Ir pienācis 29. septembris, kad Baznīca savā liturģijā svin erceņģeļu Miķeļa, Gabriēla un Rafaēla svētkus, drīz būs 2. oktobris – sargeņģeļiem veltīta diena liturģiskajā kalendārā. Tādēļ ir vērts nedaudz tuvāk iepazīties ar to, kas ir eņģeļi un kas viņus raksturo. Šim nolūkam ieskatīsimies atziņās, kuras izteicis svētais Akvīnas Toms, – viens no Baznīcas visu laiku izcilākajiem teologiem.
Eņģeļi vispirms ir radības tāpat kā mēs. Tie nav pastāvējuši mūžīgi. Dievs viņus ir radījis reizē ar materiālo pasauli. Kunga radošums ir dižāks nekā mēs ikdienā apzināmies – tas izpaužas ne tikai redzamajās lietās, bet arī lielā pulkā mums neredzamu būtņu, kas nav padotas iznīcībai.
Kā zināms, pasaulē nav divu vienādu cilvēku, pat dvīņi savstarpēji atšķiras izskatā vai raksturā. Tāpat arī nav divu vienādu eņģeļu – katram no tiem ir sava personība.
Šīs būtnes pēc savas dabas ir gari, tas nozīmē, ka tās pastāv bez ķermeņa, kas mums var likties diezgan neizprotami, jo esam vienoti dvēselē un miesā. Eņģeļiem miesa nav vajadzīga, lai pastāvētu, tādēļ viņi ir līdzīgāki Dievam nekā mēs, jo arī Viņš ir Gars. Kad Kungs to pieļauj, tie var uz kādu brīdi pieņemt ķermeņa izskatu un veikt kādas funkcijas, piemēram, kā tas bija, kad erceņģelis Rafaēls ceļā pavadīja Tobiju.
Interesanti, ka eņģeļiem ir daudz pilnīgāks prāts nekā cilvēkiem, tomēr viņi nezina pilnīgi visu. Kungs viņos ielika pilnīgas zināšanas par visa materiālā un nemateriālā pastāvēšanas principiem, taču par Viņu – tikai pamata zināšanas.
Eņģeļi pazīst cits citu daudz labāk, nekā vistuvākie cilvēki viens otru. To savstarpējā saziņa izpaužas šādi – ja tie ar savu gribu vēlas pateikt kaut ko otram eņģelim, tad ar to pašu otrs eņģelis šo domu tūlīt uztver, taču to neuztver citi eņģeļi. Varam būt pārsteigti par šo sazināšanās veidu, ko mēs, cilvēki, savā starpā nespējam lietot!
Varētu jautāt: “Ko tad īsti eņģeļi nezina?” Tiem dabiskā veidā nav zināms tas, kas notiks nākotnē (to zina tikai Dievs), taču viņi var to prognozēt, balstoties uz dabiskajām cēloņsakarībām, kuras gan viņi ideāli un nemaldīgi pārzina. Viņi arī nezina to, kas notiek cilvēka prātā, tas atkal ir zināms vienīgi Dievam. Tomēr viņi var spriest par domām, pētot cilvēka ārējās darbības, sejas izteiksmi, ķermeņa funkcionēšanu. Un vēl – eņģeļi paši par sevi nezina noslēpumus, kas attiecas uz Dievu, un Viņa nodomus. Viņi tos zina vien tādā mērā, cik Kungs to viņiem atklāj.
Starp citu, eņģeļiem tāpat kā cilvēkiem ir brīvā griba, iespēja brīvi izvēlēties, taču tā ir daudz pārāka par mūsu gribu – kad eņģelis izvēlas, viņš to dara neatgriezeniski. Šajā saistībā jāsaka – visi eņģeļi tika radīti labi, taču viņu pirmā rīcība nebija vienāda. Tad, lūk, daļa eņģeļu ar visu savu spēku izvēlējās mīlēt Dievu. Par to viņi nonāca svētlaimē – Kungs tos uzņēma debesu godībā, kur tie var skatīt Dievu tādu, kāds Viņš ir, izzināt dievišķos nodomus, apbrīnot savu Kungu un būt mūžam laimīgi. Viņi arī vairs nekad nevar grēkot un novērsties no Dieva.
Otra daļa eņģeļu diemžēl izvēlējās citu ceļu. Augstākais no eņģeļiem grēkoja ar lepnību – viņš izvēlējās nepakļauties Kungam, vēlējās pats būt kā Dievs. Viņa piemēram sekoja arī citi, kas izvēlējās tam pakļauties, vēloties būt laimīgi bez Dieva. Šādā veidā sākās šausmīgā grēka drāma radībā.
Vēlāk, kad Kungs bija radījis pirmos cilvēkus paradīzē, ļaunajiem gariem skauda to laimīgā stāvokļa pārākums salīdzinājumā ar viņiem, kas sava izdarītā grēka dēļ cieta. Tādēļ sātans kārdināja pirmos cilvēkus, tie sagrēkoja, un šī grēka sekas mēs jūtam vēl šodien savā dzīvē kā dažādas grūtības un noslieci uz grēku.
Labi gan ir tas, ka no lielā eņģeļu pulka vairāk izvēlējās pievērsties Kungam, nekā no Viņa novērsties. Taču kas notika ar kritušajiem eņģeļiem jeb ļaunajiem gariem? Tā kā eņģeļu izvēle ir neatsaucama, tad viņi vairs nekad nevar atgriezties pie Dieva. Savā stāvoklī viņi ir nelaimīgi un cieš. Tie saglabāja visas savas dabiskās zināšanas, taču zaudēja daļu pārdabisko zināšanu par Kungu un tādēļ var maldīties attiecībā uz Dieva pārdabisko ietekmi uz notikumiem.
Vēl svētais Akvīnas Toms piedāvā skatījumu uz to, kādā veidā eņģeļi atšķiras. Izrādās, ka tie veido trīs hierarhijas un katrā no tām ir trīs kārtas, kas nosaka eņģeļu dabiskās atšķirības. Augstākās hierarhijas eņģeļi ir serafi, ķerubi un troņi, un viņi ir sevišķā Kunga tuvumā, kā arī pārzina dievišķos noslēpumus. Vidējo hierarhiju veido valdīšanas, spēki un varas. Viņi ir atbildīgi par to, lai Dieva dotie rīkojumi tiktu izpildīti. Savukārt, zemāko hierarhiju veido priekšniecības, erceņģeļi un eņģeļi, kas izpilda šos rīkojumus, kas primāri attiecas uz cilvēku pestīšanu. Turklāt hierarhiskās pakāpes raksturo ne tikai eņģeļu misiju, bet vispirms viņu dabiskās īpašības, piemēram, augstākas hierarhijas eņģeļi skaidrāk un vienkāršāk izprot visas lietas nekā zemākie. Cik gan raiba ir šī eņģeļu pasaule!
Ļaunie gari jeb dēmoni saglabā šo pašu hierarhiju, tikai tās augšgalā ir sātans, un viņš nosaka pildāmos uzdevumus. Taču, par laimi, labajiem eņģeļiem ir autoritāte pār ļaunajiem, un debesu eņģeļi mums palīdz dzīvot tā, lai mēs būtu kopā ar Dievu gan šeit, gan mūžībā. Katram cilvēkam visas dzīves laikā ir Kunga sūtīts sargeņģelis, kas izpilda Dieva apredzību attiecībā uz viņu un rūpējas par cilvēka pestīšanu līdz pat viņa nāves stundai.
Eņģeļu ietekme uz mums izpaužas šādi – tie var iedarboties uz mūsu prātu, to stiprinot vai atklājot kādas zināšanas par dievišķo patiesību. Viņi nevar tieši piekļūt cilvēka gribai, taču var censties pārliecināt prātu vēlēties kādu labumu vai modināt kādas jūtas pret to. Eņģeļi var ietekmēt arī mūsu iztēli, izjūtas vai atsaukt kaut ko atmiņā. Šī ietekme īstenībā ir lielāka, nekā mēs iedomājamies!
Ja runājam par ļaunajiem gariem, tad viņi kārdina cilvēkus uz grēku, izmantojot šos pašus ietekmes veidus. Tomēr ne visi grēki tiešā veidā izriet no ļauno garu kārdinājumiem, jo cilvēki tos var izdarīt arī vienkārši savu grēcīgo noslieču dēļ. Pozitīvi ir tas, ka ļaunie gari nevar kārdināt tik daudz, cik viņi to vēlētos. Viņi ir Dieva ierobežoti savās iespējās.
Ceru, ka šis ieskats eņģeļu dzīvē palīdzēs saglabāt modrību garīgajā cīņā, ko pret mums izvērš kritušie eņģeļi, kā arī mēs vairāk sadraudzēsimies ar savu sargeņģeli un citiem svētajiem eņģeļiem!
Seminārists Jānis Rajeckis
