajag cienīt un novērtēt. Patiesībā, Baznīca aicina ticīgos, kuri ir katoliskās sociālās mācības principu iedvesmoti, piedalīties dažādās politiskajās jomās, veicinot sabiedrisko dzīvi.
Tas ir kristīgo laju īpašais aicinājums, kamēr Baznīcas Maģistērija sūtība ir sniegt savu ieguldījumu, skaidrojot morālās vērtības, lai veicinātu kopējo labumu.
Uzticēsim mūsu Debesīs uzņemtajai Mātei visus priekus un ciešanas! Īpaši lūgsim mūžīgo mieru par tiem, kuri mūs pametuši pēdējā gada laikā, par tiem, kas cieš un apraud viņu aiziešanu; neaizmirsīsim slimos, ka arī ieslodzītos, izstumtos, nabagus, pamestos, bēgļus; visus, kuriem ir vajadzīga mīlestība.
Svētā Marija, palīdzi pacelt mūsu sirdis uz debesīm, mūsu mūžīgo tēviju, kurā tu esi uzņemta ar miesu un dvēseli! Ikviens no mums, kurš šeit sasniedza savu svētceļojuma mērķi, lai to sasniedz arī mūžībā. Amen!
Godātie brāļi episkopātā un priesterībā!
Cienījamās amatpersonas!
Dārgie brāļi un māsas, Dieva bērni un, pateicoties Viņā žēlastībai, arī Marijas bērni!
Jau vairāk nekā divus tūkstošus gadu Baznīca uzrunā Vissvētāko Mariju ar eņģeļa Gabriēla iedvesmotajiem vārdiem: Esi sveicināta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi!
Tieši šāds ir sveiciens, ar kuru mēs visi šodien gribam vērsties pie Kunga Mātes šajā starptautiskajā svētvietā Aglonā.
Arī es šodien, pieņemot jūsu dārgā bīskapa V. E. Jāņa Buļa, Rēzeknes – Aglonas bīskapa un Latvijas Bīskapu konferences prezidenta, uzaicinājumu, esmu ieradies svētceļojumā šajā skaistajā svētvietā, lai kopā ar jums svinētu euharistiju Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos un lūgtu viņas mātišķo aizbildniecību visai Baznīcai, dārgajai Latvijai un īpašā veidā jums visiem, šeit klātesošajiem.
Arī Svētais tēvs Francisks ir klātesošs mūsu vidū caur manu personu, viņa pārstāvi jūsu zemē. Lūgsim viņam no Kunga caur Vissvētākās Mātes aizbildniecību vajadzīgās žēlastības.
Es sveicu ar mīlestību un pateicību Viņa Eminenci kardinālu Pujātu un visus pārējos prelātus.
Esmu gandarīts sveikt Viņa Ekselenci Raimondu Vējoni, Latvijas prezidentu, un visas pārējās klātesošās amatpersonas.
No sirds sveicu visus jūs, priesterus, konsekrētās personas un dārgos ticīgos no visas Latvijas, jo īpaši no apkārtējās Latgales, kuras iedzīvotāji labi pazīstami ar savu lepnumu, ar kuru kopj un uztur savu tik seno ticību. Kā katru gadu esam pulcējušies ap šo svētvietu cerības, ka būsim Dieva Mātes uzklausīti, vadīti.
Īpaši nozīmīga šodien visai Latvijas kristiešu saimei ir citu kristīgo konfesiju, brāļu pareizticīgo un luterāņu klātbūtne, šeit Aglonā, un viņu vēlme kopā ar mums lūgties.
Arī jums mans sveiciens, dārgie brāļi Kungā. Arī jūs atpazīstat Mariju kā pirmo Kunga mācekli, jo zināt no evaņģēlija, ko regulāri sludināt savās liturģijas svinībās, ka Tas, kurš dzimis viņā, ir no Svētā Gara, un atzīstat, ka Jēzus, Dieva Dēls, ir Mūžīgais Vārds, kurš kļuva miesa Marijas klēpī.
Jūsu klātbūtne ir ekumeniskā ceļa cerības iemesls. No visas sirds ceru, ka nemazināsies starp kristiešiem ekumeniskas slāpes pēc vienotības un neizdzisīs vēlēšanās piepildīt Kristus lūgšanu: “Lai visi būtu viens!”
Tā ir atpestīto liecība, kas ļoti labi pazīst žēlastības brīnumus, ko Visvarenais veica Marijā un caur viņu visā pasaulē.
Visus jūs klātesošos es mīļi sveicu un nododu mūsu Svētā tēva mīlestību, tuvību un solidaritāti, kā arī viņa apustulisko svētību.
Baznīca šodien svin Vissvētākās Jaunavas pagodināšanu, kas Dieva mūžīgajā plānā tika iecerēta būt par Debesu Tēva Vienpiedzimušā Dēla Māti.
Mēs gribam izteikt Marijai savu, viņas bērnu mīlestību, pateicību par žēlastībām, ko saņēmām caur viņas aizbildniecību, un drošu cerību, ka mūsu lūgšanas tiks uzklausītas.
Esiet visi laipni aicināti, esiet visi svētīti, saņemto žēlastību atbalstīti, Aglonas Jaunavas skatiena iedrošināti, jo no goda cienīgās Jaunavas ir dzimis Taisnības Saule, Kristus – mūsu Dievs.
Vārda liturģija Atklāsmes grāmatā runā par saulē tērptās sievietes uzvaru pār pūķi. Tā ir no Marijas dzimušā, augšāmceltā Kristus, kurš satriec grēku, ienaidu, netaisnību un nāvi, uzvara. Marija ir īpašā veidā iesaistīta šajā Dēla pestīšanas darbā.
Šodien svinam viņas dzīves galīgo piepildījumu – viņas uzņemšanu debesīs, kur tā uz mūžiem dalās Kristus uzvarā un dzīvības pilnībā. Šo skaisto svētku svinēšana atjauno mūsos cerību, ka spēsim pārvarēt ar Dieva palīdzību un žēlastību, ar Marijas mātišķo aizbildniecību jebkuras grūtības, kas mūs sagaida.
Šīs svinības mums palīdz pacelt skatienu un raudzīties daudz tālāk, mēs nojaušam pestīšanas un prieka horizontus, ko Dievs mums piedāvā un ko Marija pilnībā bauda. Te ir runa par jaunu stimulu, atjaunotu degsmi un patiesu spēju darīt mūsu vidū klātesošu Dieva Valstību.
Magnificat dziedājums, ko Marija pasludināja, ir pateicības dziesma par Dieva darbošanos cilvēces labā, tā ir cerības dziesma ikvienam, kurš savu paļāvību balsta Kungā.
Arī šajā svētku dienā mūsu skatieni un sirdis grib būt līdzās tiem, kuri piedzīvo grūtus laikus. Kā to atgādināja sv. Pāvils – ja viens loceklis cieš, visi locekļi cieš līdzi (1 Kor 12,26).
Šodienas evaņģēlijā Marija māca pieņemt Kungu savās pilnībā Viņam atvērtajās sirdīs. Viņa saka: “Augsti slavē Kungu mana dvēsele.”
Marija mums māca – pieņemt Dievu nozīmē pieņemt citus, sevišķi tos, kuriem ir nepieciešama mūsu palīdzība un mūsu viesmīlība.
Lūgsim mūsu Mātei Marijai, lai atver mūsu dvēseles, dara līdzīgas mūsu sirdis viņas sirdij, lai mēs spētu pieņemt sevī Dieva lielumu, kas atklājas citos.
Marija ir vienīgā sieviete, kura varēja saukt Dievu “mans dēls”, viņai ar Dievu bija ļoti īpašas attiecības, kuras zināmā mērā mēs nekad nespēsim sasniegt, bet vienlaicīgi viņa ir paraugs, ko Dievs mums piedāvā.
Par Mariju mēs sakām: “Dieva Tēva Meita”, “Dieva Dēla Māte” un “Dieva Svētā Gara Līgava”.
Ir svarīgi arī apzināties, ka dievišķajā plānā Marija nav tikai apbrīnas objekts, bet ir aicināta būt par atdarīšanas, iedrošināšanas un mierinājuma paraugu.
Šajos Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos, raugoties uz Mariju, esam aicināti īpašā veidā pārdomāt savu dzīvi un tās apstākļus.
Mūsu esībai ir jēga tad, ja to nenobloķē un neizslēdz no tās pārdabisko.
Mēs ticam, ka mūsu šīs zemes dzīve ir orientēta uz mūžīgo dzīvi.
Citiem vārdiem – kāpēc tas viss, ja pēc tam tevi gaida nekas?
Marijas Debesīs uzņemšana mums atgādina to, kāds ir mūsu liktenis, kāds ir mērķis, uz kuru esam aicināti.
Materiālisti un racionālisti savos postulātos ir nolieguši dzīvības pastāvēšanu pēc nāves.
Paradoksāli, bet no šī nolieguma neradās daudz cilvēcīgāka un laimīgāka dzīve, kā to varēja gaidīt, ja galvenais moto ir: “Ēdīsim un dzersim, jo rīt mirsim…”
Kuriozi ir tas, ka mūžīgās dzīves noliegšana mūs ir novedusi pie cerības trūkuma šajā dzīvē.
Cilvēks ir radīts mūžīgajam un pārdabiskajam, ne garlaicīgai, materiālajā pasaulē noslēgtai dzīvei… Mēs esam radīti mūžībai.
Tik lielā mērā, cik mēs attālināmies no mūsu kristīgajām saknēm, materiālisms, izlaidība un politiskā elkdievība ieņem to vietu, kura iepriekš bija lielo evaņģēlisko ideālu piepildīta.
Tomēr, balstoties uz šo analīzi, nedrīkstam secināt, ka kristietība piedāvā bēgšanu no šīs dzīves abstraktā garīgumā.
Būt kristietim nenozīmē nicināt sabiedrisko dzīvi.
Tieši otrādi – politisko aicinājumu vajag cienīt un novērtēt. Patiesībā, Baznīca aicina ticīgos, kuri ir katoliskās sociālās mācības principu iedvesmoti, piedalīties dažādās politiskajās jomās, veicinot sabiedrisko dzīvi.
Tas ir kristīgo laju īpašais aicinājums, kamēr Baznīcas Maģistērija sūtība ir sniegt savu ieguldījumu, skaidrojot morālās vērtības, lai veicinātu kopējo labumu.
Uzticēsim mūsu Debesīs uzņemtajai Mātei visus priekus un ciešanas! Īpaši lūgsim mūžīgo mieru par tiem, kuri mūs pametuši pēdējā gada laikā, par tiem, kas cieš un apraud viņu aiziešanu; neaizmirsīsim slimos, ka arī ieslodzītos, izstumtos, nabagus, pamestos, bēgļus; visus, kuriem ir vajadzīga mīlestība.
Svētā Marija, palīdzi pacelt mūsu sirdis uz debesīm, mūsu mūžīgo tēviju, kurā tu esi uzņemta ar miesu un dvēseli! Ikviens no mums, kurš šeit sasniedza savu svētceļojuma mērķi, lai to sasniedz arī mūžībā. Amen!
