(1923-2010)
Monsinjors Antons Smelters dzimis 1923. gada 17. janvārī Varakļānu pagasta Kokaru sādžā, kā jaunākais bērns sešu bērnu ģimenē. Skolas gaitas viņš sāk Varakļānu pamatskolā. 1938. gadā iestājas Varakļānu ģimnāzijā, kuru nebeidz, jo 1943. gadā viņu kā “brīvprātīgo” iesauc Latviešu leģionā. Gandrīz divus gadus viņš pavada armijā. 1945. gada maijā kļūst par kara gūstekni Vācijā. Tā paša gada Ziemassvētku vakarā, kopā ar citiem latviešu karavīriem, izbēg no gūsta un nokļūst bēgļu nometnē Oldenburgā. 1948. gada janvārī ar bīskapa Boļeslava Sloskāna palīdzību nokļūst Beļģijā un uzsāk ceļu uz priesterību.
Mācās Turnes Garīgajā seminārā. Ceļš uz priesterību nav viegls, tomēr skaists. Kalpošana Dievam un cilvēkiem iekaroja viņa sirdi. 1956. gada 16. jūlijā Turnē bīskaps viņu iesvēta par priesteri. Jaunais priesteris vēlas kļūt par misionāru “kaut kur Āfrikā”, bet bīskaps Sloskāns atbild: “Vācija, un vēlāk varbūt Latvija būs tavas misijas zeme.”
1956. gada oktobrī Antonu Smelteru ieceļ par vikāru Vasmas draudzē Beļģijā, bet jau 1958. gada maijā, pārceļ uz dzīvi Ziemeļvācijā un uztic vikāra pienākumus Dipholcā, tur priesteris Smelters nostrādā 13 gadus. Pēc tam 20 gadi tiek aizvadīti Vācijas Osnabrukas diecēzē esošajā Harpštetes Kristus Karaļa draudzē. Viņa aprūpē ir arī visi Vācijā dzīvojošie katoļticīgie latvieši. Viņš ir Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienības (LKSAA) “Dzintars” kapelāns. Vācijā priesteris Smelters cītīgi strādā pie apkārtraksta “Druva” izdošanas (iznāca 6 reizes gadā 700 eksemplāros), par papīra sagādi žurnālam “Katōļu Dzeive”, rūpējas par prelāta Vincenta Streleviča Jaunās Derības pavairošanu un nosūtīšanu uz dzimteni.
Monsinjoram A. Smelteram patīk darboties jauniešu organizācijās. Beļģijā Vasmas draudzē viņš dibina Skautu kopas, Vācijā piedalās jauniešu nodarbību rīkošanā.
1991. gadā Antons Smelters ierodas Rīgā un arhibīskaps Metropolīts V. Em. Jānis Pujats drīz viņu ieceļ par Rīgas kūrijas notāru ekonomu, tad par Rīgas Garīgā semināra pasniedzēju homiletikā un modestijā, kā arī viņu nominē par Sv. Jēkaba katedrāles prāvestu, par Rīgas Garīgā semināra garīgo tēvu un vēlāk par Rīgas dekanāta dekānu.
Drīz pēc atgriešanās Latvijā monsinjors A. Smelters izrāda lielu līdzjūtību trūkumcietējiem, organizē līdzekļu vākšanu un maizes izdalīšanu pie Sv. Jēkaba katedrāles. Uz jautājumu, kāpēc viņš veic šo žēlsirdības darbu, skan atbilde: “Tāpēc, ka pats esmu cietis badu.” Viņa rūpju lokā ir arī Kristīgās Medicīnas centrs Rīgā, Rīgas Katoļu ģimnāzija, rekolekciju māja, Vissvētākā Sakramenta adorācijas kapela, Sv. Jēkaba katedrāles draudzes bibliotēka u.c. Strādājis kā laikraksta “Katoļu Baznīcas Vēstnesis” redaktors kopš laikraksta iznākšanas – 1994. gada augusta.
A.Smelters aizgāja mūžībā 2010. gada 19. maijā, apbedīts Rīgas Sv. Franciska baznīcas dārzā.
Taisnīgi prasīgs darbā, laipns un atraktīvs attiecībās ar cilvēkiem un ar lielisku humora izjūtu, tā monsinjoru A. Smelteru raksturo tie, kas viņu pazina.
Iesvētīts priesteris Antons Smelters
Mani gadi svešumā
Brauciens uz brīvāku Latviju
Mans ideāls – Ecce Servus Tuus
80 gadu jubilejā – saviem apsveicējiem
Monsinjors Antons Smelters mūžībā
Kristiešiem ir jādzīvo savādāk
Aci pret aci, zobu pret zobu
Mēs cerējām
Kristieši pasaulē
Baznīca esam mēs paši
Par laiku
