Aizvadītajā nedēļas nogalē pāvests Francisks uz īpašu tikšanos Romā aicināja visus tos, kas strādā un ir iesaistījušies kalpošanā cietumā, kā arī pašus ieslodzītos, bijušos cietumniekus un viņu tuviniekus. Uz Romu devās Latvijas Romas Katoļu Baznīcas Cietumu kapelānu dienesta vadītājs Mārtiņš Krūklis, savukārt Rīgā, atsaucoties pāvesta aicinājumam svinēt Ieslodzīto jubileju arī vietējās diecēzēs, notika cietumu kalpotājiem un ieslodzītajiem veltīts dievkalpojums un pasākums.
Pēc atgriešanās Latvijā M. Krūklis stāstīja, ka Vatikānā uz dievkalpojumu bija pulcējušies dažādu valstu pārstāvji, kas saistīti ar darbu un kalpošanu cietumā, tāpat pasākumā piedalījās Itālijas valdības pārstāvji, kā arī daži desmiti ieslodzīto, kas sodu izcieš Romas cietumos. Pirmo reizi Vatikānā notika tik plašs pasākums, kas bija veltīts tieši cietumu kalpošanai. “Ņemot vērā, ka Francisks nāk no Latīņamerikas, kā arī pats dzīvojis diezgan kriminālā Buenosairesas kvartālā, tad viņš ir iepazinis un pārzina šo realitāti,” uzskata M. Krūklis.
Viņš arī pastāstīja, ka viena no domām, kas izskanēja pāvesta uzrunā, bija – ja cilvēks neatzīst sevi par grēcinieku, tad viņš pats atrodas cietumā. “Tas liek aizdomāties, kādi esam mēs. Arī Jēzus uzsver cietumnieku apmeklēšanu, bet to var uztvert ne tikai burtiski, bet arī simboliski. Tas ir aicinājums atmaigt jebkurai nocietinātai sirdij,” savās pārdomās dalās M. Krūklis.
Sarunās ar kolēģiem no citām valstīm, M. Krūklis nonāca pie secinājuma, ka atdzimst tās draudzes, kurās tiek veikti žēlsirdības darbi. Par to liecinājuši arī kalpotāji, sakot, ka, tiklīdz atsevišķi draudzes cilvēki sāka kalpot cietumā, atdzima arī visas draudzes dzīve, bruka stereotipi un vairojās vēlme darīt žēlsirdības darbus.
Savukārt Olaines cietuma kapelāns Ainārs Vanags pastāstīja, ka Rīgas arhidiecēzes cietumu kalpotāji 5. novembrī pulcējās Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, kur vispirms piedalījās arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča svinētajā Svētajā Misē. Tās laikā arhibīskaps pateicās kalpotājiem, kā arī norādīja, ka viņiem, saglabājot žēlsirdību sirdī, tomēr vajag palīdzēt cietumniekiem nožēlot un atzīt savu vainu. “Jums jālūdz, lai Dieva žēlastība nāk jums līdzi, jo citādi nevaram pieskarties cilvēku sirdīm un tās uzrunāt, mudināt uz labo,” uzsvēra Z. Stankevičs.
Pēc dievkalpojuma kalpotāji, kā arī bijušie ieslodzītie pulcējās Svētās Ģimenes mājā. Tur notika neliels koncerts, kurā muzicēja un dziedāja tie, kas to dara arī cietumos, kā arī izskanēja liecības. Piemēram, Iļģuciema cietuma kapelāne Daina Strelēvica dalījās pieredzē, ka kalpot ļoti bieži nāk cilvēki, kas nav saistīti ar ticību. “Tie ir tie, kurus Jēzus nosauc par taisnajiem, kuri žēlsirdības darbus dara neapzināti. No viņiem jāmācās arī mums, kristiešiem, kas nereti uzskatām, ka pietiek ar dievnama apmeklējumu svētdienās,” situāciju komentē A. Vanags.
A. Vanags stāsta, ka cietumu kalpotāju rindās ir dažādi cilvēki. Ir tie, kas nāk regulāri, citi atnāk reizi vai neregulāri, bet daudzi no viņiem apliecina, ka šai kalpojumā ir ieguvēji. Viņš arī uzsver, ka neviens no cietumniekiem nav bez vainas, tomēr kalpojot tā ir iespēja kopīgi atklāt Dieva žēlsirdību. Viņš aicina arī citus nebaidīties un, ja jūt aicinājumu, iesaistīties. Kalpošana ieslodzītajiem neaprobežojas tikai ar cietumu apmeklējumu. Tie, kas nejūt šādu aicinājumu, var arī sarakstīties ar ieslodzītajiem. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kas izcieš mūža ieslodzījumu.
LRKB IC; Foto: Izvēlies brīvību
