Romā noslēdzies priesteru mariāņu ģenerālais kapituls

Priesteru mariāņu kongregācijas centrālajā mājā Romā no šī gada 6. līdz 23. februārim norisinājās mariāņu ģenerālais kapituls, kas notiek reizi sešos gados un kura mērķis ir atskaite par to, kas ir paveikts pēdējo sešu gadu laikā, jaunā ģenerālpriekšnieka un viņa padomēs ievēlēšana kā arī Mariāņu kongregācijas aktuālo jautājumu apspriešana.

Šoreiz kapitulā dalību ņēma 28 mariāņi no visas pasaules: ģenerālpriekšnieks pr. A. Pakula MIC un viņa padome, iepriekšējie ģenerālpriekšnieki, provinciālpriekšnieki kā arī ievēlētie delegāti no visām provincēm un vikariātiem. Viņi ir visas kongregācijas pārstāvji, jo tie, kas tika ievēlēti, savā provincē vai vikariātā ieguva vairākuma atbalstu vēlēšanās. Latvijas mariāņus pārstāvēja pr. Dainis Kašs MIC, vikariāta vicepriekšnieks un ekonoms.

Kapituls sākās 6. februārī ar sakopotības dienu, ko vadīja Gregora Universitātes profesors pr. Dariušs Kovaļčiks SJ. Tā ir ļoti nozīmīga kapitula daļa, jo kapituls nav tikai administratīvais pasākums, bet kopīga „laika zīmju” atlasīšana, ko Dievs vēlas no mums; ko darīt, lai labāk kalpotu Kristum un Baznīcai.

Pirmā kapitula daļā notika atskaišu sesijas, kuru laikā ģenerālpriekšnieks uzstājās ar prezentāciju, norādot kas tika paveikts kopš pēdējā kapitula. Nozīmīgs notikums visai kongregācijai bija sv. Staņislava Papčinska, mariāņu kongregācijas dibinātāja, pasludināšana par svēto 2016. gada 5. jūnijā. Tāpat notikušas arī Portugāles vikariāta struktūras izmaiņas. Ģenerālpriekšnieks analizēja kongregācijas kopīgo stāvokli un norādīja uz to, kam jāpievērš lielāka uzmanība nākotnē.

Pašlaik pasaulē ir 470 mariāņi, ieskaitot tos, kas vēl atrodas formācijā. Kopējais priesteru skaits ir 320. Kongregācijas locekļi Eiropā kalpo Polijā, Lielbritānijā, Vācijā, Portugālē, Baltkrievijā, Čehijā Slovākijā, Latvijā, Lietuvā un Ukrainā. Ārpus Eiropas mariāņi kalpo Brazīlijā, Argentīnā un ASV. Mariāņi kalpo arī misiju zemēs – Kazahstānā, Filipīnās, Ruandā un Kamerūnā. 

Nākamajās dienās kongregācijas provinču priekšnieki un vikariātu pārstāvji atskaitījās par padarīto provincēs un vikariātos. Atskaišu daļa noslēdzās ar diskusijām un ieteikumiem par dzirdēto.

Otrā kapitula daļa, ko parasti visi gaida ar nepacietību, bija ģenerālpriekšnieka un ģenerālās padomes ievēlēšana. Tā notiek reizi sešos gados ģenerālā kapitulā, kur visi balsstiesīgie ievēl ģenerālpriekšnieku un pēc tam arī viņa četrus padomniekus. Ģenerālpriekšnieks atrodas kongregācijas priekšgalā un ar padomes palīdzību pieņem svarīgākos lēmumus, kas attiecas uz visu kongregāciju; viņam arī ir pienākums veikt visu mariāņu klostermāju vizitāciju vismaz divas reizes kadencē. Ģenerālpriekšnieks ir arī vikariātu locekļu ordinārijs (atšķirībā no provinču locekļiem, kuru ordinārijs ir provinces priekšnieks), tātad arī Latvijas mariāņu ordinārijs ir ģenerālpriekšnieks, bet viņa pārstāvis vikariātā ir šī vikariāta priekšnieks. Pašlaik vikariāta priekšnieka uzdevumu pilda pr. Pāvels Zeiļa MIC, Rēzeknes dekāns.

Parasti ģenerālpriekšnieka un padomes kadence ilgst sešus gadus un viņš var tikt ievēlēts uz otro kadenci, bet ne uz trešo. Toties padomnieki var tiek ievēlēti uz neierobežoto kadenču skaitu.

Par ģenerālpriekšnieku tika ievēlēts uz otro kadenci pr. Andžejs Pakula MIC, padomnieku sastāvā nomainījās viens padomnieks. Pēc vēlēšanām notika apsveikšana un vakara lūgšanu laikā ģenerālpriekšnieka un padomes liturģiskā ievadīšana amatā, kura tika dots svinīgs zvērests pildīt savus pienākumus atbildīgi un saskaņā ar Dieva gribu.

Trešā kapitula daļa ir aktuālo problēmu izskatīšana un risināšana. Pašlaik mariāņu kongregācijā notiek likumdošanas rediģēšana, lai tā atbilstu mūsdienu prasībām. Tika apspriesti jautājumi, kas saistās ar garīgumu un harizmātu, kā arī precizēti daži konstitūciju norādījumi.

Lielās diskusijas notika attiecībā uz mariāņu klostera tērpu. Pašlaik mariāņu priesteri valkā melnās sutanas un neatšķiras no diecēzes priesteriem, bet klosterbrāļi nēsā laicīgo tērpu. Kapitulā tika apspriests, vai nebūtu attiecīgi atgriezties pie pirmatnēja baltā habita, kas tika atcelts 1909. gadā kongregācijas atjaunošanas brīdī sakarā ar to, ka cariskās Krievijas padotās teritorijās notika klosteru slēgšana un kongregāciju darbība bija aizliegta. Mariāņi, atsakoties no habita un ģērbjoties kā diecēzes priesteri, varēja turpināt darboties pagrīdē.

Kapitula dalībnieki nolēma nemainīt šo konstitūciju punktu, jo svēt. Juris Matulaitis-Matuļēvičs, kongregācijas atjaunotājs, nevēlējās, lai kongregācija atgriežas pie habitiem arī tad, kad vajāšanas beidzās un klostera kopienas varēja darboties bez šķēršļiem.

Kapitula svarīga daļa bija īpaša audience pie pāvesta Franciska 18.februārī. Pāvests īsajā uzrunā atgādināja mariāņiem par to, ka nevar soļot uz priekšu, ja tiek aizmirsta pagātne, gan labās, gan arī grūtās lietas. Viņš uzsvēra nepieciešamību sludināt Evaņģēliju mūsdienām saprotamā valodā, kā arī pievērsa uzmanību tam, ka visi esam ņemti no tautas, tāpēc nav jācenšas būt aristokrātiem.

Viens no svarīgākiem kapitula lēmumiem ir deklarācija par Mariāņu kongregācijas dibināšanas datumu, jo starp kongregācijas locekļiem līdz šim nebija vienprātības attiecībā uz šo jautājumu. Vispārīgi tika pieņemts, ka kongregācijas dibināšanas datums ir 1673. gada 24. oktobris, kad bīskaps S. J. Svencickis apstiprināja pirmo mariāņu klosteri, tomēr vēsturiski kongregācijas dibināšana bija ilgs process un, ņemot vērā tā laika kanoniskās normas, nav iespējams definēt precīzo datumu. Kaut arī oficiāli diecēzes līmenī mariāņi tika apstiprināti tikai 1679. Gadā, faktiski viņu kopiena jau eksistēja sešus gadus ar bīskapa atļauju. Ņemot vērā šos un citus vēsturiskos un kanoniskos apstākļus, tika oficiāli pieņemts, ka par kongregācijas dibināšanas datumu uzskatāms 1670.gada 11. decembris, kad sv. Staņislavs Papčinskis svinīgajā zvērestā Oblatio pasludināja nodomu par klostera kongregācijas dibināšanu. Tieši no tā brīža viņš sāka darboties, lai īstenot savu nodomu.

Visi kapitula lēmumi tika prezentēti Apustuliskā Krēsla attiecīgām dikastērijām. Novēlam mariāņu kongregācijas ģenerālai vadībai veiksmīgi kalpot Kristum un Baznīcai nākamos sešus gadus!

Pr. Dmitrijs Artjomovs MIC
Foto: padrimariani.org

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti